Atzinums

Vēršam uzmanību, ka  atbilstoši  likumam  “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” nekustamos kultūras pieminekļus drīkst pārvietot vai pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Kultūras ministrijas Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk — Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde) atļauju. Kultūras pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība.  Piemēram, kā energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi  sakrālās arhitektūras celtnē Citadeles ielā 7, Rīgā (koncertzāle “Ave Sol”).   pieļaujami pārseguma siltināšana un  logu un durvju blīvēšana.  Ar šādiem pasākumiem   nav iespējams paaugstināt  energoefektivitāti, nodrošinot  energopatēriņu nepārsniedzot 90  kWh/m2.
Papildus vēršam uzmanību uz to, ka atbilstoši Ministru kabineta 08.03.2004. noteikumu  Nr.127. “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi “ 4. punktā noteikts, ka  Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas ēkas un būves remontējamas un restaurējamas laikus. Kultūrvēsturiski unikālām, ļoti vērtīgām un vērtīgām ēkām, veicot remontu (labošanu), konservāciju un restaurāciju, saglabājams ēkas apjoms, jumta forma, fasāžu apdare, oriģinālie vēsturiskie logi un durvis, konstruktīvā sistēma un plānojums, kā arī kultūrvēsturiski vērtīgie interjeri un iekārtas.
Ierosinām atsevišķi nodalīt esošās programmas ietvaros sakrālās arhitektūras celtnes, kurām energoefektivitātes rādītājus iespējams samazināt maksimāli līdz - 10% kWh/m2.
 

-

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka laika gaitā valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa lietošanas veids var tikt mainīts un praksē arī tiek mainīts, nodrošinot to turpmāku apsaimniekošanu un izmantošanu.
Grozījumu anotācijā ir norādīts, ka kultūras mantojuma saglabāšanas garants ir tā kvalitatīva izmantošana sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanai. Mūsuprāt, nodarbinātība, kvalitatīva darba vide nodrošina indivīda, kā arī visas sabiedrības dzīves kvalitātes līmeņa paaugstināšanos.
Atbilstoši tam norādām, ka valsts nozīmes arhitektūras pieminekļus nepieciešams saglabāt, veicot pārbūvi, atjaunošanu, restaurāciju vai vienkāršotu fasādes atjaunošanu, neatkarīgi no to esošās būvju klasifikācijas atbilstības klases, ja tiek nodrošināta tā publiskā pieejamība.
Nesaskatām šķēršļus, realizējot projektu, ar būvprojektu mainīt būves lietošanas kodu, tādā veidā nodrošinot atbilstību normatīvā akta projektā noteiktajam, galu galā konkursa mērķa sasniegšanu – oglekļa dioksīda emisijas samazināšanu un valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa energoefektivitātes uzlabošanu.
Rosinām Grozījumu 24. punktu izteikt šādā redakcijā:
“24. Izteikt 16.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
16.1. projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkā, kas atbilst valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statusam, un tā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvju klasifikāciju atbilst vai ar būvprojektu tiek paredzēta atbilstība kādai no šādām ēku klasēm:
16.1.1. ēkas plašizklaides pasākumiem (kods 1261). Attiecināms tikai uz ēkām, kurās tiek īstenotas Kultūras institūciju likuma 2. panta otrajā daļā noteiktās funkcijas;
16.1.2. muzeji un bibliotēkas (kods 1262);
16.1.3. skolas, universitātes un zinātniskai pētniecībai paredzētas ēkas (kods 1263);
16.1.4. kulta ēkas (kods 1272);
16.1.5. kultūrvēsturiskie objekti (kods 1273);
16.1.6. ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas; ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu telpu grupa (kods 1264).
16.1.7. biroju ēkas (kods 1220)”

-

Lūdzam Grozījumu 25. punktu izteikt šādā redakcijā:
“25. Svītrot 16.2. apakšpunktu.”
Vienlaikus lūdzam skaidrot, kādēļ par atskaites punktu izvēlēts 2000. gads.

-

Turpinām uzturēt 01.04.2022. pausto iebildumu.

Ņemot vērā valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa unikalitātes identificēto vērtību, uzskatām, ka vērtīgākajiem objektiem nepieciešams palielināt punktu skaitu, tādēļ rosinām Grozījumu 4. pielikuma “Kvalitātes vērtēšanas kritēriji“ 12. kritēriju izteikt šādā redakcijā:
12.
Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa unikalitāte

seni, unikāli arhitektūras pieminekļi, kas ir saglabājušies neskarti bez vēlāku laiku būtiskiem uzslāņojumiem, ar augstu autentiskuma un oriģinālās substances pakāpi, bagātu fasāžu un interjeru apdari, kur konstruktīvā sistēma, oriģinālu materiālu, tehnoloģiju un vēsturisko būvniecības paņēmienu lietojums, kā arī katrs elements ir saglabājama vērtība
10

ļoti vērtīgi arhitektūras pieminekļi ar samērā augstu autentiskuma un oriģinālās substances pakāpi, vienkāršāku, bet vērtīgu fasāžu un interjera apdari, kur saglabājusies oriģinālā konstruktīvā uzbūve, materiālu lietojuma un vēsturisko būvniecības paņēmienu uztveramība
6

vērtīgi arhitektūras pieminekļi, kurus skārušas pārbūves, vēlāku laiku uzslāņojumi
4

12. KOPĀ
4-10

.“

-

Priekšlikums -  Ja atsevišķi izdala veselības aprūpes pakalpojumus, tad varbūt šajā jomā ir iekļaujami programmā arī  vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi.
 

-

Izteikt 4.punktu šādā redakcijā:
 

"4. Projekta iesniedzējs ir atvasināta publiska persona, valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas nodarbojas ar valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, valsts un pašvaldības kapitālsabiedrība, kas nodarbojas ar valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu (turpmāk - valsts NĪP), valsts kapitālsabiedrība, kura sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, reliģiska organizācija, valsts dibināta izglītības iestāde (turpmāk – izglītības iestāde), valsts vai pašvaldības dibināta kultūras institūcija atbilstoši Kultūras institūciju likumam (turpmāk – kultūras institūcija), vai Latvijas Republikā reģistrēta biedrība vai nodibinājums atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma prasībām (turpmāk – biedrība vai nodibinājums)."

Ventspils valstspilsētas pašvaldības komentārs:

Komentārs par Grozījumu 4. pielikumu “Kvalitātes vērtēšanas kritēriji“.

Mūsuprāt,  realizējot  siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumus valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos, ir ļoti būtiski saglabāt katra valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa vērtību,  nezaudējot tā autentiskumu ne kopumā, ne detaļās,  un nesamazinot tā  kultūrvēsturisko vērtību, kas nav vienkārši realizējams uzdevums, tāpēc,  konstatējot, ka  Grozījumu 4. pielikuma “Kvalitātes vērtēšanas kritēriji“ kritēriju ietvaros netiek vērtēts, kādā veidā no kultūras mantojuma saglabāšanas viedokļa tiks sasniegti valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa energoefektivitātes rādītāji. Balstoties uz minēto, rosinām Grozījumu 4. pielikuma kritērijus papildināt ar jaunu, 13. kritēriju “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas risinājumi tiek panākti”, izsakot to šādā redakcijā: “

13.
Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas risinājumi tiek panākti²

maksimāli saglabājot arhitektūras pieminekļa autentiskumu un unikalitāti
10



Saglabājot arhitektūras pieminekļa autentiskumu un unikalitāti,  ar minimāliem oriģinālās substances zaudējumiem 
5



 saglabājot arhitektūras pieminekļa autentiskās vērtības, pieļaujot oriģinālās substances zaudējumus 
2



daļēji ziedojot arhitektūras pieminekļa autentiskumu
0

                                       13.KOPĀ
0-10

.
Ņemot vērā mūsu rosinātās izmaiņas Grozījumu 4. pielikumā “Kvalitātes vērtēšanas kritēriji”, nepieciešams veikt izmaiņas kopējā iegūto punktu summā.

 

-