Atzinums

1. Vēja enerģijas asociācija (VEA) atbalsta vienotu pieeju ietekmes uz ainavu novērtējuma veikšanai, balstoties uz vienotiem principiem un pēc vienotas novērtējuma metodoloģijas, kas nostiprināta tiesiskā regulējumā. Šāds regulējums novērstu interpretācija iespējas, sniedzot konkrēti izmērāmus kritērijus, pēc kuriem vadīties, vērtējot vēja elektrostaciju (VES) ietekmi uz ainavu. Vienlaikus nepiekrītam un iebilstam pret informatīvajā ziņojumā apgalvoto, ka “augstvērtīgā lauksaimniecības zeme tiks pakļautas apbūvei, tā radot kaitējumu ne tikai ar lauksaimniecību saistītajai saimnieciskajai darbībai, bet arī kultūrvēsturiskajai ainavai, kas tiks neatgriezeniski izpostīta”. VES būvniecība ir iespējama ne vien lauksaimniecības, bet arī cita izmantojuma zemēs, un ietekme uz kultūrvēsturisko ainavu, attīstoties sabiedrībai un ekonomikai, būs vērojama vienmēr. VES var būt laikmetīgs papildinājums esošajā ainavā, ja tās tiek veidotas atbilstoši samērīguma principiem, un tieši šim mērķim aicinām veidot tiesisko regulējumu, kas profesionāli un objektīvi var vērtēt šo ietekmi, nevis nepamatoti to noraidot jau saknē.

2. Zemkopības ministrijas (ZM) informatīvā ziņojuma nobeigumā secina, ka, ņemot vērā, ka vēja elektrostaciju parku ierīkošana lauksaimniecības zemē ir atļauta jau pašlaik, atzīstot noteikumus Nr. 291 par spēku zaudējušiem, ierobežojums vēja parku būvniecībai uz nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām, kas veido 3 % no visas lauksaimniecības zemes platības, neradīs būtisku ietekmi uz tautsaimniecību. VEA vēlas norādīt, ka, plānojot vēja parkus, attīstītāji sākotnēji vērtē plašas teritorijas. Gadījumā, ja vēja parka projekts tiek veidots apvidū, kurā ir izveidotas nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijas, tas var vienlaicīgi tikt izvietots un ietvert dažādas funkcionālās zonas - gan parastas lauksaimniecības zemes, meža zemes, gan rūpnieciskās apbūves teritorijas. Ierobežojot vēja parku būvniecību vienā vai vairākās funkcionālajās zonās, pastāv risks, ka vēja parks netiek izbūvēts vispār, jo tam nepieciešamās pieejamās teritorijas ir nepietiekamā daudzumā vai esošajā teritorijā pastāv citi ierobežojumi, tādējādi padarot vēja parka būvniecību ekonomiski nepamatotu. Gadījumā, ja tiktu atcelts ierobežojums vēja parku būvniecībai nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijas, enerģētikas uzņēmumi objektīvu tehnisku iemeslu dēļ necenstos veidot savus vēja parkus, balsoties ekskluzīvi tikai uz šīm zemēm. Tā vietā šīs zemes papildinātu parku attīstībai pieejamo teritoriju, un iespējamo vēja parku izvietojumu varētu optimizēt un padarīt ekonomiski lietderīgu. ZM ieskatā tas, ka lauksaimniecības teritoriju apmēru ir niecīgs un veido tikai 3% no kopējām lauksaimniecības teritorijām, būtu uzskatāms kā arguments par to, lai saglabātu aizliegumu vēja parku būvniecībai šajās teritorijas, taču no praktiskā viedokļa var paredzēt, ka vēja parka apbūve aizņems pavisam niecīgu daļu no šīm zemēm, taču vienlaikus ļaus pilnvērtīgi veidot vēja parkus citās blakus esošajās teritorijās.
 
3. Lai arī ZM vērtē nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritoriju apmēru kā nebūtisku, tomēr, atceļot ierobežojumu VES parku būvniecībai nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijās, pienesums tautsaimniecībai var būt ievērojams. Lai pienesumu tautsaimniecībai varētu novērtēt, to nepieciešams izteikt skaitliski pētījuma formātā.

4. Kā norādīts iepriekšējā VEA atzinumā, kopējā zemes platība, kas nepieciešamā vienas VES uzstādīšanai nepārsniedz 1 līdz 1.2 hektārus. Tas sevī ietver ne tikai pašas turbīnas pamatu laukumu, bet arī pievedceļus un montāžas laukumu. Plānojot VES izvietojumu, vēja parku attīstītajiem ir jārēķinās ar zemes īpašnieku, kas ir pamatā profesionāli lauksaimnieki vai lauksaimniecības uzņēmumi, viedokli pievedceļu un laukumu izvietojuma jautājumā, lai padarītu ietekmi uz lauksaimniecisko darbību šajos zemesgabalos minimālu. Attiecīgi pievedceļi tiek izvietoti pie esošajiem meliorācijas grāvjiem, mežmalās un citās vietās, kurās tie nevar traucēt un iespaidot lauksaimniecisko darbību, bet gan drīzāk papildināt to, nodrošinot kvalitatīvus piebraucamos ceļus. Vienlaikus VEA prognozē, ka kopumā ir sagaidāms, ka nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijās dažādu vēja parku attīstītāju projektos netiks izbūvēts vairāk kā 25 līdz 30 vēja elektrostacijas, un kopējā ietekme uz lauksaimniecības zemēm šajos nogabalos būs mērāma maksimums 30 līdz 40 hektāru apmērā. Šis ir nebūtisks zemju zudums, taču vienlaikus aizliegums būvniecībai diskriminē šo zemju īpašniekus, kuriem tiek liegta iespēja gūt ienākumus no šo zemju izmantošanas vēja enerģētikā, tādējādi nodrošinot ienākumu diferencēšanu.

-