Atzinums

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā finansē elektroenerģijas sistēmas pieslēguma ierīkošanu aizsargātajam lietotājam” (turpmāk – projekts) un par to izsakām šādus iebildumus.
Projekta 4.2. un 4.3. apakšpunktu piedāvājam apvienot (visas pieslēguma vietas uzskaitīt ar saikli “vai”) vienā apakšpunktā, lai pieslēguma ierīkošanas vieta būtu precīzi definēta un nepārprotama. Šobrīd atsevišķos apakšpunktos norādītā deklarētā un faktiskā dzīvesvieta var radīt priekštatu par pieslēguma ierīkošanas izvēles iespēju aizsargātajam lietotājam divās dažādās adresēs. Vienlaikus atbilstoši nepieciešams precizēt projekta 17. punkta apakšpunktus.
 

-

Projekta 4.5. apakšpunktu nepieciešams svītrot, jo regulējumu par pieslēguma vienreizēju ierīkošanu (finansēšanu) nosaka projekta 2. punkts. Turklāt dažādi interpretējams var būt nosacījums “atbilstoši šiem noteikumiem tiek īstenota pirmo reizi”. Vēršam uzmanību, ka vienreizēja pasākuma noteiktu darbību veikšanu nevar saistīt ar konkrētiem Ministru kabineta noteikumiem. Šāds regulējums projektā rada priekštatu, ka tiesības pretendēt uz pieslēguma ierīkošanu būs aizsargātajam lietotājam, kuram pieslēgums ir ticis ierīkots iepriekš, piemēram, saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumiem Nr.483 “Kārtība, kādā finansē pieslēguma ierīkošanu aizsargātajam lietotājam”. Ja šāda iespēja projektā tiks paredzēta, projekta anotācijā par to jāsniedz precīza informācija.

 

-

Projekta 5. punktu nepieciešams svītrot, jo tajā paredzētais regulējumu dublē projekta 2. punktā, kā arī projekta 4.2.un 4.3. apakšpunktā paredzēto regulējumu. Vēršam uzmanību, ka pieslēguma vietu vienots un precīzs uzskaitījums neradīs šaubas par viena pieslēguma finansēšanu. Attiecīgi arī precīzs regulējums projekta 4. punktā neradīs šaubas par projekta 17.3. apakšpunktā paredzētās pašvaldības izsniegtās izziņas atbilstību faktiskajiem apstākļiem, kā arī neradīs turpmākus administratīvā procesa strīdus.

-

Projekta 7. punktu nepieciešams precizēt, jo pieslēguma ierīkošana ir būvniecības process un pašvaldības kā valsts pārvaldes institūcijas neveic šādas darbības. Ievērojot minēto, normu piedāvājam izteikt korekti, atbilstoši pašvaldības, būvdarbu veicēja vai sistēmas operatora kompetencei. Līdzīgi par pašvaldības kompetenci pieslēguma ierīkošanā nepieciešams precizēt projekta 8., 14. un 15. punktu.

-

Projekta 18. punktu nepieciešams izvērtēt un precizēt vai svītrot, jo Elektroenerģijas tirgus likuma 9. panta 2.³ daļas pilnvarojums Ministru kabinetam par noteikumu izdošanu nerada priekšstatu, ka pašvaldībai būtu tiesības iegūt aizsargātā lietotāja statusu un par valsts budžeta līdzekļiem ierīkot elektroenerģijas sistēmas pieslēgumu tai piederošos nekustamos īpašumos, piemēram, aizsargātā lietotāja izmitināšanas gadījumā vai citādi rīkoties aizsargātā lietotāja vārdā viņam piederošos nekustamos īpašumos. Turklāt ar Saeimā 2020. gada 30. janvārī pieņemtajām Elektroenerģijas tirgus likuma 9. panta 2.³ daļas izmaiņām šajā normā tika iekļauta tieša norāde uz aizsargātajiem lietotājiem piederošiem nekustamajiem īpašumiem. Tādējādi projektā nav precīzi izteikta un projekta anotācijā pietiekami skaidrota pašvaldības loma elektroenerģijas sistēmas pieslēguma ierīkošanā aizsargātajam lietotājam. Ievērojot minēto, piedāvājam projektā atbilstoši likumos noteiktai pašvaldības kompetencei veidot korektu regulējumu par tās iesaisti, bet projekta anotācijā sniegt izvērstu pašvaldības rīcības skaidrojumu, vai arī svītrot šādu regulējumu.

 

-

Projekta 19. un 20.punktu nepieciešams izvērtēt un precizēt, jo pašvaldības atteikums izsniegt izziņu būs privātpersonai nelabvēlīgs lēmums, kuru privātpersonai būs tiesības apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ievērojot minēto, projekta 19. punktā vārdus “gūt pārliecību par objekta atbilstību”, ka šobrīd faktiski ir vispārīga aizsargātā lietotāja faktiskās dzīves vietas fakta konstatācija, nepieciešams aizstāt ar precīzi definētiem personai nelabvēlīga lēmuma pieņemšanas kritērijiem. Vienlaicīgi projekta anotācijā jāsniedz skaidrojums par šādu aizsargātā lietotāja tiesību ierobežojumu atbilstību Elektroenerģijas tirgus likuma 9. panta 2.³ daļā noteiktajam pilnvarojumam.

-

Projekta 29. un 30.punktu nepieciešams izvērtēt un precizēt vai svītrot. Vēršam uzmanību, ka projekta 29. punkts paredz, ka “birojs pieņem lēmumu par nepamatoti izmaksātā valsts atbalsta atmaksu”. Piedāvātais regulējums nosaka, ka atbalstu atgūs ar administratīvo aktu un šādā gadījumā jābūt administratīvā akta piespiedu izpildei, nevis piedziņai “tiesas ceļā”. Vienlaikus vēlamies norādīt, ka projekts kā normatīvais akts tā izstrādātājam jāveido viennozīmīgi precīzi ar noteiktiem viegli pārbaudāmiem atbalsta piešķiršanas kritērijiem. Tāpat arī atbalsta piešķiršanas prasību kontroles mehānisms jāveido tādējādi, lai nerastos šaubas un nepieciešamība rīcībai, ka pēc finansējuma saņemšanas tiek konstatēts, ka “aizsargātais lietotājs vai pieslēdzamais objekts neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām”. Tas ļaus iestādei izvairīties no līdzdalības administratīvajā procesā iestādē un tiesā, un attiecīgi no nesamērīgi liela administratīvo resursu patēriņa. Turklāt ir apšaubāma tiesiskā regulējuma par izmaksātā atbalsta piedziņu tiesas ceļā iekļaušana projektā, jo Elektroenerģijas tirgus likuma 9. panta 2.³ daļas pilnvarojums Ministru kabinetam par noteikumu izdošanu paredz veidot regulējumu par finansēšanas kārtību, bet neparedz finansējuma atgūšanas tiesības, kā tas ir, piemēram, Elektroenerģijas tirgus likuma 31.² panta trešās daļas pilnvarojumā. Papildus norādām, ka projektā neviena persona netiek identificēta kā atbalsta saņēmējs un par tādām šobrīd var interpretēt aizsargāto lietotāju, sadales sistēmas operatoru, arī pašvaldību, kad tā būs salīdzinošos apstākļos. Ievērojot minēto, piedāvājam projektā precīzi noteikt finansējuma piešķiršanas nosacījumus, bet tiesisko regulējumu par finansējuma atgūšanu neveidot.

 

-