Atzinums

Informatīvajā ziņojumā ir daudz pretrunu un uz datiem nebalstītu apgalvojumu (daļa no tiem iztirzāta tālāk). Šos trūkumus nepieciešams novērst.

Attiecībā uz meža zemēm būtiskākais ziņojuma trūkums ir tas, ka ziņojums acīmredzami pirmkārt vērsts koksnes audzēšanas un ieguves nodrošināšanu, nevis meklē efektīvākos ceļus oglekļa bilances uzlabošanai.

Iepriekš minēto ilustrē, piemēram, tas, ka faktiski ignorēts galvenais iemesls CO2 piesaistes samazinājumam meža zemēs un neto emisiju pieaugumam ZIZIMM sektorā kopumā – mežizstrādes apjoma pieaugums. Lai gan dažviet ziņojumā mežizstrādes apjoma pieauguma negatīvā ietekme atzīta, citviet tiek nepatiesi apgalvots, ka “CO2 piesaistes samazinājums ZIZIMM sektorā saistāms ar pieaugušu un pāraugušu mežu īpatsvara pieaugumu”. Tāpat apgalvots, ka “neskatoties uz mežizstrādes apjoma pieaugumu, arī cirsmu fonds turpina palielināties, kas saistīts ar mežaudžu vidējā vecuma pieaugumu,” lai gan vismaz publiski pieejamie Valsts meža dienesta un LVMI “Silava” dati rāda, ka šobrīd mežaudžu vidējais vecums samazinās.

Nekādi pasākumi ciršanas apjoma samazināšanai nav paredzēti, gluži pretēji – pasākumi vērsti uz to, lai mežizstrādes apjomu varētu nesamazināt. Tā kā pašreizējie mežizstrādes apjomi Latvijā nav ilgtspējīgi ne tikai no oglekļa bilances, bet arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas viedokļa, nav pieļaujams šo apjomu saglabāšanu noteikt kā mērķi.

Tāpat, lai gan norādīts, ka “ievērojama nozīme SEG emisiju palielinājumā ir meža zemes  pārveidošanai par apbūvi (ceļiem un cita veida infrastruktūru)”, nav paredzēti nekādi pasākumi atmežošanas ierobežošanai. Būtu, piemēram, jāpārskata AS “Latvijas valsts meži” stratēģija, kas caur meža ceļu būvi un zināmā mērā – arī meliorācijas sistēmu pārbūvi – faktiski nosaka atmežošanas mērķus. Lai gan informatīvajā ziņojumā paredzēti pasākumi apmežošanai, jāņem vērā, ka atmežošanas nepieļaušana ir efektīvāks pasākums CO2 bilances uzlabošanai nekā apmežošana.

Trūkst pamatojuma apgalvojumam, ka “papildus mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi apgrūtina iespējamo  mērķu sasniegšanu pēc 2050. gada”. Citviet ziņojumā norādīts tieši pretējais, ka aizsargājamās teritorijas ir nepieciešamas klimata mērķu sasniegšanai: “…palielinot platības, kurās tiek ierobežota saimnieciskā darbība, lai nodrošinātu ES bioloģiskās daudzveidības un klimata mērķu izpildi…”

Ziņojumā lielā mērā ignorēta arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, līdz ar to – mežu noturība pret klimata pārmaiņām, no kuras arī lielā mērā atkarīgs, cik reālistiskas ir oglekļa bilances prognozes ZIZIMM sektoram. Pretrunas redzamas arī šajā ziņā. Vienā vietā pamatoti norādīts, ka “…tajā skaitā veicināma dabiskā apmežošanās, kas sekmēs bioloģiskās, tajā skaitā ģenētiskās daudzveidības palielināšanos”, taču citviet uzsvērts tieši pretējais – lapu koku mežu nomaiņa ar skujkoku mežiem, kas nozīmē apzināti veidot pret klimata pārmaiņām nenoturīgas audzes. Ziņojumā ignorētas arī EK vadlīnijas par biodaudzveidībai labvēlīgu pirmreizēju un atkārtotu apmežošanu un koku stādīšanu, kurās cita starpā uzsvērtas dabiskās atjaunošanas priekšrocības un aicināts izvairīties no kūdrāju apmežošanas.

Arī SVID analīzē bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas aspekts nav ņemts vērā. Riski attiecībā uz bioloģisko daudzveidību minēti tikai attiecībā uz mežu mēslošanu ar koksnes pelniem, lai gan būtiskus riskus rada gandrīz visi ziņojumā uzskaitītie pasākumi.

Pirms ziņojumā ietverto pasākumu īstenošanas (t.sk., caur NEKP) jāveic izvērtējums par to ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, lai novērstu riskus un atteiktos no tiem pasākumiem, ar kuriem saistītos riskus bioloģiskajai daudzveidībai novērst nav iespējams.

 

-