Atzinums

Informatīvajā ziņojumā minēts, ka "Tāpat, pamatojoties uz nacionālās drošības vai valsts ekonomiskās attīstības apsvērumiem un izvērtējot ārzemnieku skaitu un koncentrāciju noteiktās valsts teritorijās, paredzēta iespēja apturēt termiņuzturēšanāsatļauju izsniegšanu ārzemniekiem, kuri veikuši investīcijas kapitālsabiedrībās.", kā arī pasākumu plānu sadaļā punkts par TUA programmu izslēgšanu vērtējams skeptiski, ņemot vērā, ka Valsts prezidents to nodevis atkārtotai caurlūkošanai.

Īstenojot pasākumus, kas saistīti ar termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu uz investīciju pamata, lūdzam nodrošināt samērīgu un riskos balstītu pieeju, skaidri nošķirot pasīvus vai formālus ieguldījumus, kas nerada būtisku pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, no produktīvām investīcijām kapitālsabiedrībās, kas saistītas ar reālu saimniecisko darbību, darba vietu radīšanu, nodokļu nomaksu, eksportspēju, inovāciju vai tehnoloģiju pārnesi.

Turpmākajā regulējuma izstrādē jānodrošina, ka investīciju pamata ierobežošana vai apturēšana netiek piemērota mehāniski, bet balstās drošības risku, ekonomiskā pienesuma un valsts institūciju kapacitātes izvērtējumā, izmantojot skaidrus un saprotamus kritērijus, vienlaikus saglabājot iespēju piesaistīt Latvijas ekonomikai nozīmīgas, pārbaudāmas un augstas pievienotās vērtības investīcijas.

Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM) neatbalsta Informatīvā ziņojuma pasākumu (6.) 3., kas paredz slēgt termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programmas, kuras dod iespēju ārvalstu pilsoņiem iegūt uzturēšanās tiesības Latvijā, balstoties uz nekustamā īpašuma iegādi, ieguldījumiem kapitālsabiedrību pamatkapitālā, ieguldījumiem kredītiestāžu pakārtotajās saistībās vai bezprocentu valsts vērtspapīru iegādi, kā arī izstrādāt atbilstošus grozījumus Imigrācijas likumā.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, Valsts prezidents ar 2026. gada 19. jūnija rakstu Nr. 228 ir nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 2026. gada 11. jūnijā pieņemto Imigrācijas likumu (likumprojekts Nr. 56/Lp14) (turpmāk – Likums). Saeima 2026. gada 23. jūlija sēdē Valsts prezidenta motivētos iebildumus nodeva Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai (turpmāk – Komisija).
Valsts prezidents raksta I sadaļā ir izteicis iebildumus par Likuma 27. panta pirmās daļas 36. punktā ietverto TUA pamatu – ieguldījumu valsts izveidotā alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekā, aicinot pārliecināties par regulējuma pilnīgumu, tostarp finanšu līdzekļu izcelsmes pārbaudi un investīciju mērķiem. Vienlaikus Raksta II sadaļā Valsts prezidents aicina Saeimu atkārtoti izvērtēt iespēju noteikt Likumā stingri regulētus gadījumus, kad Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstu pilsoņi varētu pieprasīt TUA pret nekustamā īpašuma iegādi. Tādējādi no augstākās valsts amatpersonas puses nav rosināta pilnīga programmu likvidēšana, bet gan to mērķtiecīga, droša un sabalansēta pilnveide.

EM jau ar 2025. gada 14. oktobra vēstuli Nr. 3.3-1/2025/6055N un 2026. gada 16. februāra vēstuli Nr. 3.3-1/2026/946N ir vērsusi Komisijas uzmanību uz nepieciešamību pašreizējos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos saglabāt iespēju piesaistīt ārvalstu investīcijas un veicināt valsts budžeta ieņēmumus, nodrošinot izsvērtu, prognozējamu un valsts drošības interesēm atbilstošu tiesisko regulējumu.
Arī pašas Iekšlietu ministrijas iepriekš sagatavotajā informatīvajā ziņojumā „Par Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 3., 28., 29., 30. un 31. punktā paredzēto noteikumu īstenošanas gaitu un rezultātiem” secināts, ka TUA instruments investīciju piesaistei būtu saglabājams un mērķtiecīgi pilnveidojams, līdztekus ekonomiskajam pienesumam nodrošinot valsts drošības interešu aizsardzību un pienācīgu investoru izvērtēšanu.
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 95. panta pirmās daļas 5. punktu un 115. panta otro daļu, ekonomikas ministrs ir iesniedzis ar Valsts prezidenta izteiktajiem iebildumiem saistītus priekšlikumus Imigrācijas likuma pārskatīšanai, kas paredz saglabāt TUA izsniegšanu uz investīciju pamata, vienlaikus nostiprinot stingrus drošības un uzraudzības pasākumus.
Ģeopolitiskie un citi globālie satricinājumi rada ne tikai riskus, bet arī jaunas iespējas. Nodrošinot atbilstošus un atbildīgus valsts drošības mehānismus (t.sk. pastiprinātu līdzekļu izcelsmes pārbaudi u.c.), Latvijas ekonomikai ir jābūt pietiekami elastīgai, lai spētu izmantot šādu pārmaiņu radītās attīstības iespējas. Pilnīga TUA investīciju programmu slēgšana radītu negatīvu signālu ārvalstu investoriem un mazinātu valsts konkurētspēju.

Svītrot ziņojuma pasākumu (6.) 3.

Ekonomikas ministrija (EM) iebilst pret Informatīvā ziņojuma pasākumu (2.) 11. ietvertajā redakcijā, kas paredz paplašināt to tūrisma un citu pakalpojumu sniedzēju loku, kuriem būtu jāpārbauda ārzemnieku dokumenti un jāaizpilda deklarācijas veidlapa pirms pakalpojumu sniegšanas.

Ārzemnieka deklarācijas veidlapas (turpmāk – deklarācija) aizpildīšanas pienākumu un tā apjomu tieši noteic starptautiskie tiesību akti, proti, Konvencija, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (45. pants). Tas paredz pienākumu izmitināšanas iestāžu vadītājiem vai to pilnvarotajām personām nodrošināt, ka apmetušies ārzemnieki personīgi aizpilda un paraksta deklarācijas, kā arī apliecina savu identitāti ar derīgu personu apliecinošu dokumentu.
Šengenas konvencijā noteikto prasību izpildei un nacionālā regulējuma sakārtošanai Ekonomikas ministrija jau šobrīd ir sagatavojusi un starpinstitūciju saskaņošanā virza Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 3. aprīļa noteikumos Nr. 226 “Noteikumi par ārzemnieka deklarācijas veidlapas aizpildīšanas, glabāšanas un nodošanas kārtību”” (sistēmas ID: 26-TA-589). Minētais projekts jau risina deklarēšanas kārtības pilnveidi un precizēšanu atbilstoši izmitināšanas nozares specifikai.

Prasības attiecināšana uz citiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem (ārpus izmitināšanas sektora) radītu būtisku un nesamērīgu administratīvo, kā arī finanšu slogu uzņēmējiem. Veidlapu aizpildīšana, datu apstrāde, uzglabāšana un nodošana drošības iestādēm prasa papildu resursus, darbinieku laiku un tehnoloģiskos risinājumus, kas bremzēs pakalpojumu sniegšanas ātrumu un mazinās nozares konkurētspēju.
Turklāt, citu tūrisma pakalpojumu sniedzējiem nav atbilstošas kompetences un funkciju veikt personu identifikācijas dokumentu pārbaudi vai publisko tiesību uzraudzības funkcijas. Turklāt plaša dokumentu pārbaude un datu vākšana ārpus izmitināšanas sektora rada papildu riskus saistībā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) prasību ievērošanu un personu datu apstrādes tiesisko pamatojumu.

Vienlaikus EM konceptuāli atbalstītu Iekšlietu ministrijas iniciēto nacionālās Šengenas informācijas lietotnes izstrādi, kas būtu sadarbspējīga ar starptautiskajām un vietējām rezervācijas platformām, kā arī viesnīcu pārvaldības un rezervāciju sistēmām. Šāds risinājums digitālā un automatizētā veidā nodrošinātu tiešu, tūlītēju un nepastarpinātu informācijas piekļuvi tiesībsargājošajām iestādēm, būtiski mazinot administratīvo slogu naktsmītņu pakalpojumu sniedzējiem un vienlaikus paaugstinot valsts drošības un kontroles efektivitāti.

Svītrot ziņojuma pasākumu (2.) 11.

Ekonomikas ministrija (EM) neatbalsta Informatīvā ziņojuma pasākumu (8.) 3. ietvertajā redakcijā, kas paredz izstrādāt atsevišķu darba laika uzskaites sistēmu Latvijā nodarbinātajiem trešo valstu valstspiederīgajiem, uzliekot pienākumu gan uzaicinātājam, gan uzaicinātajam darbiniekam reģistrēt darba stundas.

Darba likums un citi normatīvie akti jau šobrīd precīzi regulē darba laika uzskaites pienākumus darba devējam attiecībā uz visiem nodarbinātajiem, neatkarīgi no viņu valstspiederības. Jaunas, atsevišķas informācijas sistēmas vai mehānisma izveide un uzturēšana speciāli trešo valstu pilsoņiem radīs būtisku birokrātisko un finanšu slogu uzņēmējiem. Turklāt prasība uzaicinātajam darbiniekam pašam papildus reģistrēt darba stundas ir praktiski apgrūtinoša un dublē darba devēja jau esošās funkcijas.
Papildus, atsevišķas uzskaites sistēmas ieviešana, balstoties tikai uz darbinieka valstspiederību, rada nevajadzīgu sadrumstalotību darba devēju iekšējos procesos. 
Nozarēs, kurās pastāv augstāki ēnu ekonomikas un darba laika pārkāpumu riski (piemēram, būvniecībā), jau sekmīgi darbojas Elektroniskās darba laika uzskaites sistēma (EDLUS). 

Svītrot ziņojuma pasākumu (8.) 3.

Ekonomikas ministrija (EM) iebilst pret Informatīvā ziņojuma pasākumu (8.) 2. ietvertajā redakcijā, kas paredz veikt grozījumus Imigrācijas likumā, liedzot trešo valstu pilsoņiem, kuri Latvijā uzturas ar ilgtermiņa vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju, tiesības nodarboties ar saimniecisko darbību kā pašnodarbinātajai personai.

Vēršam uzmanību, ka, izskatot jauno Imigrācijas likumu (likumprojekts Nr. 56/Lp14) Saeimā, minētais jautājums jau tika vispusīgi vērtēts un diskusiju rezultātā netika atbalstīts. Proti, Saeimas debatēs tika noraidīts frakcijas “Nacionālā apvienība” iesniegtais priekšlikums papildināt likumprojekta 41. pantu ar (11¹) daļu šādā redakcijā: “(11¹) ārzemniekam, tajā skaitā Eiropas Savienības kandidātvalsts pilsonim vai patstāvīgajam iedzīvotājam, kura uzturēšanās tiesiskais pamats Latvijas Republikā ir termiņuzturēšanās atļauja vai ilgtermiņa vīza, nav tiesību nodarboties ar saimniecisko darbību kā pašnodarbinātajai personai.”
Likumdevējs jau ir paudis skaidru nostāju noraidīt visaptverošu un kategorisku aizliegumu trešo valstu pilsoņiem reģistrēties kā pašnodarbinātajām personām.

EM ieskatā visaptverošs aizliegums reģistrēties par pašnodarbināto personu liegs iespēju Latvijā veikt saimniecisko darbību tostarp augsti kvalificētiem ārvalstu speciālistiem, eksperta līmeņa konsultantiem, māksliniekiem un IT jomas profesionāļiem, kuri bieži vien darbojas tieši pašnodarbināto statusā. Šāds ierobežojums mazinās Latvijas pievilcību ārvalstu talantu un investīciju piesaistē, kā arī bremzēs inovāciju attīstību.

Svītrot ziņojuma pasākumu (8.) 2.

Ekonomikas ministrija (EM) neatbalsta Informatīvā ziņojuma pasākuma (8.) 7. apakšā ietverto uzdevuma redakciju un aicina to mainīt.

Prasība, ka trešo valstu pilsoņus nodarbinātības nolūkos drīkst uzaicināt tikai tas uzņēmums, kurā darbinieks veiks faktisko darbību, rada būtisku praktisku problēmu un papildu slogu pašmāju komersantiem. Daudziem Latvijas uzņēmumiem – īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – nav atbilstošas juriskās un administratīvās kapacitātes, kā arī specifisku zināšanu par sarežģītajām ārvalstu darbaspēka piesaistes procedūrām, vīzu/TUA noformēšanu un drošības pārbaužu prasībām.
Kategorisks aizliegums izmantot darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēju (starpniekfirsmu) pakalpojumus Latvijā neatrisinās darbaspēka deficīta jautājumu. Tā rezultātā Latvijas uzņēmumi būs spiesti izmantot citu Eiropas Savienības dalībvalstu – piemēram, Polijas – darbaspēka piesaistes aģentūru pakalpojumus, nozīmējot (komandējot) darbiniekus darbam Latvijā. Šāds scenārijs mazinās nodokļu ieņēmumus Latvijas budžetā, pasliktinās darbaspēka izsekojamību un faktiski padarīs kontroli pār nodarbinātajiem vēl apgrūtinošāku, vienlaikus palielinot uzņēmēju izmaksas.
Tā vietā, lai uzreiz ieviestu stingru un ierobežojošu normatīvo regulējumu, ir nepieciešams vispirms vispusīgi izvērtēt risinājuma ietekmi uz tautsaimniecības nozarēm un atrast sabalansētu modeli, kas novērš fiktīvo starpnieku riskus, bet vienlaikus neatsaka atbalstu godprātīgiem uzņēmējiem.

Izteikt ziņojuma pasākumu (8.) 7. šādā redakcijā: "Izvērtēt iespējas un sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem, lai ierobežotu negodprātīgu starpniekfirsmu izmantošanu ārvalstnieku nodarbināšanā, vienlaikus nodrošinot, ka netiek mazināta Latvijas uzņēmumu konkurētspēja un saglabātas iespējas izmantot caurskatāmus darbaspēka piesaistes mehānismus."

 Attiecībā uz platformās nodarbināto uzskaiti un nelegālās nodarbinātības mazināšanu plānā ir vairāki pasākumi (9.)2-(9.)5
 
Iebildums. Efektīva imigrācijas politika, kā arī investīciju piesaistes uzraudzība nav iespējama bez vienotas un savietojamas datu pārvaldības starp iesaistītajām iestādēm. Pašlaik dati par uzturēšanās atļaujām, nodarbinātību, nodokļu nomaksu un studijām atrodas dažādās iestādēs un nav apkopojami vienotā analītiskā griezumā, kas apgrūtina gan politikas plānošanu, gan riska gadījumu savlaicīgu identificēšanu. Tāpēc EM ieskatā nepieciešams izveidot automatizētu datu apmaiņas risinājumu starp PMLP, Valsts ieņēmumu dienestu, Nodarbinātības valsts aģentūru, Centrālo statistikas pārvaldi, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un, iespējams, vēl citām institūcijām. Šāda datu modeļa praktiskais mērķis būtu izveidot risinājumu (datu informatīvo paneli), kas kalpotu kā datos balstītas riska pārvaldības rīks, ļaujot regulāri un savlaicīgi identificēt riskus un personas, kuras neatbilst uzturēšanās nosacījumiem, un pieņemt pamatotus lēmumus par pastiprinātu kontroli vai TUA anulēšana. Galvenās identificētās problēmas, kuru risināšana ir priekšnoteikums šāda rīka izveidei:
Augstskolu studentu personas kodu savlaicīga reģistrācija. Ārvalstu studenti Latvijā ierodas ar vīzām un tiek uzņemti augstskolās bez personas kodiem, bet vēlāk saņemtā personas koda reģistrācija Valsts izglītības informācijas sistēmā kavējas, jo prasa papildu manuālu darbu. Rezultātā Valsts ieņēmumu dienests ne vienmēr var pārliecināties par personas studiju statusu, kas ietekmē tās tiesības strādāt. Iespējamie risinājumi ir studentu reģistrācija augstskolā pēc vīzas numura ar vēlāku datu sasaisti, izmantojot automatizētu Valsts izglītības informācijas sistēmas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu apmaiņu, vai arī iespēja reģistrēt studentus ar pagaidu (pasīvu) personas kodu, kas tiktu aktivizēts pēc personas reģistrācijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.
Nepilnīga informācija par darba ņēmēju nodarbinātību. Aptuveni vienai trešdaļai personu, kuras saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju ar pamatu “darba ņēmējs”, administratīvajos datos nav pieejamas ziņas par nodarbinātību. Situācija apstiprina nepieciešamību pēc vienotas datu pārvaldības, kas ļautu nošķirt galvenos iesniedzējus no ģimenes locekļiem un izsekot faktiskajai nodarbinātībai.
Platformās nodarbināto personu uzskaite. Datu iegūšana par personām, kas gūst ienākumus platformās, ir apgrūtināta: atsevišķas platformas sniedz gada paziņojumu par izmaksātajām summām, savukārt par citām, kas reģistrētas vienīgi kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājas, šādi dati nav pieejami, un pārrobežu datu apmaiņa ir ierobežota. Iespējamais risinājums ir platformu nodarbinātības regulējumā noteikt platformām pienākumu reizi gadā sniegt informāciju par reģistrētajām personām.
Minēto problēmu risināšana un vienota datu modeļa ieviešana ļautu īstenot stingrāku, taču samērīgu kontroli, kas balstīta uz savietojamiem administratīvajiem datiem, vienlaikus kalpojot iesaistīto institūciju, tai skaitā Ekonomikas ministrijas vajadzībām cilvēkkapitāla politikas plānošanā, Valsts ieņēmumu dienesta vajadzībām nodokļu administrēšanā un Izglītības un zinātnes ministrijas vajadzībām izglītības politikas veidošanā

-

Centrālā statistikas pārvalde ir izskatījusi informatīvo ziņojumu “Par Latvijas Republikas Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas izraisa trešo valstu pilsoņu masveida ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” ziņojumā iekļauto ieteikumu īstenošanu”. Vēlamies pievienot priekšlikumus, kurus lūdzam izvērtēt.
1. Papildināt pasākumu par personas koda piešķiršanu trešo valstu pilsoņiem, paredzot, ka Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības piešķir personas kodu arī tiem trešo valstu pilsoņiem, kuri saņem ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju studiju nolūkā. Tas nodrošinātu vienotu un savlaicīgu ārvalstnieku identificēšanu valsts informācijas sistēmās, uzlabotu starpinstitucionālo datu apmaiņu un ļautu efektīvāk kontrolēt studiju, uzturēšanās un nodarbinātības nosacījumu izpildi. Ņemot vērā, ka ziņojumā identificēti riski saistībā ar studenta statusa izmantošanu uzturēšanās un nodarbinātības nolūkiem, vienota identifikatora piešķiršana jau pirms ierašanās Latvijā veicinātu efektīvāku uzraudzību un risku pārvaldību. ( ziņojuma 9. lpp)
2. Plāna (8.) 1. punkts. Sadarbojoties PMLP, Centrālajai statistikas pārvaldei un VID, izveidot atsevišķu statistikas datni par ārzemniekiem, kuriem ir piešķirtas tiesības uz nodarbinātību, personām, kuras ir nodarbinātas un  vienlaikus nodrošinot datu apkopošanu arī par personām, kuras uzturēšanās tiesības saņēmušas kā šo personu ģimenes locekļi (līdzbraucēji). Statistikas datos ieteicams atsevišķi uzrādīt galveno personu skaitu un līdzbraucēju skaitu, lai nodrošinātu korektu datu interpretāciju un objektīvu priekšstatu par migrācijas struktūru. 
 

-

Pasākumā 9.11 Izstrādāt modeli ātras un efektīvas informācijas apmaiņas nodrošināšanai starp PMLP, VID un Valsts darba inspekciju attiecībā uz ārvalstu studentiem piešķirtajām tiesībām uz nodarbinātību un faktisko darba attiecību uzsākšanu, lai varētu centralizēti un pilnvērtīgi novērtēt ārvalstu studentu nodarbinātības apjomu lūdzam iekļaut EM kā līdzatbildīgo.

-