Atzinums

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumi” (turpmāk – projekts) un par to izsakām šādus iebildumus un priekšlikumus.
Projekta 1.5. apakšpunktu nepieciešams precizēt atbilstoši Enerģētikas likuma 17.¹ panta vienpadsmitajā daļā noteiktajam, kas paredz “šā panta otrās daļas piemērošanas kritērijus”. Vēršam uzmanību, ka norādītā panta otrā daļa nosaka, ka energokopienas darbības mērķis ir enerģijas saražošana tās biedriem vai daļu turētājiem, sniedzot ekonomiskus, sabiedriskus un ar vides kvalitātes uzlabošanu saistītus labumus tās biedriem, daļu turētājiem vai teritorijām, kurās tā darbojas. Energokopienas primārais darbības mērķis nav peļņas gūšana. Šādi likuma norma jau nosaka mērķus, un to projektā nevar interpretēt kā mērķa noteikšanas kritērijus, jo pilnvarojums ir noteikt mērķu piemērošanas kritērijus. Vienlaikus norādām, ka tiesiskais regulējums projektā par mērķu piemērošanas kritērijiem ir pietiekami korekts.
 

-

Projekta 45. punktu nepieciešams precizēt. Vēršam uzmanību, ka neatrunāts saīsinājums “birojs” projektā pirmo reizi tiek minēts 16. punktā. Tādējādi Būvniecības valsts kontroles biroja nosaukuma saīsinājums projektā jāveido 16. punktā, bet turpmākajā projekta tekstā jāizmanto vārds “birojs”.
 

-

Projekta 48. un 49. punktu nepieciešams precizēt, korekti nosakot personas, kurām būs tiesības vērsties birojā vai citās valsts pārvaldes institūcijās, piemēram, energokopienas valde vai kopsapulces pilnvarotā persona, jo nav pieļaujams regulējums, ka jebkuram energokopienas biedram būs tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt energokopienu.
 

-

Projekta 50.3. apakšpunktu nepieciešams svītrot vai precizēt, jo jebkura komersanta darbības mērķis atbilstoši Komerclikumā noteiktajam ir peļņas gūšana. Tādējādi jebkādu komersanta statūtos noteikto regulējumu var interpretēt kā neatbilstošu Enerģētikas likumā noteiktajiem mērķiem un šāda norma vispārīgi paredzēs reģistrācijas atteikumu.
 

-

Projekta 52. punktu nepieciešams svītrot. Vēršam uzmanību, ka Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmā daļa paredz – ja ārējā normatīvajā aktā vai pašā administratīvajā aktā nav noteikts citādi, administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Tādējādi piedāvājam veidot korektu regulējumu par reģistrācijas spēkā stāšanos, nevis vispārīgu atsauci uz Administratīvā procesa likumu. Ņemot vērā, ka reģistrācijas spēkā stāšanās ir saistīta ar iespējamo saimniecisko darbību, piedāvājam šo regulējumu veidot ar precīziem termiņiem.
 

-

Projekta 56. punktu nepieciešams izvērtēt un piedāvājam to svītrot vai precizēt. Vēršam uzmanību, ka apšaubāma ir statusa “energokopiena, kura ir izslēgta no reģistra” noteikšana projektā, jo projektā tā netiek definēta, bet atsevišķu energokopienas biedru maiņas gadījumā tā būs cita, iepriekš nereģistrēta energokopiena (biedru kopums).
 

-

Projekta 57. punktu nepieciešams svītrot. Vēršam uzmanību, ka Būvniecības valsts kontroles biroja darbības tiesiskuma nodrošināšanas kārtību (divpakāpju sistēmu) un pieņemto lēmumu apstrīdēšanu nosaka Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra noteikumi Nr.576 “Būvniecības valsts kontroles biroja nolikums”, nevis Administratīvā procesa likums. Tādējādi projektā nav jāraksta vispārīga atsauce uz likumu, jo šādai normai nav juridiskās slodzes.
 

-

Projekta 67. punktu nepieciešams izvērtēt un precizēt. Vēršam uzmanību, ka tiesisko regulējumu par energokopienas izslēgšanu no reģistra paredz projekta V nodaļa un konkrēti 54. punkts. Ievērojot minēto, piedāvājam projekta 67. punktā esošo regulējumu iekļaut projekta 54. punktā, atbilstoši precizējot 54.3. apakšpunktu.
 

-

Lūdzam izvērtēt un, ja projektā pārņemtas vai ieviestas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, aizpildīt anotācijas 5. sadaļu, tostarp 5.4. sadaļas 1. tabulu, kā arī ietvert informatīvo atsauci noteikumu projektā saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 162.1. apakšpunktu un 163.-168. punktu.

No anotācijā ietvertajiem skaidrojumiem izriet, ka noteikumu projektā ir pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvas (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija) (turpmāk - Direktīva 2018/2001) prasības. Aicinām skatīt, piemēram, bet ne tikai, šādus anotācijā ietvertos skaidrojumus:
1) "COME RES noslēdzošās rekomendācijas politikai īstermiņa rīcības ilgtermiņa vīzijas sasniegšanai secina, ka Latvijā vispārējais tiesiskais ietvars, ar kuru pārņem Direktīvas 2018/2001 nosacījumus attiecībā uz atjaunīgās enerģijas energokopienām, tika pieņemts 2022. gada jūlijā, taču pilnīga pārņemšana vēl nav pabeigta (ir nepieciešams pieņemt attiecīgos Ministru kabineta noteikumus).";
2) Direktīva 2018/2001 paredz, ka ir nepieciešams izstrādāt tiesisko regulējumu, kas ļautu lietotājiem, kuri enerģiju ražo savam patēriņam, ražot, patērēt, uzkrāt un pārdot elektroenerģiju, nesaskaroties ar nesamērīgiem administratīviem šķēršļiem vai diskriminējošām prasībām. [..] Šis regulējums rada priekšnoteikumus, lai samazinātu un novērstu identificētos šķēršļus energokopienu un aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, darbībai.";
3) "Savukārt, atjaunīgās enerģijas kopienai ir noteikta prasība Direktīvā 2018/2001, kas nosaka, ka atjaunīgās enerģijas kopienu faktiski kontrolē kapitāldaļu turētāji vai biedri, kas atrodas tādu atjaungās enerģijas projektu tuvumā, kuri pieder minētajai juridiskajai personai un kurus tā attīsta. [..] Noteikumi paredz, ka, ja atjaunīgās enerģijas energokopiena darbojas siltumapgādes jomā, tās kopīgošanas objekti un siltumenerģijas pārvadei un sadalei nepieciešamā infrastruktūra ir atjaunīgās enerģijas energokopienas īpašumā, un šī energokopiena atrodas vienā administratīvajā teritorijā vai funkcionāli saistītās administratīvajās teritorijās."

Arī no likumprojekta "Grozījumi Enerģētikas likumā" anotācijas (pieejama: https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/4ABAD7A69836F14CC225885500290F74?OpenDocument) V. sadaļas 1. tabulā minēts, ka Direktīvas 2018/2001 22. panta 2.-6. punkts tiks pilnībā pārņemts attiecīgajos Ministru kabineta noteikumus.

Noteikumu projektā, ņemot vērā anotācijā ietvertos skaidrojumus, šķiet, varētu būt pārņemtas arī kādas Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija direktīvas (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (pārstrādāta redakcija) (turpmāk - Direktīva 2019/944) prasības (skat., piemēram: "Direktīvas 2019/944 4. pants paredz to, ka dalībvalstis nodrošina, ka visi lietotāji var iegādāties elektroenerģiju no pašu izvēlētā piegādātāja, un nodrošina, ka visiem lietotājiem var vienlaicīgi būt vairāk nekā viens elektroenerģijas piegādes līgums, tāpēc nebūtu jāierobežo elektroenerģijas energokopienu biedri un aktīvie lietotāju, kas rīkojas kopīgi, elektroenerģijas tirgotāja izvēlē. Ņemot to vērā, noteikumu projekts paredz, ka [..]").

Attiecīgi lūdzam izvērtēt un aizpildīt anotācijas 5. sadaļu, tostarp 5.4. sadaļas 1. tabulu ar informāciju par Eiropas Savienības direktīvā vai direktīvās ietverto prasību pārņemšanu noteikumu projekta konkrētās vienībās. Papildus norādām, ka, ja projektā ietvertas kādas stingrākas prasības, nekā paredz Eiropas Savienības tiesiskais regulējums, to nepieciešams norādīt tabulā un attiecīgi pamatot. Citstarp aicinām izvērstāk skaidrot tabulā vai anotācijas 1.3. sadaļā, no kuras Direktīvas 2019/944 prasības (vai regulējuma kopumā) izriet anotācijā minētais, ka "[k]ritēriji iedzīvotāju energokopienu teritoriālajai saistībai ar enerģijas ražošanas iekārtu ir katras dalībvalsts kompetencē", tādējādi arī izvērstāk pamatojot noteikumu projekta 6. un 7. punktā ietverto prasību atbilstību direktīvā ietvertajam regulējumam. Ja gadījumā noteiktas stingrākas prasības, lūdzam sniegt attiecīgu pamatojumu tabulā.

Tāpat arī vēršam uzmanību, ka, aizpildot 1. tabulu, nepieciešams aizpildīt aili par Eiropas Savienības direktīvas normās paredzētās rīcības brīvības izmantošanu, norādot, vai tā tikusi izmantota, un skaidrojot izmantošanas vai neizmantošanas iemeslus (sk., piemēram, Direktīvas 2018/2001 22. panta 6. punktā paredzēto rīcības brīvību un Direktīvas 2019/944 16. panta 2. punktā paredzēto rīcības brīvību).

-

Projekta 63. punktu piedāvājam precizēt atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas jaunajam nosaukumam.
 

-