Atzinums

Lūdzam skaidrot principu, pēc kāda veikts finansējuma sadalījums.

-

Esam enerģētiskā krīzē un šajā investīciju plānā nav nevienas sadaļas par energoresursiem. Veselības aprūpe ir energo ietilpīga nozare, tāpēc šobrīd stiprinot šādu dokumentu, jābūt arī plānam kā panākt lielāku energo neitralitāti, jo pieaugot enerģijas izmaksām, būs jāpalielina valsts budžeta līdzekļi visās veselības nozares sfērās, bet ja investētu energoefektivitāte, alternatīvos enerģijas avotos, tad nākotnē valsts budžets tiktu ietaupīts.

-

43., 44.lpp. Valsts apmaksātos stacionāros paliatīvās aprūpes pakalpojumus sniedz astoņas ārstniecības iestādes. Uz 2020.gada jūliju gaidīšanas rinda paliatīvās aprūpes pakalpojumiem stacionāros vairāk par 4 nedēļām bija divās ārstniecības iestādēs – RAKUS un SIA “Vidzemes slimnīca”. Kopumā rindā uz pakalpojuma saņemšanu 2020.gada jūlijā gaidīja 167 pacienti. Jāatzīmē, ka norādītais pacientu skaits nav unikālo pacientu skaits, proti, viens pacients var gaidīt vairākās rindās. Tas nozīmē, ka pacientiem nepieciešamā palīdzība netiek nodrošināta savlaicīgi.
Pēc NVD sniegtajiem datiem pacientu skaits, kuriem tiek sniegta valsts apmaksāta stacionārā paliatīvā aprūpe, katru gadu pieaug (2017.gadā – 1868 pacienti, 2018.gadā - 1903 pacienti, 2019.gadā – 2054 pacienti). Savukārt, katru gadu vidēji 25% pacienti stacionāros paliatīvās aprūpes pakalpojumus saņem vairāk kā vienu reizi
2020.gadā Latvijā bija 1.9 miljoni iedzīvotāju. Latvijā kopā ir pieejamas 110 paliatīvās aprūpes gultas, savukārt rēķinot uz 100 000 iedzīvotājiem – 5.8 gultas. Līdz ar to, piemērojot iepriekš minēto rādītāju – 7 gultas uz 100 000 iedzīvotājiem – ir izrēķināts, ka kopumā valstī vajadzētu būt 133  paliatīvās aprūpes gultām. Kopējais paliatīvo gultu iztrūkums valstī ir vidēji 23 gultas.

 

Statistika būtu jāizpēta no otras puses, cik ik gadu mirst no onkoloģiskām saslimšanām? Cik būtu nepieciešamas paliatīvās gultas? Jo šobrīd šie pacienti ārstējas gan neatliekamā etapā, gan aprūpes gultās.
Par cik nav pieejamības valsts apmaksātiem pakalpojumiem, novēlota vēža diagnostika, nevar ņemt par pamatu attīstīto valstu statistikas nepieciešamību, kamēr nav sakārtota visa veselības aprūpes sistēma

43.lpp. Lai koordinētu paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamību, Latvijā ir izveidoti trīs paliatīvās aprūpes kabineti. Palīdzība bērniem tiek nodrošināta BKUS un Liepājas reģionālajā slimnīcā, bet pieaugušajiem – Daugavpils reģionālajā slimnīcā

Vai izvērtēta kabinetu darbība, vai tā Latvijai ir pietiekama? Ja tāda ir veikta, nepieciešama atsauce uz šo dokumentu vai konkrēta informācija.

Nav analizēta iedzīvotāju spēja nokļūt pie veselības aprūpes pakalpojumiem, to izmaksas ceļā. Latvijā ir lieli mājsaimniecību izdevumi par medicīnu, kam klāt summējas arī ceļa izdevumi. Vai sakārtojot infrastruktūru pakalpojumi būs pieejami teritoriāli un valsts apmaksāti ( šobrīd veidojas pārāk garas gaidīšanas rindas uz atsevišķiem izmeklējumiem un pie speciālistiem), ģimenes ārsta darba kvalitāte ir tieši atkarīga no izmeklējumu un speciālistu pieekjamības.

-

13.lpp. Galvenokārt PAC attīstībai ir jābūt orientētai uz perifērijām, kurās nav pieejami veselības aprūpes pakalpojumi. PAC izveides galvenais nosacījums ir nodrošināt sekundāros veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, laboratorijas pakalpojumi, rentgena pakalpojumi, vecmātes pakalpojumi, fizioterapeita pakalpojumi un citu speciālistu pakalpojumi, kas ir būtiski sabiedrības veselības aprūpes nodrošināšanai, pēc iespējas tuvāk primāram veselības aprūpes sniegtajam pakalpojumam, t.i., pēc iespējas tuvāk ģimenes ārstu praksei.

Atbalstīt ģimenes ārstu prakses jau šobrīd, ja tās piesaista vecmāti, fizioterapeitu. Skrīninga analīžu veikšanu, kur nav nepieciešama augsti tehnoloģiskas laboratorijas, bet izmantojot stripu vai citas ekspress  metodes veikt diferenciāl diagnostiku,tādējādi uz padziļinātām analīzēm sūtot tikai šaubu vai sliktas klīniskās ainas dēļ.

28.lpp. Investīcijas universitātes līmeņa ārstniecības iestādēs ir bijušas vienmēr, tomēr ierobežotā atbalsta apjoma dēļ investīcijas universitātes līmeņa slimnīcās nekad nav bijušas pietiekamas visas infrastruktūras sakārtošanai, proti slimnīcas attīstītas fragmentāri, it īpaši RAKUS un BKUS. Tāpat vienmēr pieejamais atbalsts sadalīts starp visām ārstniecības iestādēm, lai attīstītu arī slimnīcas reģionos, tomēr izejot no apkalpoto pacientu skaita un gultu skaita atbalsts universitātes slimnīcām nav bijis proporcionāli atbilstošs.
No 21.lpp. Analizējot pacientu plūsmu pakalpojumos pēc pacientu diagnožu grupām  un pēc pacientu dzīvesvietas 2019.gadā, secināms, ka gandrīz puse jeb 46,5% no visiem hospitalizētajiem pacientiem, neatkarīgi no to deklarētās dzīvesvietas adreses, ārstējās kādā no Rīgas klīniskajām universitātes slimnīcām[1].


[1] Informatīvais ziņojums “Par slimnīcu sniegto pakalpojumu atbilstību noteiktam slimnīcu līmenim”
 

Plānotās investīcijas gandrīz 80% ir Rīgā, vai neveidojas situācija, ka Veselības ministrija, kā 100% kapitāldaļu turētājs universitātes klīnikās risina tikai savu kapitālsabiedrību problēmas? Nepieciešams apkopojums par investīcijām ERAF, valsts finansējums, valsts garantētie aizdevumi  (t.sk. pamatkapitāla palielināšanu no valsts budžeta) par pēdējiem 20 gadiem.

23.lpp. Papildu PSKUS nodrošina būtisku no reģionālajām ārstniecības iestādēm pārvesto pacientu veselības aprūpi.

Vārds “būtiski” neko neizsaka, lūdzam konkretizēt, cik kopā ārstējušies un cik no tiem ir pārvestie pacienti
 

21.lpp. Analizējot pacientu plūsmu pakalpojumos pēc pacientu diagnožu grupām  un pēc pacientu dzīvesvietas 2019.gadā, secināms, ka gandrīz puse jeb 46,5% no visiem hospitalizētajiem pacientiem, neatkarīgi no to deklarētās dzīvesvietas adreses, ārstējās kādā no Rīgas klīniskajām universitātes slimnīcām[1].
Rīgas veselības aprūpes plānošanas teritorijā ir trīs universitātes slimnīcas, kurās tiek nodrošināti terciārā līmeņa veselības aprūpes pakalpojumi ar multiprofesionālu speciālistu komandu un sešas specializētās ārstniecības iestādes.  Taču Rīgā katastrofāli trūkst zemāka līmeņa slimnīcas ar aprūpes un hronisko pacientu gultām, kas nodrošinātu rīdzinieku aprūpi, tādējādi atslogojot augstākā līmeņa slimnīcas no salīdzinoši vienkāršāku veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas.

No 3.lpp. Līdz ar to, plānotie ieguldījumi veselības aprūpes infrastruktūrā ļautu attīstīt integrētus veselības aprūpes pakalpojumus visos veselības aprūpes līmeņos, nodrošinot “vienas pieturas aģentūras“ principu, uzlabotu veselības aprūpes sistēmas efektivitāti, pacientu drošību, pakalpojumu kvalitāti un pacientu medicīniskās aprūpes pēctecību un pieejamību.



 

Katrā augstākā līmeņa slimnīcā ir iekļaujami kā obligāti zemāka līmeņa stacionāru obligātie profili. Universitātes klīnikās ir jābūt iekļautiem gan IV, III, II, un I līmeņa slimnīcu pakalpojumi ( t..sk. hronisko pacientu ārstēšana un aprūpes gultas).

Tehnisks precizējums: vietām tekstā ir 2027.gads, citviet 2029.gads

-

14.lpp. paplašināt ģimenes ārstu prakses, nodrošinot papildus māsu un/vai ārsta palīgu praksē un aprūpes koordinatoru, un līdz ar to, nodrošināt papildus finansējumu remontdarbiem šo vietu izveidošanai, ņemot vērā vides pieejamības nosacījumus, kā arī iegādāties papildus aprīkojumu

Ģimenes ārstu praksēs ir  valsts apmaksāts reģistrators, vai nebūtu lietderīgi pārskatīt tā funkcijas un uzticēt lielāku atbildību ( kā koordinatoram) un palielinot kapitācijas naudu vai maksājot atsevišķu maksājumu par šo funkciju izmantot lietderīgi valsts budžeta līdzekļus. Ļoti retās praksēs ir reģistratori, kas kavē prakses darbu un paši ģimenes ārsti un māsas līdz ar to ir daudz noslogotāki.