Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Labklājības ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"” (ID 24-TA-2204), kas paredz noteikt, ka vecāku pabalsta saņēmējam, kurš ir nodarbināts un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim vecāku pabalstu izmaksā 75 procentu apmērā no pabalsta, kas piešķirts atbilstoši likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.6 panta otrās daļas nosacījumiem.

Jau 2018. gada pavasarī LTRK uzsāka diskusijas ar Labklājības ministriju, sniedzot priekšlikumu par bērna kopšanas atvaļinājumā (turpmāk – BKA) esošu personu motivēšanu atgriezties darbā un tikt nodarbinātiem legāli, mainot piešķirtā vecāku pabalsta izmaksas procentuālo apmēru. LTRK sākotnēji rosināja ļaut BKA esošajām personām strādāt, vienlaikus saņemot pabalstu pilnā apmērā, kā arī paredzot iespēju, ka BKA esošās personas var dibināt jaunus uzņēmumus.

Kopš 2018. gada LTRK ir vairākkārt ir informējusi gan Labklājības ministriju, gan Finanšu ministriju, gan Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, aicinot piešķirtā vecāku pabalsta izmaksu palielināt līdz 75 %. Šī gada maijā Saeimas deputāti vēstulē aicināja Labklājības ministriju jau tagad meklēt iespējas maksāt vecāku pabalstu pilnā apmērā.

LTRK pozitīvi vērtē, ka pēc sešu gadu ilgas diskusijas ir izdevies panākt vienošanos par vecāku pabalsta palielināšanu līdz 75 %, taču vienlaikus LTRK pauž vilšanos par to, ka risinājums ir paredzēts tikai uz vienu gadu. Pirmšķietami šāds ierobežojums ir atrauts no objektīvās realitātes un tiek virzīts, neņemot vērā grūtniecības periodu. Pat tad, ja terminētas izmaiņas tiktu pamatotas ar nepieciešamību veidot datos balstītu pabalstu politiku, būtu nenopietni turpmākos lēmumus balstīt 2025. gada datos. Proti, topošie vecāki, kas tuvākajos mēnešos ieplānos ģimenes pieaugumu, šo papildus atbalstu faktiski nesaņems.

Latvijai šobrīd ir kritiski svarīgi ilgtermiņā atbalstīt jaunās ģimenes, ņemot vērā zemo dzimstības līmeni un novecojošo sabiedrību. Turklāt paaugstinot atbalstu strādājošiem vecākiem, tiktu veicināta arī dzimumu līdztiesība, jo sievietēm būtu lielākas iespējas un motivācija atgriezties legālajā darba tirgū. Lai arī Labklājības ministrijas dati parāda, ka šobrīd no visiem strādājošo vecāku pabalsta saņēmējiem lielākais vairākums ir vīrieši, dati parāda arī to, ka kopš 2023. gada 1. janvārī tika palielināts pabalsta apmērs strādājošiem vecākiem no 30 % uz 50 %, ir palielinājusies strādājošo sieviešu skaita proporcija (no 23% 2022. gadā uz 26% 2023. gadā). Turklāt nav analizēti un nav ņemti vērā dati par to, cik no oficiāli nestrādājošajiem pabalsta saņēmējiem patiesībā turpina strādāt, bet saņem “aplokšņu algu”, lai nezaudētu pabalstu. Pēc būtības ignorēts tiek arī tas, ka bērna kopšanas laikā turpinot oficiāli strādāt, pabalsta saņēmējs un viņa darba devējs paši lielā mērā šo pabalstu finansē ar saviem ikmēneša nodokļu maksājumiem.

LTRK ieskatā viena gada termiņš ir nepietiekams, lai radītu būtisku un ilgstošu pozitīvu ietekmi uz demogrāfiskajām un nodarbinātības tendencēm, turklāt tas rada nenoteiktību topošo jauno vecāku vidū. Tieši pastāvīgs atbalsts strādājošiem vecākiem būtu viens no efektīvākajiem līdzekļiem dzimstības veicināšanai, jo zinot, ka finansiālais atbalsts būs pieejams ilgtermiņā, ģimenes būtu motivētākas plānot ģimenes pieaugumu.

Šāds risinājums ir svarīgs ne tikai no demogrāfiskā un dzimumu līdztiesības skatupunkta, bet arī no tautsaimniecības attīstības aspekta. Arvien vairāk jauno vecāku būtu iespēja atgriezties darba tirgū, tādējādi samazinot arī ēnu ekonomikas apjomu. Latvijā ir ļoti augsts ēnu ekonomikas līmenis, negatīvi demogrāfiskie rādītāji, kritiska situācija ar darbinieku piesaisti jau esošajām brīvajām darba vietām, jo darba tirgus ir izsmelts. LTRK akcentē, ka pastāvīga pabalsta sistēma veicinātu papildu ienākumu legalizāciju, risinātu darbaspēka trūkumu un mazinātu demogrāfiskās problēmas. Rēķinot pabalsta fiskālo ietekmi, aicinām to vērtēt vispusīgi – ņemot vērā arī to, ka būtiska daļa no pabalstos izmaksātās summas atgriezīsies budžetā PVN un citu nodokļu veidā.

-