Atzinums

Saskaņā ar iepriekšējo vienošanos un Valdības deklarācijā minēto līdz šim ir bijusi panākta sapratne abām pusēm, ka līdzkļi tiks paredzēti, neatkarīgi no citās tautsaimniecības prioritātēm. 

svītrot 1.punktā vārdus "ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju attiecīgajā gadā."

Atkārtoti norādām, ka skolu tīkla optimizācija līdzšinējā tiesiskajā ietvarā ir samērā neefektīva vairākās pašvaldībās un valdībai jānosaka skaidri, centralizēti kritēriji MK līmenī, nevis jāveido morāls spiediens uz vietvarām, gaidot kādas politiskas izšķiršanās jauajās pašvaldībās. Ir nepieciešams noteikt izglītojamo izmaksu pieaugumu un nosacījumus attiecīgām pašvaldībām, kuras neizpida kritērijus un kuras izpilda. Tās, kuras neizpilda, tām ir pieagums no septembra jāsedz pašām klāt. Tām, kurām viss izpildīts, tām pieaugums no VB. Un tā katru gadu. Ņemot vērā, ka tas skartu arī 1.-9.klases, tad nepieciešami likuma grozījumi ar paplašinātu delelģējumu.

Izteikt 3.punktu šādā redakcijā "Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2023. gada 1. maijam sadarbībā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju izstrādāt grozījumus ārējos normatīvos aktos, nosakot izglotājamo izmaksu pieauguma nosacījumus pašvaldībām."

Skatīt kontekstā ar iepriekšējiem iebildumiem

Svītrot 5.punktu.

Šajā punktā minētais ir jau iekšēji pretrunīgs, jo šāda situācija nemaz nevar tiesiki būt ispējama, ja lieto kritēriju "zemākā". Līdz šim šāda situācija arī esošā regulējuma ietvaros nav bijusi iespējama. Zemākā likme sākās ar 1203, lai gan pedagogiem tā bija 900. Problēmas būtība ir faktiskajās algās/likmēs, nevis zemākajās teorētiskajās. Šajā gadījumā ir uzsvars uz to, pietiekami lielo iestāžu skaitu, kuras ir ar vidēji, lielu un ļoti lielu skolēnu skaitu. Aptuveni 400+. Šajā gadījumā ir jāmeklē stimulējošs un taisnīgs algoritms kā sasaistīt direktora algu ar faktiskajām skolotāju un vietnieku algām šādās skolās, vienlaicīgi saglabājot iespēju dibinātājām vērtēt un stimulēt (palielinot likmi) direktoru papildu no MD.
Savukārt vietnieku atalgojmu ir maksimāli jāatstāj kā paša iestādes vadītāja autonoms lēmums, ņemot vērā viņa vadības komandas veidošanas un vadības prioritātes. Šajā tvērumā būtu jārunā tikai par paša direktora algu.   

7. Izglītības un zinātnes ministrijai, strādājot pie administrācijas amatu algas gradācijas noteikšanas ņemt vērā, ka iestādes vadītāja vienas darba stundas likme ir vismaz 120% no attiecīgās izglītības iestādes pedagogu vidējās faktiskās stundas likmes.

No risinājuma apraksta vispār nekļūst skaidrs kā veidojās pieaugums pašvaldībām un attiecīgi skolām, jo netiek minēts skolēna izmaksu pieaugums.  

Lūdzam precizēt risinājuma aprakstu ar indikatīvu aprēķina metodiku skolēna izmaksu palielinājumam, ņemot vērā iespējamos valsts kritērijus tīkla nosacījumiem.

Plānoto pārmaiņu kontekstā nav skaidrs šādas atsauces ietekme tļaāko lēmumu pieņemšanā. Skatīt LIVA iebildumam pievienoto priekšlikumu attiecībā uz kritērijiem pašvaldībām.

Svītrot 3.punktu.

Lūdzam precizēt uzdevumu izpildes termiņus 1.maijs un 31.maijs.

6.punktā otrajā teikumā skaitli un vārdu "31.maijam" aizstāt ar ciparu un vārdu "1.maijam".