Atzinums

Anotācijā attiecībā uz tiesību normu, ar kuru noteikumu projektā plānots papildināt noteikumus par valsts fondēto pensiju shēmas darbību ar 66.² punktu, ietverta šāda informācija: "Noteikumu 66.2 punktā atrunāta kārtība, ja shēmas dalībnieks, kurš ir izvēlējies fondētās pensijas kapitālu pievienot citas personas fondētās pensijas kapitālam vai to nodot mantošanā Civillikumā noteiktajā kārtībā, ir miris laika periodā no vecuma pensijas pieprasīšanas dienas līdz vecuma pensijas piešķiršanas dienai vai pēc vecuma pensijas piešķiršanas."
Tieslietu ministrijas ieskatā šī informācija papildināma, lai anotācijā būtu ietverta ne tikai informācija par to, kas ar minēto noteikumu projekta punktu tiek noregulēts, bet arī pamatojums un skaidrojums šādiem noteikumiem, piemēram, kādēļ ne visos gadījumos ir pamatoti/iespējami izmantot shēmas dalībnieka fondētās pensijas kapitālu atbilstoši shēmas dalībnieka izdarītajai izvēlei, vai, piemēram, kāda ir rīcība ar shēmas dalībnieka fondētās pensijas kapitālu, ja "ir iestājies šo noteikumu 72.¹ punktā minētais gadījums vai fondētās pensijas kapitāls ir ņemts vērā shēmas dalībnieka pensijas avansa aprēķinā".

-

Lūdzam izvērtēt, vai nebūtu identificējamas kādas juridiskas personas, kuras Noteikumu projektā ietvertais regulējums ietekmē, piemēram, līdzekļu pārvaldītāji.

-

Lūdzam skaidrot, kā tiek izpildīts minētais deleģējums, ja kārtība netiek noteikta noteikumu projektā, bet gan saskaņā ar noteikumu projektā paredzēto 25.² punktu līguma pielikumā “Informācijas sniegšana par fondēto pensiju shēmas dalībniekiem”. Proti, vai ir uzskatāms, ka šādā gadījumā kārtību, kādā aģentūra nodod shēmas līdzekļu pārvaldītājam informāciju par shēmas dalībniekiem, kuru līdzekļus tie pārvalda, un to uzkrāto līdzekļu kopējo apmēru, ir noteicis Ministru kabinets. Minēto skaidrojumu lūdzam ietvert noteikumu projekta anotācijā vai attiecīgi precizēt un papildināt noteikumu projekta regulējumu. 
 

-

Tiesības uz personas datu aizsardzību ir nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk – Harta) 8. pantā, tā pirmajā daļā paredzot ikvienas personas tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Konkretizējot Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 96. pantā ietvertās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, Satversmes tiesa ir norādījusi, ka šīs tiesības aptver dažādus aspektus. [..] Tās arī aizsargā indivīda fizisko un garīgo integritāti, godu un cieņu, identitāti un personas datus.(sk. Satversmes tiesas 2016. gada 16. jūnija sprieduma lietā Nr. 2015-18-01 10. punktu). Satversmes tiesa no tiesiskas valsts pamatprincipa ir atvasinājusi labas likumdošanas principu un secinājusi, ka arī tas ievērojams pamattiesību ierobežojuma noteikšanas procesā (Satversmes tiesas 2022. gada 22. decembra spriedums lietā Nr. 2022-09-01 13. punkts). Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesību normai, kas ierobežo personas pamattiesības, jābūt gan saprotamai, gan paredzamai. Proti, tiesību normai jābūt formulētai tik precīzi un skaidri, lai persona varētu izprast no tās izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tās piemērošanas sekas, kā arī tā, lai norma nodrošinātu aizsardzību pret tās patvaļīgu  piemērošanu (sk.,piemēram, Satversmes tiesas 2015.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr.2014-34-01 14.punktu). 

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulu Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) 6. panta 1. un 3. punktu publiska persona fiziskas personas datu apstrādi veic, pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību aktā vai dalībvalsts tiesību aktā, kas piemērojami pārzinim, noteiktu tiesisku pamatu un personas datu apstrādes nolūku. Minētajā tiesību aktā jābūt noteiktām apstrādājamo datu kategorijām, datu subjektiem, vienībām, kurām personas dati var tikt izpausti, un mērķi, kādiem tie var tikt izpausti u.tt.
No minētā secināms, lai personas datu apstrādi varētu atzīt par tiesisku, nepieciešams, ka likumdevējs ar likumdevēja pieņemtu normatīvo aktu ir skaidri un saprotami definējis vismaz sekojošu informāciju:
- datu apstrādes tiesisko pamatu;
- datu apstrādes nolūku;
- datu subjektus;
- apstrādājamo datu kategorijas;
- vienības, kurām personas dati var tikt izpausti un kādā nolūkā.
Turklāt, minētajai informācijai jābūt norādītai tā, lai pats datu subjekts saprastu – uz kāda pamata, kādam mērķim, kādā apmērā un veidā tiks apstrādāti viņa dati.  Savukārt Ministru kabineta noteikumos ir nosakāmas citas ar personas datu apstrādi saistītas prasības - konkrēti apstrādājamie personas dati, datu glabāšanas termiņi, apstrādes darbības un apstrādes procedūras.

Noteikumu projekta gan 25.1 punktā, gan  64.1 punktā ir tikai vispārīgā norāde par to, ka personas datu nodošanas gadījumā līguma (vai tā pielikuma) noteikumos ir jāiekļauj fizisko personu datu aizsardzības prasības un informācijas apmaiņas kārtību starp iestādēm par shēmas dalībnieku datiem. 

Ņemot vērā minēto, lūdzam atbilstoši norādītajam precizēt projektu kopumā, lai projektā ietvertais pamattiesību ierobežojums atbilstu Eiropas Savienības un nacionālo tiesību normām un judikatūrai. Tāpat lūdzam papildināt anotācijas 8.1.13. apakšpunktu ar skaidrojumu par ietekmi uz datu aizsardzību.
Vienlaikus, ņemot vērā Fizisko personu datu apstrādes likuma 4.panta pirmās daļas 5.punktā noteikto, lūdzam projektu saskaņot ar Datu valsts inspekciju.
 

-

Lūdzam precizēt anotācijā 1.1.sadaļā norādīto informāciju, papildinot to ar norādi, ka Valsts fondēto pensiju likuma 10.panta 2.¹ daļa stāsies spēkā 2024.gada 1.jūlijā. 

-

Anotācijā norādīts sekojošais: "Redakcionāli precizēts noteikumu pielikumā esošais līgums par valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu. Līgumi, kas noslēgti līdz šo noteikumu grozījumu spēkā stāšanās dienai, paliek spēkā līdz laikam, ja līgumā tiek veikti kādi grozījumi." Lūdzam skaidrot minēto piezīmi, kā arī nepieciešamību to iekļaut anotācijā, ņemot vērā, ka vienošanās par atsevišķu līguma punktu grozījumiem neizbeidz līgumu kopumā.
 

-

Anotācijā ietverta sekojoša informācija: "Prospekts un tā grozījumi tiek saskaņoti ar Latvijas Banku, kā līdz šim tiek publicēti līdzekļu pārvaldītāja tīmekļa vietnēs, bet turpmāk netiks uzskatīti par shēmas dalībniekiem domāto informācijas dokumentu, uz kura pamata dalībnieki var pieņemt informācijā balstītu lēmumu par ieguldījuma plāna izvēli. Šim nolūkam līdzekļu pārvaldītājs izstrādā shēmas dalībniekiem paredzētās informācijas pamatdokumentu, ceturkšņa ziņojumu un citu informāciju, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saskaņojama ar Latvijas Banku."

Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu/pamatojumu šādu izmaiņu nepieciešamībai.

 

-