Atzinums

Informāciju nepieciešams sniegt arī pašvaldībām.

9) veikt savas piesārņojošās darbības monitoringu un sniegt informāciju Dienestam un valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – Centrs), kā arī informēt sabiedrību un attiecīgo pašvaldību par atļaujā noteiktā monitoringa rezultātiem un piesārņojošas darbības ietekmi uz cilvēku veselību un vidi

Tehnisks labojums – atkārtojas vārdi “saskaņā ar”

-

Lūdzu precizēt, kur un kādā veidā operators sniedz informāciju sabiedrībai.

-

Tā kā likumprojektā netiek paredzēts, ka operators vai Dienests iesniegumu nosūta pašvaldībai, lai tā varētu iepazīties ar paredzēto darbību un sniegt priekšlikumus atļaujas izsniegšanai, tad nepamatots ir nosacījums, ka pašvaldība varētu pieņemt lēmumu par sabiedriskās apspriešanas nepieciešamību B kategorijas piesārņojošai darbībai.
Līdz ar to minētā prasība attiecībā uz pašvaldību ir svītrojama, vai arī likumprojekts papildināms ar pantu, ka pirms atļaujas izsniegšanas Dienests iesniegumu nosūta pašvaldībai.

-

Pretruna ar Gaisa aizsardzības likumu, kura 13.pants noteic, ka pašvaldība var izdot saistošus noteikumus attiecībā uz individuālajām apkures iekārtām un kurināmā veidiem: “13. pants. Pašvaldību saistošie noteikumi gaisa piesārņojuma jomā
(1) Lai uzlabotu gaisa kvalitāti savā teritorijā, pašvaldība var pieņemt saistošos noteikumus, kas:
ierobežo vai aizliedz tādu individuālo apkures iekārtu izmantošanu, kas rada gaisa piesārņojumu dažādās pilsētas teritorijās un negatīvi ietekmē sabiedrības veselību;
ierobežo vai aizliedz tādu kurināmā veidu izmantošanu, kas rada gaisa piesārņojumu dažādās pilsētas teritorijās un negatīvi ietekmē sabiedrības veselību;
nosaka  citas prasības attiecībā uz apkures iekārtu izmantošanu.”
Pašvaldību ieskatā nav korekti uzdot pašvaldībai noteikt ierobežojumus konkrētā objektā veiktai piesārņojošai darbībai, jo pašvaldības gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības plānā tiek vērtēta teritorija kopumā un pasākumi gaisa kvalitātes uzlabošanai noteikti attiecībā uz pašvaldības teritoriju kopumā. Bez tam šā likuma 9.pantā tiek noteikts,  ka “Piesārņojošu darbību nedrīkst uzsākt, ja ir pārsniegti vai var tikt pārsniegti vides kvalitātes normatīvu robežlielumi noteiktam piesārņojuma veidam noteiktā teritorijā un ja attiecīgās darbības izraisītās emisijas var palielināt kopējo attiecīgā piesārņojuma daudzumu šajā teritorijā. Šādos gadījumos Dienests atļauju piesārņojošas darbības veikšanai neizsniedz, kā arī nereģistrē C kategorijas piesārņojošās darbības.”
Ja tomēr šāda  redakcija tiek atstāta, lūdzam anotācijā skaidrot, ka šādus saistošos noteikumus pašvaldībām ir tiesības izdot, ja to kādā konkrētā gadījumā pašvaldība uzskata par nepieciešamu, taču tas nav pašvaldību pienākums un nav veicams visos gadījumos un obligāti.

-

Svītrot (2) apakšpunktu, jo prasība atstājama spēkā jebkurai piesārņojošai darbībai, ne tikai A kategorijas piesārņojošām darbībām. Pie tam, tas ir pretrunā ar (1) apakšpunktā noteikto.

-

Lūgums informēt arī pašvaldību.

-

Dienesta tīmekļa vietnē, attiecībā uz veiktajiem teritorijas sakārtošanas jautājumiem, būtu ievietojama informācija ne tikai par A kategorijas operatora, bet gan arī B un C kategoriju operatoru veiktajiem pasākumiem. Informācija būtu sniedzama arī pašvaldībai.
Veikt attiecīgus grozījumus likumprojekta 28. pantā.

-

Informāciju par objekta darbības apturēšanu lūgums sniegt arī pašvaldībai.

-

Lai pašvaldība izdotu saistošos noteikumus, jābūt  mērījumos balstītam pamatojumam, īpaši jau attiecībā uz smaku ierobežojumiem, jo kā zināms smaku uztveršanas slieksnis un jutība cilvēkiem ir ļoti dažāda. Līdzīgi kā ar gaisa aizsardzības jomu, arī šajā gadījumā pamats pašvaldības saistošo noteikumu izdošanai varētu būt vienīgi gadījumos, ja mērījumu un modelēšanas rezultāti apstiprina, ka tiek vai var tikt pārsniegts smakas mērķlielums. Bez tam Gaisa aizsardzības likuma 5.panta sestajā daļā noteikts “(6) Lai īstenotu gaisa aizsardzības un piesārņojuma novēršanas normatīvo aktu izpildes kontroli, Valsts vides dienestam ir tiesības veikt gaisa kvalitātes un smaku monitoringu, tai skaitā, izmantojot indikatīvās novērtēšanas metodes”.
Svītrot 33.panta otro daļu.

-

Priekšlikums precizēt, ko nozīmē efketīvi izmantot enerģiju, piemēram,efektīva enerģijas izmantošana ietver  energoefektivitātes pasākumus, atjaunīgo energoresursu izmantošanu un piedalīšanos atjaunīgo energoresursu attīstībā u.c.
 

-

Vārdu "izvairās" aizstāt ar "novērš".

-

Vārdu "izvairās" aizstāt ar "novērš".

-

Punkts dublē darba tiesību un darba aizsardzības regulējošajos normatīvajos aktos noteikto. 

-

Priekšlikums 9. pantu papildināt ar “piesārņojošu darbību nedrīkst uzsākt, ja ir pārsniegti vai var tikt pārsniegti vides kvalitātes normatīvu robežlielumi noteiktam piesārņojuma veidam noteiktā teritorijā vai blakus teritorijās”.

Skaidrojums – izsniedzot atļauju ir jāvērtē arī blakus teritorijas un iespējamā  ietekme uz apkārtējo teritoriju, iespējams, ka blakus teritorijā jau ir piesārņojums, kurš rada un veido vēl lielāku apdraudējumu apkārtējai videi.

-

Priekšlikums izvērtēt atļauju izsniegšanas termiņus atsevišķiem gadījumiem, piemēram,  kad konkursā par ceļu būvniecību tiek izmantota pārvietojamā betona rūpnīca, 90 dienu termiņš ir nesamērīgs. Iespējams, šis priekšlikums izvērtējams saistībā ar 22. panta 2. punktu.

-

Priekšlikums augsnes un pazemes ūdeņu pamata stāvokļa raksturojumu izstrādāt plašākā teritorijā, ne vien objekta teritorijā, ja ir prognozējama situācijas atšķirība ar blakus teritorijām, tā redzot kopējo situāciju. Nosacījumu par konkrētas teritorijas robežām izdotu Dienests.

-