Atzinums

Par 116 123 vienotā psihoemocionālā atbalsta tālruņa nodošanu  VSIA "Nacionālais psihiskās veselības centrs" un ar to saistītajiem cilvēktiesību, drošības un pārvaldības riskiem

Biedrība “Skalbes” ir vērsusies pie ministru prezidentes, jo Ministru kabineta sēdē plānots izskatīt noteikumu projektu (25-TA-2757) "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" (turpmāk – MK noteikumu grozījumi). MK noteikumu grozījumi paredz optimizēt krīzes  tālruņa līnijas (116 123 vienotā psihoemocionālā atbalsta tālruņa līnija) darbību, pievienojot to citām atbalsta tālruņa līnijām, un nododot to  VSIA "Nacionālais psihiskās veselības centrs" (turpmāk – NPVC) pārvaldībā.
Biedrība “Skalbes” uzskata, ka MK noteikumu grozījumi daļā par 116 123 vienotā psihoemocionālā atbalsta tālruņa līnijas nodošanu NPVC tiek virzīti sasteigti, bez pietiekamas ietekmes izvērtēšanas, un rada būtiskus riskus sabiedrības drošībai, cilvēktiesību ievērošanai un krīzes atbalsta efektivitātei.
Tālrunis 116123 ir vienots krīžu tālrunis, kas līdzīgi kā tālrunis 112 darbojas visā Eiropas Savienībā. Tas ir bezmaksas un darbojas visu diennakti. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta lēmumu ikvienam ES iedzīvotājam, neatkarīgi no tā, kurā valstī viņš atrodas, ir jābūt iespējai saņemt psihoemocionālu palīdzību krīzes situācijā.  Tālrunis 116 123 ir ieviests, pamatojoties uz Eiropas Komisijas lēmumu par harmonizēto sociālo pakalpojumu numuru piešķiršanu (t.sk. 116 xxx sēriju), kura mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu, anonīmu un viegli pieejamu atbalstu visā Eiropas Savienībā. Šīs tālruņa līnijas darbības būtība ES līmenī ir: anonimitāte; iespēja brīvprātīgi vērsties pēc palīdzības; neinstitucionalizēta vide; uzticēšanās, nevis kontrole.
Vienotā atbalsta tālruņa līnijas darbību līdz šim ir nodrošinājusi Biedrība “Skalbes”, kā publiskā iepirkuma procedūrā izraudzīts pakalpojuma sniedzējs, kam ir atbilstoša pieredze šajā jomā, taču ar 2025.gada 31.decembri pakalpojuma līgums tiek lauzts sakarā ar tālruņa līnijas nodošanu NPVC pārvaldībā. Piebilstams, ka Biedrības “Skalbes” sniegtais krīzes intervences modelis balstīts uz anonimitāti, brīvprātīguma principu, neinstitucionalizētu vidi, plašu sabiedrības uzticību, augsti kvalificētu speciālistu (psihologu, krīžu konsultantu) darbu, regulārām apmācībām vardarbības, suicidoloģijas, bērnu aizsardzības, atkarību un invaliditātes jomā. Šis modelis saskan ar WHO, UNICEF, ES un GREVIO rekomendācijām, kas uzsver nevalstisko organizāciju būtisko lomu krīžu palīdzībā.
Gan starptautiska, gan nacionāla līmeņa normatīvie akti uzsver nevalstisko organizāciju iesaistes nozīmību pilsoniskas sabiedrības stiprināšanai.
Saskaņā ar Stambulas konvencijas 8. pantu dalībvalstis visos līmeņos atzīst, veicina un atbalsta to attiecīgo nevalstisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības darbību, kas aktīvi apkaro vardarbību pret sievietēm, un izveido efektīvu sadarbību ar šīm organizācijām. Un tieši nevalstiskās organizācijas, ir segments, kas bauda lielāku sabiedrības uzticēšanos nekā valsts pārvaldes iestādes jautājumos, kas skar psihoemocionālā atblasta saņemšanu. Kā liecina pētījumi, tieši neinstitucionālā vide ir priekšnosacījums sabiedrības uzticēšanās veidošanai. Kā norāda Pasaules Veselības organizācija (WHO), cilvēki bieži izvairās meklēt atbalstu, jo baidās no piespiedu prakses un saistībām ar psihiatriskajām iestādēm (WHO QualityRights apmācību materiāli (2021)).
Vairākos WHO suicīda riska novērtējuma pētījumos norādīts, ka 30-60% cilvēku ar pašnāvības domām vairās tās atklāt klīniskā vidē. Stigma un bailes no hospitalizācijas ir primārais slēpšanas iemesls. Baidoties no sekām, institucionalizētā vidē samazinās emocionālā atklātība un palīdzības meklēšana, tāpat arī bailes no anonimitātes saglabāšanas būtiski mazina personu gatavību vērsties pēc palīdzības (WHO (2014, 2021). Suicide prevention: A global imperative). Arī Amerikas Psihologu asociācijas (APA) vadlīnijās darbam ar zēniem un vīriešiem norādīts, ka vīriešu vēlmi atklāti runāt par vardarbību, traumu vai riskantiem simptomiem ievērojami samazina bažas par institucionālu iesaisti, stigmatizāciju un nosodījumu (Guidelines for Psychological Practice with Boys and Men (2018)). Tāpat arī bailes no piespiedu ārstēšanas ir būtisks šķērslis pašnāvības domu atklāšanai (APA Monitor on Psychology, 2019).
Cietušie bieži institucionālās vidēs izvairās atklāt vardarbību, droši runāt par ģimenes locekļiem, kuri varētu būt vardarbības veicēji, baidoties no nevēlamām sekām – konfidencialitātes zaudēšanas, iestāžu iesaistes un atriebības (APA (2020). Trauma Psychology Division).
Kā norādīts Eiropas Padomes Ekspertu grupa vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai (GREVIO) rekomendācijās, pakalpojumiem, ko saņem vardarbībā cietušie, jābūt anonīmiem, drošiem un ārpus policijas un medicīnas sistēmu tiešas kontroles (GREVIO Recommendation Nr.1). Institucionāla vide attur cietušos no vēršanās pēc palīdzības. Veselības aprūpes iestāžu un policijas tuvums var radīt šķēršļus cietušo vēršanās pēc atbalsta (GREVIO ziņojumi: Austrija (2021), Portugāle (2022), Beļģija (2020)). Tādēļ GREVIO atzīmē nevalstisko organizāciju iesaistes nepieciešamību atbalsta pakalpojumu sniegšanā cietušajiem, īpaši uzverot nevalstisko organizāciju neatkarības un uzticamības faktoru.
Ņemot vērā minēto, Biedrības “Skalbes” saskata, ka Ministru kabineta noteikumu grozījumu daļā par vienotā atbalsta tālruņa līnijas pievienošanu NPVC pieņemšana var apdraudēt cilvēku dzīvības, īpaši pašnāvību riska gadījumos un vardarbības situācijās. Biedrības “Skalbes” ieskatos, šāda rīcība ir steidzīga, nav veikta konsultēšanās ar nozares profesionāļiem, un nav izvērtēti augstāk minētie apsvērumi, kas rada risku cilvēktiesību īstenošanai valstī. Tā nav pamatota ar profesionālu risku analīzi, datiem par sabiedrības uzticību NPVC, ietekmes izvērtējumu uz vardarbībā cietušajiem, atklātu konsultāciju procesu, pārejas plānu. Šāda lēmuma pieņemšana nav tikusi saskaņota ar Eiropas Savienības institūcijām, kā arī nav sniegts skaidrojums, kā šāda būtiska pārvaldības maiņa atbilst 116 123 sākotnējam mērķim un Eiropas regulējuma garam.
Biedrība par minētajiem riska apsvērumiem vērsusies atbildīgajās iestādēs. 2025. gada novembrī notika vairākas sarunas starp Biedrību “Skalbes”, Nacionālo veselības dienestu un Veselības ministriju, kuru laikā Biedrība “Skalbes” piedāvāja būtiskus budžeta samazinājumus sniegtajam pakalpojumam, lai saglabātu tā nodrošināšanu nevalstiskajā vidē (tika piedāvāts pielāgots pakalpojuma modelis, lai tas atbilstu samazinātajam budžetam, saglabājot pakalpojuma kvalitāti, samazināti izdevumi par supervīziju, apmācību, vienlaicīgi strādājošo konsultantu skaitu, atalgojumu un sabiedrības informēšanu).
Neskatoties uz šīm sarunām un pielāgojumiem, gala lēmums par atbalsta tālruņa līnijas nodošanu NPVC tika pieņemts bez nozares iesaistes, un neveicot riska analīzi. Šādai rīcībai var būt nozīmīga, tieša un ilgtermiņa ietekme uz personas tiesībām uz anonīmu emocionālo palīdzību, cilvēku drošību krīzē, vardarbībā cietušo aizsardzību, sabiedrības uzticību valsts palīdzības sistēmām, Satversmē un Stambulas konvencijā noteikto pienākumu izpildi.
Pārmaiņas psihoemocionālā atbalsta saņemšanā visvairāk skars šādas riska grupas.
• Vardarbībā cietušās sievietes – 70–80 % zvanu, kas saistīti ar vardarbību, notiek anonīmi. Kad cietušajai zūd drošības sajūta, viņa pārtrauc sarunu vai vispār nezvana.
• Cilvēki ar pašnāvības domām – tieši anonimitāte ir tas, kas ļauj atklāti runāt par risku.
 • Vīrieši ar emocionāliem vai uzvedības riskiem – pētījumi rāda, ka vīrieši palīdzību meklē tikai konfidenciālas un neformālas vides apstākļos.
• LGBTQIA+, migranti, cilvēki ar invaliditāti – šīs grupas bieži baidās no stigmatizācijas un valsts institūciju kontroles.
Ņemot vērā minēto, šis lēmums rada tiešu risku cilvēku drošībai krīzē, īpaši pašnāvību un vardarbības gadījumos; var samazināt zvanītāju skaitu, nevis tāpēc, ka krīžu būtu mazāk, bet tāpēc, ka cilvēki vairs neuzdrošināsies zvanīt; apdraud Latvijas starptautisko saistību izpildi cilvēktiesību, vardarbības novēršanas un garīgās veselības jomā. Biedrība “Skalbes” neiebilst pret valsts institūciju iesaisti krīzes atbalsta sistēmā, taču anonimitātes un uzticēšanās zaudēšana krīzes atbalstā nav pieļaujama cena par tālruņa līnijas darbības izmaksu optimizāciju. Ar lūgumu izvērtēt atbildīgo iestāžu rīcības atbilstību cilvēktiesību ievērošanai un labas pārvaldības principam Biedrība “Skalbes” ir vērsusies arī pie tiesībsarga.
Ņemot vērā minēto, Biedrība “Skalbes” lūdz nepieņemt Ministru kabineta noteikumu grozījumu daļā par vienotā atbalsta tālruņa līnijas pievienošanu NPVC pirms netiek veikta rūpīga cilvēktiesību, drošības un pārvaldības risku izvērtēšana šajā jautājumā.
 

-