Atzinums

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs norāda, ka par Eiropas Komisijas Tiesiskuma ziņojuma Pretkorupcijas sadaļu līdzatbildīgās iestādes atbilstoši kompetencei ir arī citas, piemēram, Valsts ieņēmumu dienests saistībā ar valsts amatpersonu deklarācijām, Tieslietu ministrija un Valsts kanceleja par lobēšanas regulējumu, Valsts kanceleja par trauksmes celšanas regulējumu un praksi. Līdz ar to lūdzam svītrot  informatīvā ziņojuma 2.1.sadaļā nekorekto apgalvojumu, ka tas, ka korupcijas novēršanas pīlāra ietvaros vērtē interešu pārstāvības un lobēšanas regulējumu uzsver Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nozīmīgo lomu interešu pārstāvības regulējumā.
 

-

Vēršam uzmanību, ka sākotnēji sagatavotais  un Saeimā iesniegtais likumprojekts “Interešu pārstāvības atklātības likums” atšķiras no Saeimas pieņemtā likuma. Līdz ar to ne visa anotācijā esošā informācija ir aktuāla un attiecināma uz spēkā esošā likuma normām.
Ņemot vērā minēto un spēkā esošā Interešu pārstāvības atklātības likuma regulējumu, lūdzam  precizēt informatīvā ziņojuma 2.1.sadaļu un svītrot informāciju par iespējamiem grozījumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā.
 

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma 2.1. sadaļā dzēst vēsturisko informāciju par centieniem pieņemt lobēšanas regulējumu, jo tā neatbilst informatīvā ziņojuma tvērumam.

-

Ierosinām informatīvā ziņojuma 2.1. sadaļā izvērtēt vairākas alternatīvas, kura iestāde turpmāk uzraudzīs Interešu pārstāvības atklātības likuma piemērošanu un sagatavos ziņojumu atbilstoši šā likuma 7.pantam.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ieskatā likuma uzraudzību arī turpmāk var veikt Tieslietu ministrija, ņemot vērā, ka ir nepieciešams pieprasīt finansējumu un Uzņēmumu reģistram izstrādāt un ieviest gan interešu pārstāvības reģistru, gan Interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmu. Informatīvajā ziņojumā nav minēti argumenti, kādēļ Tieslietu ministrija vairs nevar būt atbildīgā iestāde.
Tāpat lūdzam precizēt, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs tika apspriestas vairākas iestādes, ne tikai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kuras varētu noteikt par atbildīgajām.
 

-

Vēršam uzmanību, ka sākotnēji sagatavotais  un Saeimā iesniegtais likumprojekts “Interešu pārstāvības atklātības likums” atšķiras no Saeimas pieņemtā likuma. Līdz ar to ne visa anotācijā esošā informācija ir aktuāla un attiecināma uz spēkā esošā likuma normām.
Ņemot vērā minēto un spēkā esošā Interešu pārstāvības atklātības likuma regulējumu, lūdzam  precizēt informatīvā ziņojuma 1.4.sadaļu un svītrot informāciju par iespējamiem grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā.
 

-

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk - KNAB) neatbalsta un lūdz svītrot Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 2.punktu.
 Norādām, ka Interešu pārstāvības atklātības likuma (turpmāk - IPAL) 3. panta pirmajā daļā un 4. panta pirmajā daļā noteikta atbildīgā reģistra iestāde, kas uztur ar IPAL regulējumu izveidoto interešu pārstāvības reģistru un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmu (turpmāk – reģistri). Reģistra iestāde ir Uzņēmumu reģistrs, kas ir tiešās pārvaldes iestāde un darbojas tieslietu ministra pārraudzībā. Attiecīgi Uzņēmumu reģistrs ir kompetentā iestāde, kuras rīcībā būs informācija par izveidotajiem reģistriem, to darbību, lietotājiem, ievadītajiem datiem un cita informācija, kas var būt nozīmīga, lai izvērtētu likuma mērķu sasniegšanu un turpmāko darbību. IPAL pārejas noteikumu 4. punkts paredz ziņojumā par 2025. gadu iekļaut arī izvērtējumu par nepieciešamību paredzēt administratīvo atbildību attiecībā uz šajā likumā minēto pienākumu neizpildi. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumu Nr. 474 "Tieslietu ministrijas nolikums" (turpmāk – nolikums) 4.1.3. apakšpunktu Tieslietu ministrija izstrādā, organizē un koordinē politiku administratīvo sodu sistēmas jomā. Līdz ar to Tieslietu ministrijas kompetencē ir vērtēt, kāda administratīvā atbildība un par kādiem pārkāpumiem būtu ieviešama saistībā ar IPAL neievērošanu. Papildus norādāms, ka atbilstoši nolikuma 4.1.6. apakšpunktam Tieslietu ministrijas funkcija ir izstrādāt, organizēt un koordinēt politiku informācijas atklātības jomā. Savukārt IPAL 2. pantā viens no minētajiem mērķiem ir tieši interešu pārstāvības procesa (kā informācijas veida) atklātības nodrošināšana. Līdz ar to, ņemot vērā minēto, KNAB ieskatā IPAL 7. pantā paredzētā izvērtējuma veikšana, ietverot informāciju par tieslietu ministra pārraudzībā esošas iestādes uzturēto reģistru darbību un jaunu administratīvo pārkāpumu paredzēšanu, ietilpst Tieslietu ministrijas kompetencē.
Norādām, ka informatīvajā ziņojumā nav veikts izvērtējums un sniegti argumenti, kādēļ Tieslietu ministrija nevarētu būt arī turpmāk atbildīgā par ziņojuma izstrādi atbilstoši Interešu pārstāvības atklātības likuma 7. pantam.

-

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma 2.3.sadaļu ar izvērtējumu, vai iespējamās valsts nodevas noteikšana par ieraksta izdarīšanu reģistrā varētu palīdzēt sasniegt likuma mērķi.
 

-