Atzinums

Finanšu ministrija ar 2021.gada 13.septembra atzinumu Nr.4.1-37/28/288 izteica lūgumu papildināt likumprojekta anotāciju ar paskaidrojumu par likumprojekta 22.pantā (šobrīdējā redakcijā) (pārejas noteikumu 16.punkts) noteiktā regulējuma nepieciešamību, lai visiem, uz ko regulējums attieksies, būtu saprotama regulējuma būtība, tomēr no anotācijā sniegtās informācijas nav īsti skaidrs, kādēļ minētā norma ir nepieciešama. Līdz ar to atkārtoti lūdzam sniegt detalizētāku paskaidrojumu anotācijā par likumprojekta 22.pantā (konkrēti pārejas noteikumu 16.punktā) noteiktā regulējuma būtību un nepieciešamību.
 

-

Finanšu ministrija vērtē, izstrādā un īsteno politiku nodevu un nodokļu jomā, tādējādi izvērtē kopīgos/vispārējos valsts nodevas un tās noteikšanas principus, savukārt par konkrētās valsts nodevas ieviešanu vai svītrošanu, nodevas apmēru un atbrīvojumu noteikšanu no valsts nodevas samaksas ir atbildīga konkrētā ministrija, kuras kompetencē ir attiecīgā joma. Ņemot vērā, ka atbilstoši Ministru kabineta 2020.gada 22.septembra noteikumu Nr.588 “Ekonomikas ministrijas nolikums” 1.punktam Ekonomikas ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde industrijas un pakalpojumu politikas, uzņēmējdarbības politikas un tūrisma politikas jomā, un viens no tās uzdevumiem ir izstrādāt politiku enerģētikas nozarē, ko nosaka arī Energoefektivitātes likuma 4.panta pirmā daļa, Finanšu ministrija var būt tikai kā līdzatbildīgā iestāde Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 2.punktā noteiktajam uzdevumam izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetam izskatīšanai informatīvo ziņojumu, izvērtējot šobrīd noteiktās energoefektivitātes nodevas būtību un aizstāt to ar cita veida atbilstošu maksājumu. Līdz ar to Ministru kabinets sēdes protokollēmuma 2.punkta redakcija ir precizējama, nosakot par atbildīgo iestādi minētā uzdevuma izstrādē Ekonomikas ministriju. Attiecīgi ir precizējams arī likumprojekta anotācijā iekļautais teksts.

 

-

Norādām, ka anotācijas 3.sadaļa nav aizpildīta atbilstoši Valsts kancelejas izstrādātajām Vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai Vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā, jo tajā nav sniegts papildu nepieciešamā finansējuma no 2022.gada 1 382 euro apmērā detalizēts aprēķins, kā arī nav norādīts izdevumu finansēšanas avots un kurai institūcijai finansējums ir nepieciešams.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka šobrīd likumprojekts "Par valsts budžetu 2022. gadam" un likumprojekts "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam" jau ir iesniegts Saeimā, līdz ar to papildu finansējuma piešķiršana 2022.gadā nav iespējama, turklāt ievērojot, ka norādītais papildu nepieciešamā finansējuma apmērs ir ļoti neliels, uzskatām, ka tas attiecīgi ir jānodrošina piešķirto valsts budžeta līdzekļu un cilvēkresursu ietvaros. Attiecīgi jāprecizē anotācijas 3.sadaļa un 7.sadaļas 2.punktā norādītā informācija. 

-

Tāpat Finanšu ministrija iepriekšējā atzinumā vērsa uzmanību, ka ar likumprojekta regulējumu tiek precizēts energoefektivitātes nodevas veids, proti, ka tā ir valsts nodeva. Termins “energoefektivitātes nodeva” Energoefektivitātes likumā tiek lietots vairākkārt, arī likuma 13.panta nosaukumā, taču grozījumi tiek veikti tikai likuma 13.panta otrajā daļā. Līdz ar to būtu novēršama minētā pretruna.
Šobrīd likumprojekta precizētajā redakcijā ar likumprojekta 15.pantu jaunā redakcijā ir izteikta likuma 13.panta visa trešā daļa, ar likumprojekta 16.pantu jaunā redakcijā tiek izteikta likuma 13.panta visa piektā daļa, neskatoties uz to, ka konkrētajās normās termins "energoefektivitātes nodeva" tiek papildināts vienīgi ar vārdu "valsts". Mūsuprāt, nav nepieciešams minētās normas izteikt jaunā redakcijā, pietiktu tajās aizstāt tikai konkrētos vārdus. Turklāt vēršam uzmanību, ka likuma 13.panta trešā daļa, kas ar likumprojektā iekļauto regulējumu tiek izteikta jaunā redakcijā, ir pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt energoefektivitātes valsts nodevas apmēru, aprēķināšanas, piemērošanas, maksāšanas un kontroles kārtību. Mūsuprāt, šādā gadījumā, izsakot jaunā redakcijā deleģējumu, būs nepieciešams izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus (lai gan no likumprojekta anotācijas IV sadaļas neizriet noteikumu pārizdošanas nepieciešamība, kā arī iekļautais likuma pārejas noteikumu 16.punkts norāda uz to, ka nav plānots tuvākajā laikā pārizdot konkrētos MK noteikumus). 
Līdz ar to ierosinām pārskatīt nepieciešamību minētās normas izteikt jaunā redakcijā.            
 

-