Atzinums

Papildināt anotācijas piekto sadaļu “Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām”:

1.1.. ar atsauci uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECK) 1.protokola 2.pantu (tiesības uz izglītību), 8.pantu (tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību) un 14.pantu (diskriminācijas aizliegums), kā arī ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR) 24. pantu (bērnu tiesību un interešu aizsardzība) 26. pantu (diskriminācijas aizliegums) un 27.pantu (mazākumtautību tiesības), ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 13.pantu (tiesības uz izglītību) un ANO Konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu 5.panta (e) punkta (v) apakšpunktu, vienlaikus sniedzot arī izvērtējumu par Likumprojekta atbilstību šīm Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā.
Likumprojektā paredzētie grozījumi Izglītības likumā varētu radīt iejaukšanos personu augšminētajās tiesībās, taču šīs tiesības nav absolūtas, un valstīm ir tiesības tās ierobežot, ja ierobežojums noteikts ar likumu, tas ir vērsts uz leģitīma mērķa sasniegšanu un ir samērīgs (nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā). Ārlietu ministrija turpmāk piedāvā atsevišķas tēzes, ko būtu iespējams izmantot šī izvērtējuma ietvaros, taču tās būtu papildināmas ar informāciju, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā, lai pilnvērtīgi atspoguļotu situāciju Latvijā un grozījumu ietekmi uz cilvēktiesībām.
Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūrai nedz ECK 8.pants, nedz 1.protokola 2.pants negarantē personai tiesības uz tādu skolu izveidošanu vai subsidēšanu, kurās izglītība būtu organizēta konkrētā valodā (lieta “Par noteiktiem tiesību aktu aspektiem, kas saistīti ar valodu lietošanu izglītībā Beļģijā” (iesniegumi Nr.1474/62, Nr.1677/62, Nr.1691/62, Nr.1769/63, Nr.1994/63 un Nr.2126/64), 1968.gada 23.jūlija spriedums, II A daļas 7.rindkopa). Attiecībā uz konkrētu mācību valodu izvēli ECT ir secinājusi, ka no ECK 1.protokola 2.panta neizriet valsts pienākums garantēt vecākiem tiesības izvēlēties saviem bērniem mācību valodu, kas nav valsts valoda. Šajā kontekstā jāuzsver, ka uz Latvijas situāciju nevar tikt attiecināti ECT secinājumi lietās, kurās vērtēta okupācijas varas īstenota strauja mācību valodas maiņa, oficiālo valsts valodu aizstājot ar citu valodu un nenodrošinot pienācīgu pārejas posmu vai iespēju turpināt dzimtās valodas apguvi (skat. lietas “Kipra pret Turciju” (iesniegums Nr.25781/94), ECT Lielās palātas 2001.gada 10.maija spriedums; “Catan un citi pret Moldovas Republiku un Krievijas Federāciju” (iesniegumi Nr.43370/04, Nr.8252/05 un Nr.18454/06), ECT Lielās palātas 2012.gada 19.oktobra spriedums). Arī no ICCPR personai neizriet subjektīvas tiesības uz vispārēju izglītību mazākumtautības valodā, jo izglītība mazākumtautības valodā ir vienīgi instruments mazākumtautības savdabības un valodas saglabāšanai. Skaidrojot ICCPR 27.panta, kas garantē mazākumtautību tiesības, saturu, ANO Cilvēktiesību komiteja lietā “Mavlonov un Sa’di pret Uzbekistānu” uzsvēra, ka izglītība mazākumtautību valodā ir nozīmīga mazākumtautību kultūras sastāvdaļa. Taču ANO Cilvēktiesību komitejas pieeja šajā lietā ir līdzīga ECT pieejai, proti: “[..] jautājums par to, vai ir pārkāpts [ICCPR] 27.pants ir par to, vai apstrīdētā ierobežojuma ietekme ir [..] [tik] būtiska, ka efektīvi liedz baudīt tiesības uz savu kultūru [..] (lieta “Mavlonov un Sa’di pret Uzbekistānu”, Nr.1334/2004, 8.7.rindkopa). 
Atbilstoši ECT judikatūrai tiesības uz izglītību pieļauj zināmu valsts rīcības brīvību attiecībā uz to, kādu izglītības sistēmu valsts izveido. Analizējot ECK 1.protokola 2.pantā iekļauto tiesību saturu, “Beļģijas lingvistikas lietā” (iesniegumi Nr.1474/62, Nr.1677/62, Nr.1691/62, Nr.1769/63, Nr.1994/63 un Nr.2126/64), 1968.gada 23.jūlija spriedums, I B daļas 5.rindkopa) ECT ir atzinusi, ka tiesības uz izglītību pēc savas būtības prasa valsts regulējumu un šis regulējums var būt atšķirīgs laika un vietas ziņā atkarībā no sabiedrības vajadzībām un resursiem. Proti, valstij ir jānosaka tāds izglītības tiesiskais regulējums, kas ļauj sasniegt visus tā mērķus atbilstoši konkrētai izglītības pakāpei un veidam. Šajā kontekstā, pamatojot, ka Latvijai piemīt plaša rīcības brīvība izglītības jautājumos, Likumprojekta anotācijā būtu jānorāda uz Latvijas īpašajiem vēsturiskajiem apstākļiem, kas izveidojušies valsts ilgstošas okupācijas un rusifikācijas rezultātā, kā arī uz pašreizējo situāciju, kas radījusi nepieciešamību veltīt īpašu uzmanību valsts valodas lomas stiprināšanai.


1.2. ar expressis verbis norādi uz Likumprojekta leģitīmo mērķi.  Šobrīd no Likumprojekta anotācijas izriet, ka personu tiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir stiprināt pie mazākumtautībām piederošo izglītojamo valsts valodas prasmes, lai nodrošinātu viņu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu. Skaidrības labad šādam mērķim būtu jābūt tiešā veidā norādītam. Ierosinām Likumprojekta anotācijā norādīt, ka Latvijā īstenotā izglītības reforma ir vērsta uz valsts valodas lietojuma veicināšanu, kas savukārt ir instruments saliedētas un demokrātiskas sabiedrības veidošanai. Šajā kontekstā var atzīmēt, ka lietā “Mentzen pret Latviju” (iesniegums Nr.71074/01), ECT 2004.gada 7.decembra lēmums) ECT uzsvēra, ka valoda, kuru valsts ir noteikusi par oficiālo valodu pilda fundamentālu lomu, kas pieprasa valstij veidot tādu sistēmu, lai ikviena persona šajā valstī varētu iegūt informāciju, sazināties un izmantot šo valodu gan ikdienā, gan saziņā ar valsts iestādēm. No šī ECT secinājuma izriet, ka valstij ir pozitīvs pienākums veicināt valsts valodas zināšanu apguvi. Savukārt grozījumi Izglītības likumā ir nepieciešami, lai sniegtu pie mazākumtautībām piederošām personām tādu izglītību, kas ļautu šīm personām pilnvērtīgi lietot valsts valodu, ieaudzinātu šajās personās cieņu pret valsts nacionālo kultūru un vērtībām, kā arī veidotu un stiprinātu šajās personās sajūtu, ka viņas ir piederīgas Latvijai. Tā būtu iespējams uzsvērt, ka pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā nodrošinās plašāku valsts valodas lietošanu un tādējādi arī efektīvāku sabiedrības integrāciju un mazākumtautību bērnu un jauniešu līdzdalību sabiedrības dzīvē.
Likumprojekta anotācijā ir būtiski uzsvērt arī Latvijā īstenotās izglītības reformas plašāko kontekstu – efektīvas politiskās demokrātijas veidošanu un valodas lomu demokrātijas funkcionēšanā, kā arī valsts pienākumu nodrošināt tādu izglītības sistēmu, kas ļautu ikvienai personai veiksmīgi iesaistīties demokrātijas procesos un īstenot savas tiesības. Aicinām izmantot šajā analīzē arī Satversmes tiesas judikatūrā izdarītos secinājumus un atziņas attiecībā uz 2018.gada grozījumiem Izglītības likumā.

1.3. ar izvērstu argumentāciju par Likumprojekta nepieciešamību jeb samērīgumu. Turklāt  izvērsts vērtējums Likumprojekta atbilstībai “samērīguma kritērijam” nepieciešams arī citviet anotācijā.
Atbilstoši ECT judikatūrai personas pamattiesību ierobežojums tiks uzskatīts par nepieciešamu demokrātiskā sabiedrībā, ja tas ir samērīgs ar leģitīmo mērķi. Būtisks aspekts šajā vērtējumā ir skaidrojums tam, ka nav cita mazāk ierobežojoša tiesību līdzekļa kā sasniegt izvirzīto leģitīmo mērķi, kā arī pamatojums ierobežojuma nepieciešamībai. Attiecībā uz to, vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi pārejai uz mācībām tikai latviešu valodā, Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās izglītojamiem pirmsskolas izglītības un pamatizglītības posmā nenodrošina tādu latviešu valodas prasmi, lai visiem bērniem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas turpmākajā mācību procesā un darba dzīvē, un tādēļ nav citu alternatīvu risinājumu, kā sasniegt kvalitatīvas izglītības mērķi, kā tikai īstenojot mācības valsts valodā 100% apmērā. Šāds secinājums ir izdarīts, pamatojoties uz 2021.gada pētījumu “Valodas situācija Latvijā: 2016–2020” un 2021.gada pētījumu “Pirmsskolēnu latviešu valodas apguves rezultāti Latvijā: Kurzemē, Rīgā un Latgalē. Latviešu valodas apguve”. Vienlaikus jāatzīmē, ka visaptveroša pamatojuma un informācijas nodrošināšanas nolūkā būtu nepieciešams iekļaut informāciju arī par situāciju 9. un 12.klasē, ņemot vērā, grozījumi Izglītības likumā attiecībā uz pamatizglītības programmu īstenošanu 9.klasē un vidējās izglītības programmu īstenošanu 12.klasē stājās spēkā tikai 2021.gada 1.septembrī. Būtiski arī norādīt, kāda attīstība bijusi kopš iepriekšējiem (2018.gada) grozījumiem, kas pamatotu šo grozījumu nepieciešamību.

 

-

Precizēt Likumprojekta anotācijas 5.2. punktu “Citas starptautiskās saistības. Starptautiskā dokumenta nosaukums”, pareizi atveidojot visu starptautisko dokumentu nosaukumus latviešu valodā un nodrošinot to konsekventu lietojumu visā anotācijas tekstā. Piemēram, “Minoritāšu konvencijas” pareizais nosaukums ir Eiropas Padomes 1995.gada Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Savukārt, vienā vietā anotācijas ietvaros tiek lietots “Bērnu tiesību konvencija” (oficiālais tulkojums latviešu valodā), savukārt citviet tekstā tiek lietota “ANO Konvencija par bērna tiesībām”. Vienlaikus Ārlietu ministrija neiebilst, ja pēc attiecīgās konvencijas pieminēšanas pirmoreiz to turpmāk saīsinātu tā kā tas šobrīd norādīts anotācijas projektā.
 

-

Papildināt Likumprojekta anotācijas sesto sadaļu “Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process” ar informāciju, kas apliecinātu sabiedrības līdzdalību Likumprojekta izstrādes un pieņemšanas procesā.
Vērtējumā par Likumprojekta atbilstību ECK garantētajām tiesībām ir jānorāda vairāki kritēriji, kas palīdzētu secināt, ka normatīvais akts ir pieņemts ar “pienācīgu likumu”. Proti, lai pamattiesību ierobežojums varētu tikt uzskatīts par pamatotu, visupirms tam ir jābūt noteiktam ar likumu, turklāt likumam ir jābūt kvalitatīvam jeb tādam, kura piemērošanu persona spēj paredzēt un atbilstoši pielāgot savu rīcību. Tāpat likumdevējam ir jānodrošina, ka likumdošanas procesā tiek pēc iespējas apzināti visu ieinteresēto personu viedokļi un tieši vai pastarpināti uzklausīti iebildumi pret likumprojektā paredzēto tiesisko regulējumu (skatīt., piemēram, Satversmes tiesas 2019.gada 13.novembra sprieduma lietā Nr.2018-22-01 17.punktu). Tādēļ, lai pamatotu, ka pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar “pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu”, anotācijā vajadzētu atspoguļot, ka Likumprojekta izstrādes un pieņemšanas procesā likumdevējs ir pienācīgi uzklausījis ieinteresēto personu viedokļus un iebildumus, ievērojot labas likumdošanas principu. Pašreiz Likumprojekta anotācijas tekstā norādīts tikai uz to, ka 2022.gada 7.aprīlī notikusi sanāksme ar Mazākumtautību konsultatīvo padomi par plānotajiem grozījumiem Izglītības likumā.
Anotācijas piektajā sadaļā vajadzētu ielikt atsauci uz šo sadaļu un paskaidrot, ka pieņemšanas procesā ir ievērots labas likumdošanas princips (un kā).
 

-

Likumprojekta anotācijas 1.2. punktā aicinām izvērst pamatojumu, kā tiks nodrošināta secīga pāreja uz mācībām valsts valodā un kā tiks nodrošināta 1.2. minētā mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguve atbilstoši Satversmei un Latvijas starptautiskajām saistībām.

-

Attiecībā uz Likumprojekta anotācijas 1.3. punktā “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” 3. daļā “Pedagogu valsts valodas prasmju pārbaude un pilnveide” norādīto, ka nepieciešams noteikt no Darba likuma 58.panta piektajā daļā noteiktā maksimālā trīs mēnešu darbinieka atstādināšanas termiņa atšķirīgu termiņu, t.i., līdz dienai, kad stājies spēkā Valsts valodas centra pieņemtais lēmums vai tiesas spriedums, Ārlietu ministrija ierosina paredzēt arī atstādināšanas no amata maksimālo termiņu, lai atstādināšanas laiks nebūtu nesamērīgs.
Likumprojektā paredzētais darba devēja pienākums atstādināt no amata pienākumu pildīšanas izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu, pret kuru Valsts valodas centrs ir uzsācis administratīvā pārkāpuma procesu par valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā, līdz dienai, kad stājies spēkā Valsts valodas centra pieņemtais lēmums vai tiesas spriedums, varētu skart ECK 8.pantā un ICCPR 17.pantā garantētās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kas noteiktos gadījumos var attiekties arī uz profesionālo darbību.  Vienlaikus, ņemot vērā, ka atbilstoši likumprojektam tiklīdz izglītības iestādes vadītājs/ pedagogs apliecinās savas valsts valodas prasmes C līmeņa 1.pakāpē, viņš/ viņa varēs atsākt nodarbošanos reglamentētā pedagoga profesijā, šāds regulējums pirmšķietami nav pretrunā ECK 8.pantā garantētajām tiesībām. Šajā sakarā jānorāda, ka lietā “Camelia Bogdan pret Rumāniju” (iesniegums Nr.36889/18, 2020.gada 20.oktobra spriedums) ECT uzskatīja, ka tiesneša atstādināšana no amata uz laiku, kamēr viņa pārsūdzēja viņai piemēroto disciplinārsodu, nesasniedza nepieciešamo “būtiskuma slieksni”, lai būtu piemērojams ECK 8.pants.
 

-

Likumprojekta anotācijas ceturtā sadaļa “Tiesību projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu” būtu papildināma ar izvērtējumu par grozījumu atbilstību Satversmes 96.pantam (tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību), 112.pantam (tiesības uz izglītību), 113.pantam (tiesības uz zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību), kā arī 114.pantam (mazākumtautību tiesības). Vienlaikus aicinām izvērtēt nepieciešamību vērtēt grozījumu atbilstību Satversmes 105.pantam (tiesības uz īpašumu). Šajā analīzē aicinām izmantot Satversmes tiesas judikatūru attiecībā uz iepriekšējiem grozījumiem Izglītības likumā, Vispārējās izglītības likumā, Ministru kabineta noteikumiem Nr. 716 un Nr.747, kā arī saistītajiem normatīvajiem aktiem (skat. Satversmes tiesas nolēmumus lietās Nrs. 2019-20-03, 2018-22-01, 2018-12-01).

Aicinām Likumprojekta anotācijā izvērtēt ES valodu un ne-ES valodu atrašanos salīdzināmos apstākļos, lai konstatētu, vai pastāv pamatota atšķirīga attieksme. Neatrašanos salīdzināmā situācijā aicinām pamatot ar jau iepriekš Satversmes tiesas norādītajiem argumentiem, proti – Latvijai ir svarīga integrācija ES telpā, līdz ar to ir jāstiprina ES valodu apgūšana un šis ir leģitīmais mērķis, kam nav nekāda sakara ar mazākumtautību tiesībām, proti, tas ir nošķirts jautājums, līdz ar to krievu valoda neatrodas salīdzināmā situācijā ar ES valodām un tāpēc uz šīm valodām ir jāattiecas atšķirīgi.
 

-