Atzinums

Uzskatām, ka teksts 
"Iestādēm, veidojot savus individuālos vai specializētos pilnveides plānus, nepieciešamais papildu finansējums var tikt plānots iestāžu budžeta ietvaros, kā arī Eiropas Savienības fondu finansēto pasākumu un projektu ietvaros. 6.5. Ņemot vērā minēto, PVPP2027 netiek pievienots pielikums par PVPP2027 ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem"svītrojojams un aprēķināma plāna ietekme uz budžetiem.Ja valsts uzskata, ka budžeta līdzekļi tās iestādēm ir pietiekami, tad to nekādā mērā nedŗiksts attiecināt uz pašvaldībām.

-

1. Nav definēts mērķis šim plānam, kā tikai Apmierināti pakalpojumu saņēmēji, bet nav minēts, kā tas tiks mērīts, pēc kā tiks noteikts, ka sasniegts šī pakalpojumu pilnveidošanas plāna rezultāts.
2.  Nav ņemts vērā, ka šobrīd nav vienota sistēma, kā uzskaita pašvaldībās pakalpojumus, netiek aprēķinātas pakalpojumu izmaksas, statistika par pakalpojumiem tiek vadīta manuāli un netiek nekur izmantota vai publicēta. Vai nebūtu jāveido sākotnēja centralizēta VISU pašvaldību VISU pakalpojumu (ne tikai VPVKAC sniegto) uzskaites sistēma?! Kā var pilnveidot kaut ko, par ko nav kvalitatīvi dati - skaits, kanālu veids, izmaksas?!
3. Iesakam veikt pētījumu, cik pašvaldības tērē līdzekļus uz IKT risinājumiem, lai nodrošinātu pakalpojumus, un ieguldīt pilnveidošanas darbus šajā virzienā, veidojot centralizētas, valsts uzturētas sistēmas, savietojamību ar valsts reģistriem, lai izmaksas par viena un tā paša pakalpojuma sniegšanu nebūtu jāreizina ar pašvaldību skaitu. Šobrīdējais pilnveides plāns vērsts tikai uz dokumentu "ražošanu".
4. Pat lielākajās pašvaldībās par pakalpojuma aprakstīšanu un sniegšanu atbildīgs ir viens cilvēks, bet pakalojumu pilnveidošanas process paredz ieviest vairākas lomas - plāns birokrātiski pieprasa palielināt štatus vai mākslīgi uzlikt papildus pienākumus darbiniekiem, tikai lai izpildītu VARAM vīziju par pakalpojumu pārvaldību.
5. Piekrītam, ka katram pakalpojumam būtu jānosaka SLA, bet tas jau tiek darīts ar Pakalpojuma aprakstu uzturēšanu. VIRSIS sistēmā būtu jāievieš - brīdinājumi,kas ziņo par normatīvo aktu izmaiņām (piemēram, zaudējis spēku), automātiska e-adreses kanāla piesaiste, ievadot nosaukumu, sasaisti ar pakalpojumu uzskaites sistēmu. Statistika par pakalpojumu kartiņu apskati. Šīs lietas uzlabotu pakalpojumu pārvaldību un kvalitāti, nevis mākslīgi radīti apraksi un dokumenti.
6. Plāns prasa papildus darbu un papildus izmaksas, bet nav saprotams, kā tieši tas uzlabots pakalpojumu sniegšanas kvalitāti.
7. Piekrītam, ka no šī dokumenta pašvaldības ir jāņem ārā, jo šis dokuments paredz papildus pienākumus, bez reāla pamatojuma, bez reāliem mērījumiem, bez jebkāda atbalsta. Pakalpojumu pilnveidošanas plānam, lai to "uzspiestu" pašvaldībām būtu jābūt veidotam kopā ar pašvaldību pārstāvjiem un jārisina konkrētas problēmas

-

Pašvaldību rīcībā esošie cilvēkresursi jānovirza reālu darbību veikšanai un iedzīvotāju pakalpojumu tūlītējai uzlabošanai.
VARAM bez mitas pieprasa pašvaldībai arvien vairāk savu darbinieku resursa veltīt dažādu VARAM vīziju pseidorealizācijai, apkraujot pašvaldības ar papildfunkcijām un šīs funkcijas nostiprinot kādos MK noteikumos, kas prasa pašvaldībām algot papildus štatus.
Vienlaikus izskan prasība mazināt ierēdņu skaitu gan valsts pārvaldē, gan pašvaldībās.
Pašvaldības nevar atļauties palielināt administratīvos štatus mākslīgas darbības imitēšanai, tādēļ uzskatām, no šī plāna pašvaldības ir jāizslēdz! Kad būs redzami lieliskie rezultāti valsts pārvaldē, pašvaldības pārņems labāko praksi no ministrijām.

Plāna ieviešanu pašvaldībās atlikt vismaz uz 5 gadiem, kad minsistrijās būs ieviesta šī jaunā, "labā" prakse un ar rezultatīviem rādītājiem pierādīts, ka plāns strādā un tas ir veiksmīgs.

Vēl vairāk uztrauc tas, ka dokumentā nav pakalpojumu tehnisko resursu apskata un tā tālākas attīstības sasaistē ar jauno pilnveides plānu. Vēl bēdīgāk ir tas, ka iedzīvotāju "acīs" pakalpojumi reti, kad tiek "šķiroti", piemēram, valsts vai pašvaldību pakalpojumos, bet tā ir nepieciešamība ar ko saskaras konkrētais iedzīvotājs konkrētā brīdī.  Taču publisko pakalpojumu portālā latvija.gov.lv dominē tikai valsts iestāžu e-pakalpojumi. Piedevām, tie praktiski visi ir izveidoti pa ES atbalsta līdzekļiem (fondiem). Pašvaldības apzināti ir atstātas novārtā gan nepiešķirot līdzekļus pakalpojumu digitalizācijai, gan neveidojot vienotas valsts un pašvaldību platformas pakalpojumu izmitināšanai. Ko mums līdz vienota pakalpojumu terminoloģija un izpratne, ja nav tehnisko platformu kur to visu likt lietā? Veidojiet iestāžu pakalpojumu pārvaldības sistēmu, rakstiet vadlīnijas, apmāciet darbiniekus, izvērtējiet un pilnveidojiet pakalpojumus tas viss mums jādara atbilstoši šim plānam, bet ko no tā iegūs pakalpojumu saņēmēji, iedzīvotāji?   

-

Jānorāda, ka veicot pašvaldību apvienošanu, pēdējos 2 gados veikta būtiska pakalpojumu pārskatīšana un uzlabošana, no vairākām apvienotajām pašvaldībās izvēoties labāko pakalpojuma sniegšanas modeli.
Ikdienā konstatējot kādu trūkumu pašvaldības pakalpojumos, nekavējoties dažu mēnešu laikā pašvaldības darbinieki veic korektīvās darbības un pakalpojumu uzlabo - tiek papildināti saistošie noteikumi, precizēti pakalpojumu apraksti iedzīvotājiem, tiek sniegti papildus skaidrojumi iedzīvotājiem un tiek uzlabotas veidlapas. Līdz ar to plāns par pakalpojuma uzlabošanu pēc 2-3 gadiem ir bezjēdzīga birokrātija.
 

-

Unificētai pakalpojumu pārvaldības sistēmai ir savas priekšrocības, tomēr uzskatām, ka konkrētā pieeja, kas ir balstīta uzņēmējdarbības labajā praksē vienam lielam uzņēmumam, nav pielietojama valsts pārvaldei kopumā.
Valsts pārvalde kopumā (vairākas ministrijas, pašvaldības un citas atvasinātās valsts pārvaldes struktūras) nav salīdzināma ar lielu vai vidēju uzņēmumu, jo nav vienas, lielas, mērogojamas struktūras, kas šauri fokusēta uz pārskatāma daudzmuma (10-20 pakalpojumi) pakalpojumu daudzumu sniegšanu patērētājiem.
Valsts pārvalde ir sadrumstalota, daudzslāņaina sistēma, kas pilda ļoti plašu funkciju spektru. Pašvaldībās identificēti ap 50  kā bieži sniegti pakalpojumi, bet kopā ar retāk sniegtajiem pakalojumiem, pašvaldības pakalpojumu skaits sasniedz 160. Nav iespējams vienlaicīgi izvērtēt 160 pakalpojumus un sagatavot pat teorētisku plānu. Lai to paveiktu 1 darbiniekam (lielākoties pašvaldībās ir noteikts 1 atbildīgais darbinieks par pakalpojumu aprakstiem) būtu ikdienu jāveic tikai šis darbs gadiem!
 

-

Ja mērķis ir panākt, ka visā valstī ir vienota pakalpojumu pārvaldības vide un “pakalpojumu kultūra”, tad šis process ir jāvada un tam jābūt vienotai pārvaldības struktūrai. Nevar prasīt, lai katra iestādē, pašvaldībā, kapitālsabiedrībā rastos vienota izpratne tikai no vadlīnijām, ministru kabineta noteikumiem, likumiem. VARAM ir jābūt šī procesa gan flagmanim, gan ikdienas padomdevējam, lai veidotos šī "vienota pakalpojumu pārvaldības vide".

-

Pakalpojumu un pakalpojumu pārvaldības esošā stāvokļa novērtēšana un pilnveides plānu izveides pasākumi ir darbietilpīgi un apjomīgi, tas prasa arī specifiskas zināšanas par procesu biznesa modeļiem un pakalpojumu tehnisko uzbūvi. VARAM sola organizēt apmācības, bet diez vai tās būs visām procesos iesaistītām personām, kas nozīmē, ka ir jābūt pieejamam kvalitatīvam mācību materiālam ikvienam pakalpojumu nodrošinātājam. 
Pakalpojumu pārbūve nav tikai mehāniska darbību izmainīšana, tā bieži ir iestāžu kultūras un tradīciju jautājums. Tās nevar izmanīt, ja netiek iesaistīta vadība, tai skaitā politiskā (piemēram, pašvaldību deputāti). Ir jābūt plānam kā un kādā veidā apmācīt, piemēram, pašvaldību politiķus.
 

-

Norādām arī uz to, ka Plāna 6. punktā minētais - "Pasākumi, kas ir iekļauti PVPP2027, ir īstenojami iestāžu pieejamo līdzekļu ietvaros" nav taisnība, pašvaldības rīcībā nav un nevar būt lieku cilvēkresursu minēto pasākumu īstenošanai. Atgādinām Pašvaldību likuma 4. Panta (5) - "Nododot pašvaldībai jaunu autonomo funkciju vai uzdevumu, kura izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos, vienlaikus pašvaldībai nosakāmi finansējuma avoti šīs funkcijas vai uzdevuma izpildes nodrošināšanai".



 

-