Atzinums

Lūdzam svītrot Informatīvā ziņojuma "Par atbildības noteikšanu par "Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra direktīvas (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādātā redakcija)" 3. sadaļas "Klimata un enerģētikas ministrijas argumenti par Direktīvas 2023/1791 kompetenču piešķiršanu, par kurām nav panākta vienošanās" sadaļu par "29. pants “Energopakalpojumi”", ņemot vērā, ka Ekonomikas ministrija piekrīt kompetencei.

-

Ekonomikas ministrija (turpmāk - Ministrija) ir izskatījusi Klimata un enerģētikas ministrijas (turpmāk - KEM)  sagatavoto Informatīvo ziņojumu “Par atbildības noteikšanu par Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra direktīvu (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādātā redakcija)” (turpmāk – Informatīvais ziņojums).
Ministrija norāda, ka noraida norādīto kompetenci Informatīvā ziņojuma 28. pantā “Kvalifikācijas, akreditācijas un sertifikācijas shēmu pieejamība” sekojoša iemesla dēļ:

1. Atbilstoši 2022. gada 22. decembra MK noteikumiem Nr. 817 “Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums” KEM funkcijās ietilpst klimata un enerģētikas politikas izstrāde, kura sevī ietver arī nozarei nepieciešamo kvalificētu un sertificētu profesionāļu skaita prognozēšanu, kuru sagatavo atbildīgā ministrija sadarbībā ar nozari – šajā gadījumā Klimata un enerģētikas nozari.

Ministrijas ieskatā KEM, kā nozares ministrijai būtu jāuzņemas vadošā loma 28. pantā noteiktā uzdevuma izpildē, ņemot vērā to, ka KEM funkcijās ietilpst arī ieteikumu un vadlīniju izstrāde. Ieteikumus nepieciešamā darbaspēka piesaistei KEM var iesniegt Cilvekkapitāla attīstības padomē. Savukārt Ministrija balstoties uz Cilvekkapitāla attīstības padomē iesniegtajiem priekšlikumiem savas kompetences ietvaros var plānot, kā iespējams pārkvalificēt nepieciešamos speciālistus. Papildus norādām, ka Ministrijas ieskatā enerģētikas joma ir specifiska, tādēļ nepieciešamā darbaspēka prognozēšanu būtu jāveic tieši nozares ekspertiem, kuri vislabāk pārzina nozari un tās problemātiku. Balstoties uz iepriekš minēto, norādām, ka Ministrija izsaka gatavību savas kompetences un resursu ietvaros, sniegt atbalstu KEM minētā uzdevuma izpildē, kā līdzatbildīgā iestāde.
 

-

Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departaments 27.01.2025. sanāksmē ar Klimata un enerģētikas ministriju vienojās par direktīvas 18., 20. un 21.panta kompetences sadalījumu. Līdz ar to, lūdzam precizēt informatīvo ziņojumu, dzēšot ārā 18., 20. un 21. pantu, jo panākta vienošanās par kompetencēm.
 

-

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) pievienojas Ekonomikas ministrijas sniegtajam viedoklim. Paskaidroja, ka PTAC kompetencē saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (turpmāk – PTAL) 25.panta ceturtās daļas 4. un 4.1 punktu ietilpst palīdzības sniegšana patērētājiem strīdu risināšanā ar pārdevējiem vai pakalpojumu sniedzējiem, patērētāju likumīgo prasību izpildes pieprasīšana, kā arī par patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem saņemto iesniegumu un sūdzību izvērtēšana, ņemot vērā iespējamā pārkāpuma būtiskumu un potenciālo kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm, kā arī negodīgas komercprakses un reklāmas uzraudzība, izņemot zāļu un veterināro zāļu jomu, lai nodrošinātu patērētāju tiesību un ekonomisko interešu ievērošanu. Tāpat PTAC kompetencē ietilpst ar patērētājiem noslēgto līgumu noteikumu izvērtēšana (PTAL 5. un 6.pants). Ja Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra direktīva (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādātā redakcija) (turpmāk – Direktīva) nosaka papildu prasības, kuras iekļaujamas ar patērētājiem noslēdzamajos līgumos vai patērētājam sniedzamās informācijas apjomu, attiecīgās prasības iekļaujamas speciālajos normatīvajos nozari regulējošajos aktos. Vēršam uzmanību uz to, ka PTAL 26.3panta piektās daļas 8.punktā ir noteikts, ka Patērētāju strīdu risināšanas komisija neizskata strīdus par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamo telpu lietošanu, savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas kompetences robežas strīdu risināšanā noteiktas likumā Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem (VII nodaļa Strīdu izskatīšana). Līdz ar to lai varētu izpildīt Direktīvas prasības attiecībā uz strīdu ārpustiesas izšķiršanu, jāveic grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka ārpustiesas strīdu risinātāju kompetences. Vienlaikus paplašinot ārpustiesas strīdu risinātāju kompetences robežas, jāstiprina to cilvēkresursu kapacitāte ar attiecīgās jomas ekspertiem, kā arī jāpiešķir papildu finansējums strīdu izskatīšanas nodrošināšanai.

-

Norādām, ka atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkta noteiktajai definīcijai patērētājs ir tikai un vienīgi fiziska persona. Līdz ar to informatīvajā ziņojumā būtu skaidri jānorāda, ka termins "galalietotājs" varētu atbilst terminam "patērētājs" tikai tiktāl, ciktāl tas skar fiziskās personas.

-

Lūdzam Informatīvā ziņojuma tekstā vārdu “apmācības” aizstāt ar “mācības” , jo Informatīvā ziņojuma koncepts ļauj noprast, ka galvenais fokuss ir tieši uz speciālistu, piemēram,  energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenotāju profesionālo prasmju celšanu - tātad teorētisku atziņu un praktisku zināšanu iegūšanu, vai papildināšanu.

-