Atzinums

Biedrība Latvijas Pilsoniskā alianse (turpmāk – LPA) ir iepazinusies ar informatīvo ziņojumu “Par Sabiedrības integrācijas fonda darbības uzlabojumu priekšlikumiem” (turpmāk – informatīvais ziņojums) un stingri iebilst pret Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 4. punktā paredzēto Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) administrēto programmu sadalīšanu starp dažādiem resoriem.

LPA ieskatā protokollēmuma projekta 4. punktā ietvertais priekšlikums pēc būtības rada priekšnoteikumus SIF faktiskai likvidācijai. SIF formāla saglabāšana pēc tā būtiskāko programmu, finansējuma un administratīvās kapacitātes nodošanas citām institūcijām nemainītu Kultūras ministrijas priekšlikuma būtību – SIF likvidāciju.

Šāda pieeja ir pretrunā gan PricewaterhouseCoopers SIA (turpmāk – PwC) veiktā audita konstatējumiem un rekomendācijām, gan Kultūras ministrijas izveidotās starpinstitūciju darba grupas (turpmāk – darba grupa) gala secinājumiem. Darba grupa par optimālāko SIF turpmākās institucionālās attīstības risinājumu atzina audita 3. scenāriju, kas paredz saglabāt SIF juridisko statusu un nostiprināt to kā pārresorisku, centralizētu finanšu atbalsta administrēšanas mehānismu NVO un medijiem. Ja 3. scenārija īstenošana nebūtu iespējama, darba grupa par konceptuāli atbalstāmu atzina 1. scenāriju, kas arī paredz SIF un centralizētas administrēšanas saglabāšanu.

Kultūras ministrijas piedāvātais virziens gan PwC audita, gan izveidotās darba grupas ziņojumā identificē visplašāko būtisko risku kopumu, tostarp:
- finansējuma administrēšanas sadrumstalotību un vienotas pieejas zudumu;
- SIF uzkrātās kompetences un institucionālās atmiņas zaudēšanu;
- atšķirīgu konkursu, pieteikšanās, uzraudzības un atskaišu prasību veidošanos;
- lielāku administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem;
- finansējuma sadales procesa caurskatāmības samazināšanos;
- vājāku pārskatāmību par kopējo valsts atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai;
- datu, metodiku, informācijas sistēmu un vēsturisko rezultātu sadrumstalotību;
- apgrūtinātu programmu rezultātu un ietekmes salīdzināšanu;
- konkursu, maksājumu un programmu īstenošanas kavējumu risku pārejas periodā;
- mazākas iespējas saņemt atbalstu mazām, jaunām un reģionālām organizācijām;
- paralēlu administratīvo struktūru un papildu kapacitātes veidošanu vairākās institūcijās.

Šāds scenārijs ir pretrunā ar valsts pārvaldes centieniem mazināt birokrātisko slogu un valsts pārvaldes aparātu, samazinot izmaksas un padarot to efektīvāku, kā arī pretrunā ar Ministru prezidenta A. Kulberga publiski pausto nostāju virzīties uz saprotamu, caurspīdīgu un efektīvu NVO finansēšanas modeli, kas balstīts vienotās finansējuma piešķiršanas vadlīnijās.

Ministriju un Valsts kancelejas iesniegtās aplēses jau šobrīd liecina, ka programmu pārdale nebūtu fiskāli neitrāla. Kultūras ministrijas izdevumi vairāku programmu tiešai administrēšanai pieaugtu no 368 649 eiro līdz 594 046,89 eiro gadā jeb gandrīz par 62%, turklāt aprēķinā nav ietvertas visas IKT izmaksas. Valsts kanceleja programmu pārņemšanai identificējusi nepieciešamību pēc vismaz astoņām papildu amata slodzēm. Vairākas ministrijas norādījušas, ka attiecīgo programmu administrēšana ir politikas veidotājam netipiska funkcija, kuras pārņemšanai būtu nepieciešama papildu administratīvā kapacitāte vai būtiski pieaugtu jau nodarbināto noslodze. Labklājības ministrija secinājusi, ka atsevišķās programmās ietaupījums panākams tikai, atsakoties no projekta vai kāda tā pasākuma īstenošanas, nevis mainot administratoru vai īstenotāju. Tas rada nepieļaujamu risku, ka institucionālas reorganizācijas aizsegā varētu tikt samazinātas vai pārtrauktas sabiedrībai būtiskas atbalsta programmas.

Programmu nodošana ministrijām nenovērstu auditā identificēto interešu konflikta risku. Tā šo risku pārceltu uz institūcijām, kuras vienlaikus veido attiecīgās nozares politiku, nosaka finansējuma prioritātes, izstrādā programmu nosacījumus un administrē finansējuma piešķiršanu. Turpretī SIF kā atvasinātas publiskas personas statuss nodrošina finansējuma administrēšanas institucionālu nošķirtību un pārresorisku pārvaldību. PwC audits SIF esošo juridisko formu atzinis par piemērotu finansējuma sadalei un tā izlietojuma uzraudzībai.
Vēsturiski programmu centralizēta pārvaldība tika attīstīta, lai novērstu funkciju sadrumstalotību, neefektīvu resursu izmantošanu un ierobežoto pārskatāmību. Programmu sadalīšana pa resoriem būtu solis atpakaļ un atceltu gadiem īstenoto darbu vienotas administrēšanas sistēmas izveidē.

LPA ieskatā SIF faktiskai likvidācijai un programmu sadalīšanai pa resoriem nav objektīva pamata arī tādēļ, ka tieši šim mērķim veiktais neatkarīgais audits neidentificē būtiskus trūkumus SIF finansējuma administrēšanā. Gluži pretēji, auditā atzīta SIF uzkrātā kompetence, skaidrās projektu konkursu un uzraudzības procedūras, vienotā finansējuma administrēšanas platforma un lietotājorientētā pieeja. SIF projektu administrēšanas platforma un procedūras atzītas par izmantojamām kā labās prakses resurss arī citām valsts pārvaldes institūcijām. Auditā identificētie SIF darbības izaicinājumi galvenokārt attiecas uz fonda mandāta precizēšanu, pārvaldības un rezultatīvo rādītāju sistēmas pilnveidi, administratīvo izmaksu uzskaiti, cilvēkresursu izmantošanu un finansējuma administrēšanas nodalīšanu no tiešas projektu īstenošanas. Šie trūkumi ir novēršami, ieviešot audita rekomendācijas un pilnveidojot SIF darbību. Tie nav pamats sekmīgi funkcionējošas centralizētās administrēšanas sistēmas izjaukšanai.

Tieši tādēļ SIF uzkrātā kompetence un infrastruktūra ir saglabājama un stiprināma, SIF attīstot par pārresorisku, centralizētu finanšu atbalsta administrēšanas mehānismu NVO, medijiem un citām skaidri definētām mērķgrupām. Līdz ar to, LPA aicina svītrot Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 4. punktu. Tā vietā precizēt protokollēmuma projekta 2.punktu un noteikt:
Ņemot vērā informatīvajā ziņojumā izskatītos Sabiedrības integrācijas fonda attīstības scenārijus un norādītos riskus katrā no četriem attīstības scenārijiem, nepieciešamību pēc visaptveroša risinājuma, pilnveidojot Sabiedrības integrācijas fonda pārvaldības modeli, precizējot mandātu un novēršot audita ziņojumā par Sabiedrības integrācijas fonda konstatētās nepilnības, kā arī ņemot vērā šī protokollēmuma 3. punktā minēto, kultūras ministram līdz 2027. gada 11. janvārim noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu par visaptverošu Sabiedrības integrācijas fonda attīstību atbilstoši scenārijam, kas saglabā un nostiprina Sabiedrības integrācijas fondu kā pārresorisku un centralizētu publiskā finansējuma administrēšanas mehānismu, vienlaikus izvērtējot nepieciešamos grozījumus Sabiedrības integrācijas fonda likumā un saistītajos normatīvajos aktos.

LPA ieskatā SIF darbība ir jāpilnveido, ieviešot audita rekomendācijas, stiprinot pārvaldības neatkarību, attīstot rezultātos balstītu finansēšanu, uzlabojot programmu ietekmes izvērtēšanu, veicinot sabiedrības uzticēšanos SIF programmām un mazinot administratīvo slogu. Tomēr šie uzlabojumi īstenojami, saglabājot vienotu, neatkarīgu un pārresorisku finansējuma administrēšanas sistēmu, nevis faktiski likvidējot SIF un sadalot tā programmas, kompetenci un infrastruktūru starp resoriem.
 

LPA aicina svītrot Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 4. punktu. Tā vietā precizēt protokollēmuma projekta 2.punktu un noteikt:

Ņemot vērā informatīvajā ziņojumā izskatītos Sabiedrības integrācijas fonda attīstības scenārijus un norādītos riskus katrā no četriem attīstības scenārijiem, nepieciešamību pēc visaptveroša risinājuma, pilnveidojot Sabiedrības integrācijas fonda pārvaldības modeli, precizējot mandātu un novēršot audita ziņojumā par Sabiedrības integrācijas fonda konstatētās nepilnības, kā arī ņemot vērā šī protokollēmuma 3. punktā minēto, kultūras ministram līdz 2027. gada 11. janvārim noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu par visaptverošu Sabiedrības integrācijas fonda attīstību atbilstoši scenārijam, kas saglabā un nostiprina Sabiedrības integrācijas fondu kā pārresorisku un centralizētu publiskā finansējuma administrēšanas mehānismu, vienlaikus izvērtējot nepieciešamos grozījumus Sabiedrības integrācijas fonda likumā un saistītajos normatīvajos aktos.