Atzinums

4.lpp.  13. (..) Pašvaldības izmanto  iespēju pēc saviem ieskatiem izvēlēties  stacionāro pakalpojumu nepieciešamību konkrētā reģionā un nereti attīsta veselības aprūpes pakalpojumus, kas ir rentabli (rūpējoties par visas sabiedrības veselības aprūpi kopā, nereti ir jādomā par komerciāli nepievilcīgu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem).

Iebildums.
Nepamatots apgalvojums, jo reģionālajās slimnīcās stacionārā palīdzība tiek sniegta atbilstoši līgumam ar Nacionālo veselības dienestu un normatīvajiem aktiem, kas reglamentē veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kārtību, pieejamību un kvalitāti.
 

-

4.lpp. 12. (..) Līdz ar to pašvaldību iesaiste veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanā katrā pašvaldībā ir autonomi atšķirīga, kā arī katra pašvaldība koncentrējas uz savas teritorijas iedzīvotāju labklājību, neskatoties uz to, ka reģionālo slimnīcu stacionārie pakalpojumi, ņemot vērā to saturu un sarežģītības pakāpi, var tikt un nereti tiek nodrošināti ne tikai sava novada iedzīvotājiem.

Iebildums.
Nepamatots apgalvojums, reģionālajām slimnīcām nav tiesību diskriminēt citu pašvaldību iedzīvotājus un stacionārā palīdzība tiek sniegta atbilstoši līgumam ar Nacionālo veselības dienestu un likumdošanas aktiem, kas reglamentē veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kārtību, pieejamību un kvalitāti.


 

-

4.lpp. 11. Slimnīcu kapitāla daļu īpašumtiesību dažādība un sadrumstalotība ir vairākkārtēju veselības aprūpes sistēmas reformu rezultāts. Īpašumtiesību sadrumstalotība ierobežo sadarbības iespējas ārstniecības iestādēm, jo tā vietā, lai optimizētu savus darbības rādītājus valsts vai vismaz reģionālā līmenī, tās ir spiestas rīkoties saskaņā ar to kapitāla daļu turētāju interesēm, kurām tās pieder .

Iebildums.
Faktos nepamatots apgalvojums.
Aicinām neizdarīt atsauces uz publiski nepieejamiem pētījumiem, piemēram, Ernst & Young Baltic” 2019. gada pētījums “Slimnīcu sadarbības modelis”.
 

-

Lūdzam iepazīties un ņemt vērā Ventspils valstspilsētas pašvaldības viedokli:

Ventspils valstspilsētas pašvaldība (turpmāk – Ventspils pašvaldība) sadarbībā ar SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” ir iepazinusies ar Veselības ministrijas izstrādāto un saskaņošanai nodoto informatīvo ziņojumu “Veselības aprūpes stacionāro pakalpojumu pārvaldības attīstība un pilnveide” un sniedz komentārus par izstrādāto ziņojumu.

Lai Ventspils pašvaldība īstenotu Pašvaldību likumā noteikto autonomo funkciju – gādāt par iedzīvotāju veselību - īstenot veselīga dzīvesveida veicināšanas pasākumus un organizēt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību – tā sadarbībā ar Talsu novada vairākām pašvaldībām 2010. gadā izveidoja kapitālsabiedrību SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”, līdz ar to nodrošinot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visā Ziemeļkurzemē Tādējādi pakalpojumu pieejamība tiek nodrošināta pēc iespējas tuvāk iedzīvotāju dzīves vietai. SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” sniegtie veselības pakalpojumi pieejami ikvienam Latvijas iedzīvotājam, neatkarīgi no dzīves vietas, kā arī ikviens Ziemeļkurzemes iedzīvotājs var saņemt veselības aprūpes pakalpojumus citās Latvijas ārstniecības iestādēs.

Ārstniecības pakalpojumu attīstības un kvalitātes paaugstināšanas nolūkā, kopš 2018. gadā SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” dalībnieks ir arī Rīgas Stradiņa universitāte, tomēr kontrolpakete ir Ventspils pašvaldībai, jo, mūsuprāt, tikai pašvaldības vislabāk pārzina un spēj nodrošināt vietējo iedzīvotāju vajadzības.

Saskaņā ar MK noteikumiem slimnīcu pienākums ir nodrošināt neatliekamo palīdzību noteiktos profilos atbilstoši hospitalizācijas plānam. SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” neatliekamo palīdzība nodrošina 8 profilos Ventspilī un 3 profilos filiālē Talsos. Paralēli tam slimnīca atbilstoši tai pieejamajiem resursiem un pakalpojumu pieprasījumam attīsta dienas stacionāros un ambulatoros pakalpojumus, papildus arī Kuldīgā un Liepājā. Finansējumu šiem pakalpojumiem tāpat centralizēti piešķir valsts, konkrēti Nacionālais veselības dienests atbilstoši  izstrādātājām vadlīnijām un nosacījumiem.

Ziņojums kopumā ir balstīts uz vispārīgām frāzēm par efektivitātes uzlabošanu, pakalpojuma kvalitātes un pieejamības uzlabošanu, vienotas pieejas pakalpojumu sniegšanā nodrošināšanu, taču tajā nav atspoguļoti ne konkrēti faktiskie dati par esošo situāciju, ne sasniedzamie rādītāji, kas norādītu par šo rādītāju uzlabošanos, mainot reģionālo slimnīcu kapitālsabiedrību īpašuma formu.

Ventspils pašvaldība konceptuāli neiebilst valsts līdzdalībai kapitālsabiedrībās – reģionālās slimnīcās, ja šādu interesi izrāda kāda pašvaldība kā kapitāla daļu turētāja. Ja valsts vēlās iegūt līdzdalību SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”, tad šādas līdzdalības iegūšanai jānotiek pusēm vienojoties, vienlaikus nodrošinot, ka kontrolpakete ir Ventspils pašvaldībai, jo tikai pašvaldība vislabāk pārzina un spēj nodrošināt vietējo iedzīvotāju vajadzības.

-

21. Valsts līdzdalības reģionālajās slimnīcās ieguvumi (..)

Priekšlikums
Ietvert risku izvērtēšanu. Ja izvērtēti ieguvumi, jābūt izvērtētiem arī riskiem.
Esošie ieguvumi ir realizējami, nemainot kapitālsabiedrību īpašnieka statusu, veicot izmaiņas normatīvajos aktos, veicot veselības aprūpes pārvaldības sistēmas reorganizāciju un pārskatot finansēšanas modeli.


 

-

4.lpp.  15. Arī “Ernst & Young Baltic” 2019. gada pētījuma ziņojumā “Slimnīcu sadarbības modelis” norāda uz slimnīcu kapitāla daļu īpašuma struktūras un slimnīcu juridiskās formas nepilnībām, kas apgrūtina gan sadarbību, gan slimnīcu pārvaldību

Priekšlikums atsaukties uz publiski pieejamiem pētījumiem.

 

-