Atzinums

Lūdzam izslēgt likumprojekta "Grozījumi Imigrācijas likumā" (turpmāk – projekts) 3. pantu, ņemot vērā to, ka no Imigrācijas likuma 14. pantā paredzētā jau izriet, ka iestādei ir tiesības pārbaudīt sniegto ziņu patiesumu un īstumu, tādējādi nav nepieciešams to papildināt ar projekta 3. pantā paredzēto piebildi. Vienlaikus lūdzam attiecīgi precizēt projekta 13. pantā ietverto Imigrācijas likuma 33. panta sesto daļu, izslēdzot tajā ietverto piebildi, kas ietverta projekta 3. pantā. Savukārt tiesības piesaistīt ārpakalpojuma sniedzēju izrietēs no projekta 9. pantā ietvertās Imigrācijas likuma 32. panta otrās daļas.

-

Lūdzam papildināt projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (turpmāk – anotācija) ar pamatojumu projekta 6. panta pirmajā daļā ietvertajam grozījumam Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 17. punktā un projekta 7. panta pirmajā un otrajā daļa ietvertajam grozījumam Imigrācijas likuma 23.¹ panta otrās daļas 6. punktā un trešās daļas 17. punktā, kas paredz, ka arī nodibinātas aizbildnības gadījumā uzturēšanās atļauju izsniedz uz laiku līdz pieciem gadiem. Vēršam uzmanību uz to, ka Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 17. punkts un 23.¹ panta otrās daļas 6. punkts un trešās daļas 17. punkts spēkā esošajā redakcijā šādu termiņu nodibinātas aizbildnības gadījumā neparedz.

-

Projekta 8. pants paredz papildināt Imigrācijas likuma 24. panta trešo daļu ar atsaucēm uz Imigrācijas likuma 23.¹ panta otrās daļas 3. punktu un trešās daļas 11. un 12. punktu. Anotācijā par minētajiem grozījumiem ir skaidrots, ka "Imigrācijas likumā nav noteikts aizliegums Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 7. punktu, ja viņi Latvijas Republikā uzturas ar termiņuzturēšanās atļauju, kas izsniegta saistībā ar studijām. Šāds aizliegums ir spēkā attiecībā uz citu valstu pilsoņiem." Vēršam uzmanību uz to, ka Imigrācijas likuma 24. panta trešā daļa spēkā esošajā redakcijā paredz, ka Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 7. punkta nosacījums neattiecas uz ārzemnieku, kurš termiņuzturēšanās atļauju saņēmis uz mācību laiku saskaņā ar Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 10. punktu, kas paredz, ka termiņuzturēšanās atļauju Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā ārzemniekam ir tiesības pieprasīt uz mācību laiku, ja uzturēšanās Latvijas Republikā ir saistīta ar izglītības iegūšanu akreditētā izglītības iestādē pamatizglītības vai vidējās izglītības posmā, izglītības ieguvi uzsākot pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas. No minētajām normām izriet, ka ierobežojums pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai attiecināms uz gadījumiem, kad termiņuzturēšanās atļauja bijusi izsniegta uz mācību laiku, savukārt anotācijā ir skaidrots, ka šāds ierobežojums attiecībā uz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem šobrīd nav paredzēts, ja termiņuzturēšanās atļauja izsniegta saistībā ar studijām, nevis mācībām. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka normas, uz kurām atsauces tiks ietvertas Imigrācijas likuma 24. panta trešajā daļā ar projekta 8. pantu, paredz:
1) Imigrācijas likuma 23.¹ panta otrās daļas 3. punkts paredz, ka Krievijas Federācijas pilsonim ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja uzturēšanās Latvijas Republikā ir saistīta ar dalību zinātniskās sadarbības projektā, kas tiek īstenots kopīgi ar Zinātnisko institūciju reģistrā iekļautu zinātnisko institūciju, vai studijām akreditētā studiju programmā Latvijas Republikā akreditētā augstskolā vai koledžā, vai praksi studiju programmas ietvaros un ja šādas uzturēšanās tiesības noteiktas ar Eiropas Savienības tiesību aktiem;
2) Imigrācijas likuma 23.¹ panta trešās daļas 11. punkts paredz, ka Baltkrievijas Republikas pilsonim ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz Latvijas Republikā akreditētas izglītības iestādes audzēkņa mācību laiku, izņemot Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 10.¹ punktā minētos gadījumus;
3) Imigrācijas likuma 23.¹ panta trešās daļas 12. punkts paredz, ka Baltkrievijas Republikas pilsonim ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas par četriem mēnešiem pārsniedz Latvijas Republikā akreditētas augstskolas vai koledžas pilna laika studenta studiju laiku.
No minētajām normām izriet arī citi gadījumi, kad ir tikusi saņemta uzturēšanās atļauja, pretēji tam, ka anotācijā ir norādīts tikai uz tām uzturēšanās atļaujām, kas saistītas ar studijām. Papildus jāņem vērā, ka Imigrācijas likuma 24. panta trešajā daļā ir norāde uz termiņuzturēšanās atļauju, kas saņemta uz mācību laiku, kas, ievērojot Imigrācijas likumā ietvertos termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas gadījumus, neietver termiņuzturēšanās atļaujas, kas saņemtas uz studiju laiku. Tādējādi secināms, ka projekta 8. pantā ietvertais grozījums un anotācijā ietvertais skaidrojums ir nepilnīgs. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt un attiecīgi pamatot projekta 8. pantā paredzētos grozījumus Imigrācijas likuma 24. panta trešajā daļā, nepieciešamības gadījumā precizējot projekta 8. pantu, kā arī attiecīgi precizēt anotācijā ietverto informāciju.
Vienlaikus, ņemot vērā to, ka atbilstoši projekta 8. pantā paredzētajam Imigrācijas likuma 24. panta trešajā daļā būs atsauces uz Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 10. punktu un 23.¹ panta otrās daļas 3. punktu un trešās daļas 11. un 12. punktu, lūdzam apsvērt nepieciešamību Imigrācijas likuma 24. panta trešo daļu papildināt ar atsaucēm uz Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 9. un 10.¹ punktu un 23.¹ panta trešās daļas 10. punktu, ievērojot to, ka tajos ir noteikts līdzvērtīgs regulējums tām normām, uz kurām tajā būs atsauces.

-

Projekta 9. pantā ietvertā Imigrācijas likuma 32. panta trešā daļa paredzēs, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona varēs atļaut iesniegt uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, ja tas atbilst būtiskiem personīgiem iemesliem. Vēršam uzmanību uz to, ka Imigrācijas likuma 32. panta trešā daļa spēkā esošajā redakcijā neparedz šādu iemeslu konkrētās atļaujas došanai dokumentu iesniegšanai, tādējādi lūdzam papildināt anotāciju ar pamatojumu šāda jauna regulējuma noteikšanas nepieciešamībai. Vienlaikus lūdzam anotācijā norādīt, kā tiks noteikts, vai personīgie iemesli ir būtiski vai nē, ņemot vērā to, ka ir nepieciešams nodrošināt normas vienveidīgu un skaidru piemērošanu.

-

Projekta 9. pantā ietvertā Imigrācijas likuma 32. panta otrā daļa paredz, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir tiesības sadarboties ar ārpakalpojumu sniedzējiem, sadarbības nodrošināšanai slēdzot atbilstošu deleģēšanas līgumu. Vēršam uzmanību uz to, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta pirmā daļa paredz, ka publiska persona var deleģēt privātpersonai pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Savukārt sadarbības nodrošināšanai iestādes var slēgt sadarbības līgumu saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 61. pantu vai starpresoru vienošanos saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 58. pantu. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 9. pantā ietverto Imigrācijas likuma 32. panta otro daļu, paredzot, ka tiks deleģēti konkrētie valsts pārvaldes uzdevumi, nevis nodrošināta sadarbība. Vienlaikus lūdzam papildināt anotāciju ar plašāku informāciju par to, kā ārpakalpojuma sniedzējs nodrošinās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes uzdevuma izpildi tai noteiktajos termiņos, proti, pat tad, ja ar deleģēšanas līgumu tiks paredzēts, ka uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus var iesniegt ārpakalpojuma sniedzējam, lēmuma pieņemšanas termiņš būs skaitāms no to iesniegšanas brīža, nevis no brīža, kad tos saņems Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Papildus lūdzam sniegt informāciju par uzturēšanās atļaujas saņemšanas izmaksām, ņemot vērā to, ka anotācijā ir paredzēts, ka ārpakalpojuma sniedzējam būs tiesības iekasēt maksu par pakalpojuma sniegšanu, un attiecīgi arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde iekasēs samaksu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu. Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 18. panta pirmā daļa paredz, ka administratīvais process iestādē privātpersonai ir bez maksas, ja likumā nav noteikts citādi. Tādējādi ir izvērtējams, vai ārpakalpojuma sniedzējs bez regulējuma Imigrācijas likumā varēs iekasēt maksu par sniegto pakalpojumu.

-

Lūdzam izslēgt projekta 11. pantu, ņemot vērā to, ka lēmuma pieņemšanai nepieciešamās informācijas ieguvi paredz Administratīvā procesa likuma 59. pants. Vēršam uzmanību uz to, ka iestādei ir tiesības pieprasīt trūkstošo, lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju, tostarp, noteikt šīs informācijas iesniegšanas termiņu, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 59. pantā paredzēto. Vienlaikus norādām uz to, ka gadījumā, ja iestāde ir izmantojusi visas tiesiskās metodes, lai iegūtu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju, iestāde ir tiesīga pieņemt atteikumu izdot labvēlīgu administratīvo aktu, konkrētajā gadījumā tas būtu atteikums izsniegt uzturēšanās atļauju, nevis lēmums par pieteikuma atzīšanu par neiesniegtu. Savukārt atteikumu izsniegt uzturēšanās atļauju var apstrīdēt un pārsūdzēt Imigrācijas likumā paredzētajā kārtībā. Papildus informējam, ka, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvas (ES) 2024/1233 par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienoto uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, un par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi, (pārstrādāta redakcija) 5. panta 4. punkta prasības, kas anotācijā ir norādīts kā pamatojums projekta 11. pantā paredzētajam regulējumam, pietiek ar Administratīvā procesa likumā paredzēto un dublējošs regulējums nav nosakāms arī Imigrācijas likumā.

-

Lūdzam anotācijā izvērstāk pamatot projekta 6. pantā (jaunā redakcijā izteikto Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 17. punktu) un 7. pantā (jaunā redakcijā izteikto Imigrācijas likuma 23.¹ panta otrās daļas 6. punktu un trešās daļas 17. punktu) nepieciešamību un atbilstību Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam un Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai. Pirmkārt, norādām, ka anotācijā nav ietverts pamatojums grozījumam, kas paredz visos normā minētajos gadījumos, arī aizbildnības gadījumā, termiņuzturēšanās atļauju pieprasīšanu uz laiku līdz pieciem gadiem. Otrkārt, anotācijā ietvertais normas pamatojums neatbilst projektā ietvertajai normas redakcijai. Vēl jo vairāk, anotācijā minēts, ka "vērtējot šos gadījumus, jāņem vērā bērna labākās intereses, nosakot, vai otrs vecāks, Savienības pilsonis, faktiski spēj un vēlas viens pats uzņemties bērna ikdienas un faktisko aizgādību, un vai starp bērnu un vecāku, kas ir trešās valsts pilsonis, nepastāv atkarības saikne, kuras dēļ bērnam tāpat nāktos pamest Savienības teritoriju uzturēšanās atļaujas atteikuma gadījumā", taču projekta redakcija konkrēti noteic, ka ārzemnieks termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem var pieprasīt tikai gadījumā, ja ārzemnieks ir aizbildnis vai aizgādnis Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim, kuram Latvijas Republikā nav cita aizbildņa vai aizgādņa, kurš veic ikdienas faktisko apgādību. Proti, pietiek konstatēt, ka ārzemnieks ir aizbildnis vai aizgādnis Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kuram Latvijas Republikā ir cits aizbildnis vai aizgādnis, kurš veic ikdienas faktisko apgādību, lai ārzemnieks nevarētu pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju. Turklāt, kaut arī no anotācijā ietvertā skaidrojuma izriet, ka ar šādu regulējumu ir paredzēts novērst situācijas, kad pašreizējo tiesisko regulējumu "izmanto arī personas, kas bērna esamību izmantojušas kā ieganstu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, bet ir reģistrētas kā uzturlīdzekļu parādnieki, kā arī neveic bērna ikdienas apgādību", no projektā ietvertā regulējuma izriet, ka arī ārzemnieks - aizbildnis vai aizgādnis, kas veic bērna ikdienas faktisko apgādību - nevarētu pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, ja vien Latvijas Republikā ir cits aizbildnis vai aizgādnis, kurš veic ikdienas faktisko apgādību. Treškārt, lūdzam rūpīgi izvērtēt un pamatot normas atbilstību Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam un Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai, izvērstāk skaidrojot, kādēļ projektā ietvertais regulējums atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību 20. pantam. Citastarp lūdzam ģimenes apvienošanās tiesību kontekstā arī skaidrot, vai un kāda nozīme Eiropas Savienības tiesiskajā regulējumā, kā arī Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā ir piešķirta anotācijā norādītajiem apstākļiem, ar kuriem tiek pamatots projekta 6. un 7. pantā ietvertais tiesiskais regulējums.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulu vai sniegt izvērstāku skaidrojumu, ņemot vērā turpmāk minēto:
1) tabulā norādīts, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa Direktīvas (ES) 2024/1233 par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienoto uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, un par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi (pārstrādāta redakcija) (turpmāk - Direktīva 2024/1233) 4. panta 1. un 2. punkts jau ir pārņemts Imigrācijas likuma 32. panta pirmajā daļā. Reizē, ņemot vērā, ka ar projekta 9. pantu Imigrācijas likuma 32. panta pirmo daļu paredzēts izteikt jaunā redakcijā, lūdzam norādīt minēto informāciju augstāk tabulā, aizpildot informāciju par direktīvas vienību pārņemšanu projektā, reizē izvērtējot pārņemšanas korektumu. Papildus lūdzam skaidrot Direktīvas 2024/1233 4. panta 2. punkta 2. teikumā paredzētās rīcības brīvības izmantošanu;
2) lūdzam anotācijas 1.3. apakšsadaļā vai 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā skaidrot projekta 3., 9. un 13. pantā ietvertā regulējuma (saistībā ar ārpakalpojumu par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu pieņemšanu un dokumentu īstuma pārbaudi, ko ārzemniekam var pieprasīt veikt) atbilstību Direktīvas 2024/1233 10. pantam, kas paredz: "Dalībvalstis var pieprasīt nodevas par saskaņā ar šo direktīvu iesniegtu pieteikumu apstrādi. Par pieteikumu apstrādi noteikto dalībvalsts nodevu apmērs nav nesamērīgs vai pārmērīgs. Ja nodevu par pieteikuma apstrādi maksā darba devējs, darba devējam nav tiesību piedzīt minēto nodevu no trešās valsts valstspiederīgā."
3) lūdzam izvērtēt un skaidrot, kur ir pārņemts Direktīvas 2024/1233 5. panta 4. punkta 2. teikumā paredzētā norma attiecībā uz termiņa atlikšanu: "Termiņu, kas minēts šā panta 2. punkta pirmajā daļā, un papildu termiņu, kas minēts 8. panta 3. punktā, atliek līdz brīdim, kad kompetentā iestāde vai attiecīgās iestādes ir saņēmušas vajadzīgo papildu informāciju." Ja nepieciešams, lūdzam precizēt projektu;
4) lūdzam izvērtēt tabulā sniegto informāciju par Direktīvas 2024/1233 8. panta 3. punkts ir pārņemšanu Administratīvā procesa likuma 64. panta otrajā daļā. Proti, minētā direktīvas vienība noteic: "Pienācīgi pamatotos ārkārtas gadījumos, kas saistīti ar pieteikuma sarežģītību, 5. panta 2. punktā minēto lēmuma pieņemšanas termiņu var pagarināt vēl par 30 dienām, par to paziņojot vai ziņojot pieteikuma iesniedzējam saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas valstu tiesību aktos." No minētā izriet, ka saskaņā ar direktīvu tās 5. panta 2. punktā minēto lēmuma pieņemšanas termiņu maksimāli var pagarināt vēl par 30 dienām. Tomēr Administratīvā procesa likuma 64. panta otrā daļa paredz vispārīgo regulējumu - ja objektīvu iemeslu dēļ minētā likuma 64. panta pirmajā daļā noteikto termiņu (proti, vienu mēnesi no iesnieguma iesniegšanas dienas) nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam. Ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, administratīvā akta izdošanas termiņu ar motivētu lēmumu, par to paziņojot iesniedzējam, var pagarināt līdz gadam tā iestāde, kurā administratīvo aktu var apstrīdēt, bet, ja šādas augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, lēmumu pieņem tās iestādes vadītājs, kura izdod administratīvo aktu. Attiecīgi lūdzam izvērtēt Direktīvas 2024/1233 8. panta 3. punkta pārņemšanas korektumu un pilnīgumu, un vai nu sniegt izvērstāku skaidrojumu, vai precizēt projektu, ja nepieciešams. Salīdzinājumam lūdzam sk. Imigrācijas likuma 33. panta pirmās daļas 1.¹ punktā ietverto tiesisko regulējumu;
5) lūdzam anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā sniegt informāciju par Direktīvas 2024/1233 16. panta pārņemšanu. Tabulā norādīts, ka minētā direktīvas vienība nav jāpārņem, tomēr tas nav korekti, jo vienība paredz dalībvalsts pienākumu sabiedrībai darīt viegli pieejamu regulāri atjauninātu normā minētās informācijas kopumu, tostarp izmantojot avotus, kas pieejami attiecīgās trešās valstīs;
6) aicinām tabulā norādīt, ka ar projekta 16. pantu, kas paredz Imigrācijas likumā ietvert informatīvo atsauci uz Direktīvu 2024/1233, tiek izpildīta minētās direktīvas 18. panta 1. punkta otrā daļa. Reizē arī atgādinām par nepieciešamību ievērot minēto prasību arī citos normatīvajos aktos, kuros ir vai tiks pārņemtas Direktīvas 2023/1233 prasības.

-

Ņemot vērā to, ka Imigrācijas likuma 33. pants paredz uzturēšanās atļaujas saņemšanas kārtību, aicinām projekta 13. pantā ietvertajā Imigrācijas likuma 33. panta sestajā daļā izslēgt regulējumu par izsaukuma apstiprināšanu.

-

Ņemot vērā to, ka projekta 15. panta pirmā daļa paredz izslēgt Imigrācijas likuma 40. panta piekto daļu, kas nosaka lēmuma par dokumentu izskatīšanas termiņu pagarināšanu, un attiecīgi tiek precizēta arī Imigrācijas likuma 40. panta 5.¹ daļa, aicinām projekta 15. panta otrajā daļā ietvertajā Imigrācijas likuma 40. panta 5.¹ daļā izslēgt vārdus "vai lēmumā par dokumentu izskatīšanas termiņa pagarināšanu".

-

Ņemot vērā, ka Imigrācijas likumā jau ir pārņemtas vai ieviestas Eiropas Savienības direktīvu vai regulu prasības (piemēram, Imigrācijas likuma 35. panta ceturtā daļa Imigrācijas likumā ir ietverta ar 2023. gada 8. jūnija grozījumiem Imigrācijas likumā, kas stājās spēkā 2023. gada 1. jūlijā, pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. oktobra direktīvas Nr.2021/1883/ES par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2009/50/EK prasības), aicinām izvērtēt, vai projektā ietvertais regulējums (piemēram, projekta 14. pants, ar kuru paredzēts izteikt jaunā redakcijā Imigrācijas likuma 35. panta ceturto daļu) joprojām pilnībā atbilst Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma prasībām. Ja nepieciešams, lūdzam precizēt projektu.

-