Atzinums

LSUA turpina uzturēt iepriekšējā kārtā pausto iebildumu, ka normatīvie akti nenosaka prasības par tehnisko noteikumu pieprasījuma detalizācijas pakāpi un informācijas precizitāti. Ņemot vērā, ka būvatļauja ir tikai administratīvais akts ar nosacījumiem būvniecības ieceres realizācijai dabā, nav noteikts, ka pēc būvatļaujas saņemšanas iecere tiks realizēta. Apkopojot biedru sniegto informāciju, secinām, ka šobrīd tehniskajiem noteikumiem tiek noteikts 2 gadu termiņš. Savukārt Likumprojektā iestrādātais liegums mainīt izvirzītās tehniskās prasības ir nesamērīgs pret iesaistītajām pusēm – CSA uzņēmumiem tiek ierobežotas iespējas veikt siltumtīklu uzlabošanu un  attīstību, un jaunu  siltumenerģijas patērētāju pieslēgšana ierobežotas siltumslodzes gadījumā. Savukārt tehnisko noteikumu pieprasītājam, kura pieprasīto tehnisko noteikumu dēļ ir ‘iesaldētas’ attiecīgā siltumtīklu posma attīstības un rekonstrukcijas iespējas, projekta realizācijas gaitā ir rīcības brīvība risinājuma izvēlē un nav pienākuma pieslēgties pie inženiertīkliem ar pieprasītajiem nosacījumiem.
Tāpat paredzam, ka, saglabājot piedāvāto redakciju, palielināsies nenoslogotu rezervēto jaudu risks, kas nenovēršami novedīs pie nepamatota siltumenerģijas tarifa palielinājuma.

Aicinām saglabāt likumā 14.panta 1.1 daļu negrozītu esošajā redakcijā: “ Valsts un pašvaldību institūcijas un ārējo inženiertīklu īpašnieki vai tiesiskie valdītāji tehniskos vai īpašos noteikumus izdod strukturētu datu veidā vai augšupielādē būvniecības informācijas sistēmā.”
 

LSUA atkārtoti norāda, ka siltumtīkli ir augstas bīstamības inženiertīklu objekts, kuros ūdens temperatūra ziemas periodā var sasniegt pat 118⁰C, kas ir pārkarsēts ūdens tvaiks ar augstu spiedienu, un pārrāvuma gadījumā rada applaucēšanās risku cauruļu bojājuma tiešā tuvumā esošajam cilvēkam, kā rezultātā var iestāties letālas sekas. Siltumtīklu pārrāvumi apdraud centralizētās siltumapgādes sistēmas drošību un pakalpojuma nepārtrauktību, kas ziemas aukstajā laikā ir īpaši svarīga cilvēku veselībai un dzīvībai.
Uzskatām ka Likumprojekta redakcija faktiski atceļ Aizsargjoslu likuma nosacījumus, kurā definēts, ka aizsargjoslas ir noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes.

Tāpat norādām, ka nepietiekama datu kvalitāte vai to neesamība par siltumtīkliem, kas izbūvēti PSRS laikā, ir iezīmes, kas raksturo lielu daļu valstī esošo siltumtīklu. Stingrākas prasības siltumtīklu uzmērīšanai tika noteiktas tikai 2012.gadā, izdodot Ministru kabineta 24.04.2012. noteikumus Nr.281 “Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi”(MK noteikumi), kas nozīmē, ka tikai daļai siltumtīklu ir veikts MK noteikumiem atbilstošs izpildmērījums.
LSUA biedru sniegtā informācija par topogrāfisko plānu saskaņošanas pieredzi liecina, ka valstī praktizējošu mērnieku rīcībā nav ierīču, kas ar augstu precizitāti varētu uzmērīt iepriekš digitāli neuzmērītos tīklus, kas ADTI un ATIS datos bieži vien tiek attēloti shematiski. Attiecīgi, centralizētās siltumapgādes uzņēmumi kā siltumtīklu īpašnieki nevar nodrošināt precīzus datus par savu tīklu izvietojumu. Kopējais siltumtīklu garums Latvijā ir apmēram 2000 km. Likumprojekta piedāvātajā 19.⁴ panta (3) daļas redakcijā iekļautais pienākums, inženiertīklu turētājiem noskaidrot un uzmērīt pazemes ārējo inženiertīklu faktisko novietojumu, ne tikai uzliek pienākumu CSA tīklu turētājiem ieplānot un veikt masveida kontrolrakumus, iespējams, algojot papildus darbiniekus, bet arī ievērojami palielinās slogu un darbinieku skaitu institūcijās, kam iegūtie dati būs jāapstrādā. Tādējādi LSUA uzskata, ka piedāvātā redakcija  būs papildus administratīvais slogs ne tikai būvniecības procesā iesaistītajām pusēm, bet arī ar būvniecības procesu tieši nesaistītām institūcijām. 
 

LSUA aicina Likumprojektā noteikt, ka pirms jebkādiem zemes darbiem inženiertīklu aizsargjoslā ir jāsaņem atļauja no inženiertīklu  īpašnieka vai tiesiskā valdītāja.