Atzinums

formulas loceklim Publ, mūsuprāt, ir jāsamazina autoru skaita slieksnis, pie kura
piemēro papildu koeficientu 0,1. Šobrīd izvēlētais 1000 autoru slieksnis nozīmē, ka
esot 1 no 999 autoriem pienesums tiek novērtēts tieši tāpat kā esot 1 autoram no
dažiem. Mūsuprāt, piebilde “kur zinātniskās institūcijas autors vai autori nav
norādīti kā pirmais, otrais vai pēdējais autors zinātniskajām publikācijām” ļauj
adekvāti novērtēt arī lielu autora kolektīvu publikācijas un dod pareizo stimulu
Latvijas pētniekiem uzņemties šādu publikāciju sagatavošanas vadību. Tāpēc
piedāvājam samazināt autoru slieksni, pie kura šo ņem vērā, līdz 50 autoriem.
Pārbaudot agrāk iegūtus datus par Latvijas institūciju publikācijām3 Scopus datubāzē
2018. gadā, novērtējam, ka no 2279 publikācijām 158 bijuši vairāk kā 50 autori, 142
vairāk kā 100 autori un starp tām bija 117 ar CERN CMS eksperimenta afiliāciju, kur
no Latvijas ir 1 no 2250 publikācijas līdzautoriem. Savukārt pārējās minētās
publikācijas bija ar lielu autoru skaitu, jo aptver plašu datu kopu, turklāt teju visiem
autoriem šīs nebija vienīgās publikācijas konkrētajā gadā un savu sniegumu parāda
ar tām. Tāpēc rosinām šīs pozīcijas vidusdaļas formulējumu izteikt::
○ Publ - … Nosakot “Publ” par zinātniskās institūcijas zinātniskajām
publikācijām, kurās to kopējais autoru skaits pārsniedz 50 un kur zinātniskās
institūcijas autors vai autori nav norādīti kā pirmais, otrais vai pēdējais autors
zinātniskajām publikācijām - tām piemēro papildu koeficientu – 0,1. …

-

formulas 1) daļa Alga šī brīža priekšlikumā tikai daļēji nodrošina vienu no bāzes
finansējumam izvirzītajiem mērķiem, kas labi aprakstīts informatīvā ziņojuma 3.
sadaļā1 un šo mērķi LJZA stingri atbalsta. Priecājamies par piedāvājumu finansējumu
mainīt tikai reizi 3 gados (“10. Bāzes finansējumu šo noteikumu 3.punktā minētās
formulas elementā “Alga” aprēķina reizi trijos gados un piešķir to nemainīgu trīs gadu
periodā.”), tomēr arī tas situāciju uzlabo tikai daļēji, jo institūcijas tāpat būs
ieinteresētas maksimizēt šo rādītāju līdz izmaiņas brīdim pēc 3 gadiem. Tomēr
būtiskākā problēma, ko mēs apjautām tikai nesen, ir šīs pozīcijas definīcijā
iekodētais konflikts ar IZM iniciētā Pasaules Bankas (PB) pētījuma par Jaunu
akadēmiskās karjeras modeli2 pamata ieteikumu - veidot vairāk pilnas slodzes
pozīciju. Noteikumu projektā plānots skaitīt Algas zinātnē nodarbinātajiem, kas
nozīmē, ka augstskolām būs stimuls turpināt sašķelt docēšanas un pētniecības
amatus, turklāt maksimizējot algu otrajam amatam. Vienā no semināriem PB
eksperts norādīja, ka pilnas slodzes nodrošināšanai sagaidāma dažādu finanšu līdzekļu kombinēšana.
Tāpēc arī MK noteikumu līmenī to nebūtu jāierobežo, ļaujot
institūcijām brīvāk rīkoties ar šo pamata finansējumu. Jāpiebilst, ka vienkārša algas
uzskaites paplašināšana ar docētāju pozīcijām radīs problēmas, jo praktiski nebūs
iespējams nošķirt docētāju pozīciju studiju darba finansējumu no zinātniskā darba vai
arī tas prasīs ļoti lielus laika resursus gan IZM, gan institūciju pusē. Tāpēc mēs
piedāvājam šo kritēriju pārsaukt par Bāze un izvēlēties vienu finansējuma sadalījuma
mehānismu, kas būtu spēkā līdz nākamajam zinātnisko institūciju starptauriskajam
izvērtējpiedāvājam, līdzīgi kā šobrīd tiek definēa pozīcija Izc. Piemēram, piedāvājam
šādus formulējuma variantus:
○ Bāze - zinātniskās institūcijas nodarbinātā zinātniskā personāla skaita pilna
laika ekvivalenta izteiksmē, kas norādīts pēdējā zinātnisko institūciju
starptautiskajā novērtējumā;
vai
Bāze - zinātniskās institūcijas 3 fiksētos finansēšanas periodos (2019.-2021.)
kopā iegūtais zinātniskās darbības bāzes finansējums;

-