Atzinums

Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk - KEM) uztur 26.09.2024. izteikto iebildumu par publisko sektoru, jo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Direktīvu 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) (turpmāk -  Direktīva 2023/1791) tiek noteikti pienākumi publiskajam sektoram. Līdz ar to KEM ieskatā "OSP1.tabula" tabula ir papildināma ar KEM iebildumā minētajām datu rindām.

Papildus vēršam uzmanību, ka publiskais sektors Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē ir publiska persona un atvasināta publiska persona. Līdz ar to KEM strādās pie jaunas likumdošanas izstrādes, lai transponētu Direktīvu 2023/1791, tai skaitā, pārskatot pienākumus, atbildīgās institūcijas.

Vienlaicīgi KEM ieskatā diskusijas ar Centrālo statistikas pārvaldi ir turpināmas par:
1) AER statistikas datu vākšanas pilnveidošanu un verifikāciju, ņemot vērā jaunākās attīstības;
2) Energoefektivitātes mērķu progresa novērtēšanu, tai skaitā, ēku sektorā, publiskā sektora patēriņa uzskaiti, tai skaitā, sadalījumā pa energoresursu veidiem, iekļaujot arī transporta enerģiju;
3) Enerģētikas datu vākšanu, uzskaiti un analīzi, kvalitāti un formātu, kā to prasa Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regulas (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 4. nodaļa (17. - 27. pants), kas nosaka pienākumus Eiropas Savienības dalībvalstīm iesniegt ziņojumus par Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķu sasniegšanas progresu, un Komisijas 2022. gada 15. novembra Īstenošanas Regula 2022/2299 ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 attiecībā uz integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu struktūru, formātu, tehniskajiem aspektiem un procesu un tās attiecīgie pielikumi; 
4) biežāku regularitāti statistikai "Energoresursu apsekojums mājsaimniecībās”, to pielāgojot enerģētikas progresa ziņojuma periodiskumam;
5) statistikas iegūšanu elektroenerģijas uzkrātuvēm, kas pēc atļaujas jaunas elektroenerģijas iekārtas ieviešanai izsniegšanas uzstādītas gan individuāli, gan kopā ar vēja vai saules elektrostacijām, kā arī  attiecībā uz uzkrātuvēm ar jaudu līdz 500 kW par iespēju ietvert mājsaimniecību apsekojumā rādītājus par tām.

KEM pieļauj "OSP1.tabula" 2) “publiskā sektora īpašumā esošo ēku platība (m²)” un 3) “atjaunoto publiskā sektora īpašumā esošo ēku platība (m²)” pārvietot, ja nepieciešams, piemērotākā sadaļā.

-

Klimata un enerģētikas ministrija uztur savu iepriekš izteikto priekšlikumu, ka ir nepieciešams oficiālajā statistikas programmā iekļaut arī papildu sadaļu (kolonnu) "Datu validēšana" līdzīgi kā šobrīd ir iekļauta sadaļa (kolonna) "Datu iegūšanas veids un avoti".
Tādējādi CSP definēs darāmo darbu aptvērumu attiecībā uz datu validēšanu un būs arī konkrēti caurspīdīgā veidā noteikts, kuri dati tiek izmantoti datu validēšanā.
Atgādinām, ka iepriekš saskārāmies, ka Būvniecības valsts kontroles birojam energoresursu informācijas sistēmā lielie elektroenerģijas patērētāji bija iesnieguši elektroenerģijas patēriņa datus, kas nesakrita ar CSP iesniegto, kur 2022.gadā uzrādījās ļoti liels patēriņa pieaugums IKT nozarē (kas neparādījās energoresursu informācijas sistēmā). Tāpat jau šobrīd redzam, ka varētu būt atšķirības datos, ko komersants ziņo Ministru kabineta 2022.gada 2.novembra noteikumu nr.686 "Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem" ietvaros un ko ziņo CSP.

-

Klimata un enerģētikas ministrija uztur savu priekšlikumu, ka Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļa vietnē publiski pieejamajā energobilancē jau pēc iespējas ātrāk ir jāizdala tādi energoresursu veidi kā biometāns un ūdeņradis, ņemot vērā, ka biometāns jau šobrīd tiek patērēts Latvijā, bet atjaunīgais ūdeņradis ļoti iespējams uzrādīsies 2025.gada enerrgobilancē, kā patērēts starptautiskajā aviācijā.
Piekrītam, ka var paļauties uz to, ka "jaunās degvielas" tiek izskatītas Eurostat Enerģētikas statistikas darba grupās, bet norādām, ka ne biometāns ne atjaunīgais ūdeņradis vairs netiek uzskatīts par "jauno degvielu", bet KEM priekšlikums attiecās uz CSP tīmekļa vietnē publicējamo statistiku nevis uz to, ko CSP ziņo EUROSTAT.

-