Atzinums

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 1.2. apakšpunktu atbilstoši Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra 2021.—2027. gada plānošanas perioda grantu vadības likuma (turpmāk - likums) 9. panta 3. punktā Ministru kabinetam dotajam pilnvarojumam, jo ar šo tiesību normu Ministru kabinets nav pilnvarots noteikt kārtību, kādā pieņem lēmumus par grantu piešķiršanu, projektu līgumu noslēgšanu un projektu iesniegumu atlases pabeigšanu.

-

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projektā pirmšķietami nav ietverts noteikumu projekta 1.3. un 1.5. apakšpunktā minētais regulējums, tādēļ lūdzam izvērtēt noteikumu projektu un nepieciešamības gadījumā to papildināt ar attiecīgu regulējumu vai svītrot noteikumu projekta 1.3. un 1.5. apakšpunktu.

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 2. punktu, ņemot vērā, ka tas dublē likuma 2. pantu, kā arī atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām Ministru kabineta noteikumiem netiek noteikts patstāvīgs mērķis, bet ar šiem noteikumiem tiek īstenots likumā paredzēts pilnvarojums, ievērojot likuma mērķi.

-

Lūdzam skaidrot, no kuras likuma normas izriet Ministru kabineta tiesības noteikt noteikumu projekta II, III, VI, VIII un XII nodaļā ietverto regulējumu. Ja atbilstošu skaidrojumu nav iespējams sniegt, lūdzam precizēt vai svītrot attiecīgo noteikumu projekta regulējumu.

-

Vēršam uzmanību, ka nav saprotams, kas noteikumu projekta 3.7. apakšpunktā ir domāts ar attiecināmām darbībām (piemēram, vai ar tām saprotamas atbalstāmās darbības), tādēļ lūdzam precizēt noteikumu projekta 3.7. apakšpunktu vai sniegt atbilstošu skaidrojumu par minēto noteikumu projekta anotācijā.

-

Lūdzam precizēt vai svītrot noteikumu projekta 6. punktu kā likuma 18. pantā ietvertā regulējuma dublējošu (skaidrojošu). Vienlaikus vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 6. punktā paredzētajiem izslēgšanas kritērijiem būtu saturiski jāatbilst noteikumu projekta 67.2. apakšpunktā minētajam, kas arī paredz izslēgšanas kritēriju regulējuma ieviešanu noteikumu projektā.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 7.2. apakšpunkta redakciju, nosakot skaidru informācijas sniegšanas kārtību, jo šobrīd nav skaidrs ne attiecīgās informācijas sniegšanas veids, ne termiņš, tādējādi nav saprotams,kā tas tiks īstenots praktiski. Skaidrojam, ja Centrālā finanšu un līguma aģentūra (turpmāk - aģentūra) vērsīsies Uzņēmumu reģistrā ar informācijas pieprasījumu, atbilde tiks sagatavota parastajā kārtībā, kādā tiek sniegta informācija no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem. Ja aģentūra vēlēsies 7.2. apakšpunktā minēto informāciju saņemt savā IS datu veidā, tad tiks sniegta informācija par Uzņēmumu reģistra datu izplatīšanas servisu lietošanu.

-

Lūdzam izvērtēt un kā deklaratīvu svītrot noteikumu projekta 8. punktu, noteikumu projekta anotācijā skaidrojot konkrēto personu datu apstrādes pamatu un mērķi.

-

Skaidrības nolūkā, lūdzam izvērtēt un noteikumu projektā vai tā anotācijā skaidrot starpinstitūciju drošības komitejas izveides un darbības nodrošināšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā apstiprināms attiecīgās institūcijas nolikums.

-

Lūdzam skaidrot, no kuras likuma normas izriet Ministru kabineta tiesības noteikt noteikumu projekta IV nodaļā ietverto regulējumu. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka:
pirmkārt, likuma 17. panta pirmā daļa paredz, ka projektu iesniegumu vērtēšanai aģentūra izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju, un no noteikumu projekta IV nodaļas nav izsecināms, vai starpinstitūciju drošības komiteja ir cita institūcija, kā arī nav skaidrs, kas šo komiteju izveidos, tādēļ lūdzam precizēt noteikumu projektu vai sniegt pamatotu skaidrojumu noteikumu projekta anotācijā;
otrkārt, no likuma anotācijas izriet, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2021. gada 20. maija regulas (ES) 2021/887, ar ko izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru un Nacionālo koordinācijas centru tīklu (turpmāk - regula Nr. 2021/887), 8. panta 1.-4. punkts tiek ieviests ar likuma 10-14. pantu (anotācijā arī skaidrots, ka tās regulas normas, kas nav minētas šajā tabulā, piemērojamas tieši un nav ieviešamas nacionālajās tiesībās; pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/C57611864AED53C4C22588800024DA7D?OpenDocument). Tādējādi paužam bažas, ka noteikumu projekta 22.-24. punktā ietvertais regulējums, ar kuru cita starpā būtībā tiek ieviestas minētās regulas normas, varētu pārsniegt likuma 9. pantā ietvertā pilnvarojuma robežas, līdz ar to lūdzam svītrot minētos punktus vai sniegt atbilstošu skaidrojumu par minēto noteikumu projekta anotācijā.

-

Saistībā ar noteikumu projekta 20. punktā ietverto regulējumu lūdzam noteikumu projekta anotācijā skaidrot, kādus lēmumus būs tiesības pieņemt komitejai, kā arī vai šie lēmumi būs administratīvie akti vai arī tiem būs rekomendējošs raksturs attiecībā uz aģentūras pieņemtajiem lēmumiem.

-

Lūdzam skaidrot, no kuras likuma normas izriet Ministru kabineta tiesības noteikumu projekta 21. punktā paredzēt, ka komiteja var lemt apturēt vai izbeigt projekta īstenošanu. Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 11. pants paredz, ka privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu izdot var uz Satversmes, likuma, kā arī starptautisko tiesību normas pamata. Ministru kabineta noteikumi var būt par pamatu šādam administratīvajam aktam, ja Satversmē, likumā vai starptautisko tiesību normā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus. Ministru kabinets ir pilnvarots noteikt gadījumus, kad var apturēt maksājumus finansējuma saņēmējam, nevis apturēt vai izbeigt projekta īstenošanu. Tāpat līdzīgi lūdzam skaidrot, no kuras likuma normas izriet Ministru kabineta tiesības paredzēt aģentūrai tiesības vienpusēji atkāpties no projekta līguma (noteikt gadījumus, kādos pieļaujama vienpusēja atkāpšanās no projekta līguma).

-

Lūdzam pārskatīt noteikumu projektā ietverto regulējumu, nodrošinot, ka projekta iesnieguma apstiprināšanas ietvaros tiek pieņemts viens administratīvais akts, savukārt citi lēmumi, kas tiek pieņemti tā ietvaros, nav administratīvie akti un attiecīgi nav atsevišķi apstrīdami un pārsūdzami. Vienlaikus lūdzam noteikumu projekta anotācijā skaidrot projekta iesnieguma apstiprināšanas procesu, lai ir skaidrs, kādas darbības secīgi tiek veiktas līdz administratīvā akta izdošanai.
Vēršam uzmanību, ka likums kopsakarā ar noteikumu projektā paredzēto nosaka projekta iesniegumu apstiprināšanas kārtību, kas ir administratīvais process iestādē. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 55. panta 1. punktā noteikto administratīvo lietu iestādē ierosina uz iesnieguma pamata un attiecīgi saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 63. panta pirmajā daļā noteikto administratīvā lieta noslēdzas ar administratīvā akta izdošanu. Uzsveram, ka viena administratīvā procesa ietvaros izdodams viens administratīvais akts. Tādējādi likums paredz, ka administratīvais process noslēdzas ar projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu. Vienlaikus no noteikumu projekta IV nodaļas izriet, ka starpinstitūciju drošības komiteja veiks atbilstības valsts drošības interesēm izvērtējumu, kas, ņemot vērā noteikumu projekta 25. punktā noteikto, varētu būt administratīvais akts. Tomēr ņemams vērā, ka attiecīgais izvērtējums veicams projekta iesnieguma apstiprināšanas procesa ietvaros, tādējādi tas nav atsevišķs administratīvais process. Papildus uzsveram, ka likuma 18. panta 2. punkts paredz, ka aģentūra noraida projekta iesniegumu, ja projekta iesnieguma iesniedzēja dalība projektu atlasē vai projekts neatbilst valsts drošības interesēm. Ievērojot minēto, aģentūra pieņem gala lēmumu par projekta iesniegumu, ja tas neatbilst valsts drošības interesēm. Savukārt komitejas izvērtējums par projekta iesniedzēja vai projekta atbilstību valsts drošības interesēm ir viens no lēmuma pieņemšanai nepieciešamajiem materiāliem. Administratīvā procesa ietvaros veiktās procesuālās darbības un pieņemtie starplēmumi vai procesuālie lēmumi apstrīdami un pārsūdzami vienlaikus ar administratīvo aktu.

-

Lūdzam noteikumu projekta 25. punktā skaidri norādīt, kādā institūcijā var apstrīdēt komitejas lēmumu, kuras lēmumu pēc tam būs iespējams pārsūdzēt.
Pirmkārt, norādām, ka no noteikumu projekta IV nodaļas nav izsecināms, kādus lēmumus komiteja pieņems, tādējādi nav saprotams, kurus lēmumus būs iespējams apstrīdēt un pārsūdzēt;
otrkārt, vēršam uzmanību, ka likuma 14. pants paredz, ka Nacionālā koordinācijas centra lēmumu, ja tas ir administratīvais akts, var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja minētais Nacionālā koordinācijas centra lēmums nav administratīvais akts, tas ir apstrīdams, bet nav pārsūdzams. No minētā izriet, ka komitejas lēmumi apstrīdami un pārsūdzami Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvā procesa likuma 76. panta otrās daļas pirmais teikums paredz, ka administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē. No noteikumu projekta IV nodaļas neizriet, kas izveido komiteju vai kurai institūcijai tā būs padota, tādējādi nav iespējams izsecināt, vai komitejas lēmumi būs apstrīdami aģentūrā vai Nacionālajā koordinācijas centrā.

-

Lūdzam skaidrot, no kuras likuma normas izriet Ministru kabineta tiesības noteikt noteikumu projekta V nodaļā ietverto regulējumu. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta V nodaļā nav ietverta kārtība, kādā tiek pieņemti lēmumi par grantu piešķiršanu, projekta līguma noslēgšanu un atlases pabeigšanu, bet gan ir ietverta projekta līguma noslēgšanas kārtība. Savukārt noteikumu projekta anotācijā ir skaidrots, kā tiks pieņemti lēmumi par grantu piešķiršanu. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt noteikumu projekta V nodaļas nosaukumu.

-

Lūdzam noteikumu projekta 30. punktā un cituviet līdzīgos gadījumos aizstāt norādi uz ārējiem normatīvajiem aktiem ar konkrētu atsauci uz normatīvo aktu jomu, tādējādi nodrošinot skaidras tiesību normas.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam noteikumu projekta 30. punktā skaidrot, par kādiem līdzekļiem šajā punktā ir runa.
Kā arī lūdzam 30. punktā un citās noteikumu projekta vienībās svītrot atsauces uz programmas noteikumiem, ievērojot Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 108) 131. punktā noteikto, vai alternatīvi lūdzam noteikumu projekta anotācijā skaidrot programmas noteikumu pieejamību valsts valodā un to saistošo spēku attiecībā uz finansējuma saņēmējiem.
 

-

Lūdzam projekta 32.4. apakšpunktā un 52. punktā pieturzīmi iekavas aizstāt ar pieturzīmi domuzīme, jo iekavās ietvertais teksts ir būtisks tiesību normas piemērošanā. Norādām, ka iekavās ietvertie skaidrojumi un precizējumi var padarīt tiesību aktu neskaidru un var sašaurināt vai paplašināt tiesību normas tvērumu.
 

-

Lūdzam atbilstoši likumības principam precizēt noteikumu projekta 32.10. apakšpunktu, skaidri nosakot, kādas sankcijas paredzēts noteikt projekta līgumā, noteikumu projekta anotācijā sniedzot konkrētām sankcijām atbilstošu pamatojumu.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši likuma 1. panta 13. punktam ar projekta līgumu cita starpā saprotama arī vienošanās, tādēļ lūdzam noteikumu projekta 32.11. apakšpunktā svītrot vārdus "vai vienošanās" vai noteikumu projektā un tā anotācijā skaidrot, par kādu vienošanos minētajā apakšpunktā ir runa.

-

Lūdzam izvērtēt un redakcionāli precizēt noteikumu projekta 40. punktu, ņemot vērā, ka attiecināmie izdevumi netiek atmaksāti, bet gan atbilstoši 40. punktam tiek veikti starpmaksājuma un noslēguma maksājumi noteiktā apmērā (proti, apmērā, kādā finansējuma saņēmējs veicis maksājumus attiecināmo izdevumu segšanai).

-

Lūdzam noteikumu projektā (sk. piemēram, bet ne tikai 40. un 44. punktu) nodrošināt konsekventu terminoloģiju, atsaucoties uz projekta līgumu, jo no vairākām noteikumu projekta vienībām nav viennozīmīgi skaidrs, par kādu līgumu tajās ir runa.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam noteikumu projekta 47.3. apakšpunktā konkrēti norādīt, par kuru personu starpā pastāvošām tiesiskajām attiecībām minētajā apakšpunktā ir runa.

-

Lūdzam izvērtēt un noteikumu projekta 49.1. un 49.2. apakšpunktu apvienot, norādot uz finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera tiesībām un pienākumiem, jo šobrīd nav skaidrs, vai finansējuma saņēmējam ir arī tiesības iepretim sadarbības partnerim un vai sadarbības partnera pienākumi ir pret finansējuma saņēmēju.

-

Skaidrības nolūkā, lūdzam noteikumu projekta 54. punktā konkretizēt, kur attiecīgie mērķi un sasniegtie rezultāti ietverti.

-

Lūdzam noteikumu projekta 55. punktā norādīt atskaites punktu piecu darba dienu termiņa aprēķināšanai, tādējādi nodrošinot attiecīgās normas nepārprotamu izteiksmi. Tāpat līdzīgi lūdzam atskaites punktu norādīt noteikumu projekta 56. punktā 10 darba dienu termiņu aprēķināšanai (arī citos līdzīgos gadījumos, ja nepieciešams), kā arī 62.2. apakšpunktā - trīs darba dienu termiņa aprēķināšanai.

-

Saistībā ar noteikumu projekta 60. punkta pēdējo teikumu vēršam uzmanību, ka Administratīvā procesa likuma 185. panta pirmā daļa paredz vispārīgo principu, ka pieteikuma iesniegšana tiesā aptur administratīvā akta darbību. Savukārt Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas 1. punkts noteic, ka pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur tāda administratīvā akta darbību, kas uzliek pienākumu samaksāt nodokli, nodevu vai veikt citu maksājumu valsts vai pašvaldības budžetā, izņemot sodoša rakstura maksājumus (naudas sodus un soda naudas). Ievērojot minēto, lūdzam svītrot noteikumu projekta 60. punkta pēdējo teikumu, jo šāds regulējums nosakāms likumā. Vienlaikus aicinām izvērtēt, vai konkrētā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā darbību saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas 1. punktā noteikto.
Tāpat norādām, ka likuma 24. pants paredz, ka projekta iesnieguma iesniedzējs var apstrīdēt minētā likuma 19. panta pirmajā vai otrajā daļā minēto aģentūras lēmumu, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Nacionālā koordinācijas centra vadītājam. Nacionālā koordinācijas centra izdoto administratīvo aktu par apstrīdēto aģentūras lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja Nacionālā koordinācijas centra pieņemtais lēmums par apstrīdēto aģentūras lēmumu nav administratīvais akts, tas ir apstrīdams, bet nav pārsūdzams. Ievērojot minēto, tiesā netiek pārsūdzēts aģentūras izdotais administratīvais akts par neatbilstoši izlietotā grantu finansējuma – ārvalstu finanšu palīdzības atgūšanu, bet gan augstākas iestādes (Aizsardzības ministrijas) lēmums. Tādējādi lūdzam attiecīgi precizēt noteikumu projekta 60. punkta pēdējo teikumu.
 

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 60. punktu. Vēršam uzmanību, ka no noteikumu projekta 59. punkta jau izriet, ka neatbilstoši izlietotā finansējuma atgūšana notiek, izdodot administratīvo aktu, tādējādi nav saprotams, vai ar noteikumu projekta 60. punktā paredzēto ir plānots izdot vēl vienu administratīvo aktu par neatbilstoši izlietotā finansējuma atgūšanu. Skaidrojam, ka Administratīvā procesa likuma D daļa paredz kārtību, kādā veicama administratīvā akta piespiedu izpilde. Tādējādi, ja persona labprātīgi neizpilda administratīvo aktu par neatbilstoši izlietotā finansējuma atgūšanu, aģentūra var nodrošināt tā piespiedu izpildi.

-

Lūdzam svītrot vai precizēt noteikumu projekta 64. punkta pirmo teikumu, ņemot vērā to, ka tajā ietvertais regulējums dublē noteikumu projekta 30. punktā noteikto, kas paredz, ka finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem, programmas noteikumiem un noslēgtajam projekta līgumam (pēc būtības arī 65. punktā noteikto, kas paredz sekas, ja finansējums netiek atbilstoši izlietots).

-

Lūdzam pārskatīt un precizēt vai svītrot noteikumu projekta 57.-59., 65., 66. un 67. punktu, nodrošinot, ka nedublējas (nepārklājas) attiecīgajās tiesību normās ietvertais regulējums.

-

Lūdzam pārskatīt un precizēt noteikumu projektu, nedublējot likuma normas, tai skaitā lūdam svītrot noteikumu projekta 68. punkta otro teikumu, kā likuma 8. panta pirmās daļas 5. punktā ietvertā regulējuma dublējošu.

-

Lūdzam noteikumu projekta 68. punktā svītrot norādi "bez finansējuma saņēmēja piekrišanas", jo tā ir lieka, ņemot vērā, ka runa ir par tiesībām vienpusēji atkāpties no projekta līguma, kad atbilstoši Civillikumam otras puses piekrišana (gribas izteikums) nav nepieciešama.

-

Lūdzam izvērtēt un svītrot vai precizēt noteikumu projekta 69. punktu un 30. punktu, jo likuma 8. pants jau paredz izsmeļošu finansējuma saņēmēja pienākumu uzskaitījumu un ar noteikumu projektu nevar paplašināt finansējuma saņēmēja pienākumu apjomu, paredzot papildu finansējuma saņēmēja atbildību.

-

Lūdzam izvērtēt un noteikumu projekta 72. punktā paredzēt termiņu, kādā informācija ievietojama tīmekļa vietnē, tādējādi nodrošinot nepārprotamu attiecīgās normas izteiksmi.

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 2. pielikuma 14. punktu, 3. pielikuma 14. punktu un 4. pielikuma 10. punktu, nepieciešamības gadījumā attiecīgo regulējumu ietverot noteikumu projekta pamattekstā. Norādām, ka atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām tiesību aktu pielikumos ietver tehniskos normatīvus, tabulas, veidlapu paraugus, kartes, zīmējumus u.tml. Pielikumos neietver pastāvīgas tiesību normas un normas, kas neizriet no tiesību akta pamatteksta.
Papildus lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā papildināt noteikumu projekta regulējumu ar kārtību, kādā saskaņojamas attiecīgās atkāpes.

-

Ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumi, ar kuriem paredzēts īstenot likuma 9. panta 4., 5. un 8. punktā paredzēto pilnvarojumu, ir cieši saistīts ar noteikumu projekta normām, lūdzam noteikumu projekta anotācijā skaidrot lietderības apsvērumus tam, kādēļ attiecīgais pilnvarojums netiek īstenots ar noteikumu projektu, kā arī lūdzam aizpildīt noteikumu projekta anotācijas 4. sadaļu ar skaidrojumu par minēto Ministru kabineta noteikumu izstrādes nepieciešamību un būtību.

-

Noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka maksājumu apturēšanas kārtība tiks atrunāta projekta līgumā, tomēr vēršam uzmanību, ka atbilstoši noteikumu projekta 1.6. apakšpunktam noteikumu projektā ir nepieciešams regulēt arī maksājumu apturēšanas kārtību, un tādēļ vienīgi attiecīgā jautājuma (maksājuma apturēšanas kārtības) detalizējošus nosacījumus pieļaujams atrunāt projekta līgumā. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt un papildināt noteikumu projektu ar atbilstošu regulējumu, kā arī sniegt pamatotu skaidrojumu par minēto noteikumu projekta anotācijā.

-

Lūdzam noteikumu projekta anotāciju papildināt ar izvērtējumu, kas pamato izslēgšanas kritērija, kas norādīts noteikumu projekta 6.4. apakšpunktā (pasludināts projekta iesniedzēja maksātnespējas process, ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, apturēta vai pārtraukta projekta iesniedzēja saimnieciskā darbība vai projekta iesniedzējs tiek likvidēts) nepieciešamību (vēršam uzmanību, ka papildu apsvērumi ietverti Aizsardzības ministrijai adresētajā Tieslietu ministrijas 2020. gada 27. oktobra vēstulē Nr. 1-13.1/3489 (skat. 2. punktu)), īpašu vērību pievēršot ierobežojumam daļā, kas attiecas uz tiesiskās aizsardzības procesu.

-

Lūdzam izvērtēt un, pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.19. apakšpunktu, lūdzam aizpildīt noteikumu projekta anotācijas 5. sadaļu ar skaidrojumu par regulas Nr. 2021/887 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, ieviešanu noteikumu projektā, ja ar noteikumu projektu paredzēts ieviest attiecīgo regulu prasības (sk., piemēram, noteikumu projekta 22. un 24. punktu).

-

Lūdzam noteikumu projekta 19. punktā vārdu "sekojošiem" aizstāt ar vārdu "šādiem", tādējādi ievērojot gramatikas normas.

-

Aicinām projekta 19.2. apakšpunktā vārdu "pieteikuma" aizstāt ar vārdu "iesnieguma", ņemot vērā to, ka noteikumu projekts paredz projekta iesnieguma iesniegšanu.

-

Aicinām noteikumu projekta 33. punktā un, ja nepieciešams, citās noteikumu projekta vienībās neatsaukties uz konkrētiem Ministru kabineta noteikumiem, bet tā vietā izdarīt atsauces uz attiecīgo normatīvo aktu jomu (ievērojot noteikumu Nr. 108 137. punktā noteikto), tādējādi izvairoties no nepieciešamības grozīt noteikumu projektu (noteikumus), ja spēku zaudē attiecīgie Ministru kabineta noteikumi.

-

Lūdzam tehniski precizēt noteikumu projektu, atsauces uz šiem noteikumiem izdarot atbilstoši noteikumu Nr. 108 132. punktam, proti, neizmantojot lielo sākuma burtu (noteikumu projekta 68. punkā "Noteikumos").

-

Lūdzam tehniski precizēt noteikumu projekta 3. pielikumu, tā 1. punktā svītrojot vārdus "to, ka "

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta anotācijā ietverto informāciju. Proti, vēršam uzmanību, ka sadaļā "Projekta iesnieguma iesniedzēja atbilstības pārbaude" norādīts, ka izslēgšanas kritēriji ir norādīti noteikumu projekta 5. punktā, tomēr noteikumu projektā tie ir norādīti 6. punktā.

Projekta iesnieguma iesniedzēja atbilstības pārbaude
Noteikumu projekts paredz, ka pirms projekta iesnieguma vērtēšanas tiks pārbaudīts, vai uz projekta iesnieguma iesniedzēju vai personu, kura ir projekta iesniedzēja valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju ar filiāli saistītās darbībās, nav attiecināmi izslēgšanas kritēriji, kas saistīti ar iepriekšēju sodāmību par noziedzīgiem nodarījumiem vai pārkāpumiem. Lai veiktu pārbaudi, vai uz projekta iesniedzēju neattiecas neviens no Noteikumu projekta 6. punktā norādītajiem izslēgšanas kritērijiem, aģentūra pieprasīs informāciju no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (Sodu reģistra) un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas). Lai nodrošinātu minētās tiesību normas praktisko piemērošanu, Noteikumu projekta pielikums nosaka konkrētas Sodu reģistrā pārbaudāmās ziņas par projekta iesnieguma iesniedzēju. Tāpat Noteikumu projekts paredz, ka pirms projekta iesnieguma vērtēšanas tiks pārbaudīts, vai projekta iesnieguma iesniedzēja dalība projektu atlasē un iesniegtais projekta iesniegums atbilst valsts drošības interesēm (atbilstoši Grantu vadības likuma 18. panta 2. punktā noteiktajam). Paredzēts, ka minēto atbilstības pārbaudi pēc aģentūras pieprasījuma veiks Nacionālā koordinācijas centra starpinstitūciju drošības komiteja (turpmāk – komiteja). Prasība veikt minēto pārbaudi neattieksies uz ierobežotajā atlasē iesniegtajiem projektu iesniegumiem.