Atzinums

Lai pašvaldības spētu prognozēt tiesisko un finansiālo ietekmi uz savu budžetu, saistošajiem noteikumiem un teritorijas attīstību, lūdzam sniegt skaidrojumus un iestrādāt ziņojumā atbildes uz šādiem punktiem:
1. Kādi tieši pienākumi pašvaldībām būs jāveic līdz 2030. gadam un kas mainīsies pēc tam? Kā pašvaldības tiks iesaistītas plāna izstrādē? Nepieciešams skaidri definēt pašvaldību tiešos pienākumus Plāna izpildē, monitoringā un ziņojumu gatavošanā līdz 2030. gadam un periodā pēc tam, kā arī noteikt konkrētu kārtību, kādā pašvaldības tiks iesaistītas nacionālā plāna tālākajā izstrādē un adaptācijā.
2. Kur un kādā veidā pašvaldības varēs piekļūt datiem par savām urbānajām ekosistēmām? Ziņojumā jāparedz vienotas, publiskas ģeotelpisko datu bāzes izveide (integrējot to TAPIS vai Geolatvia sistēmās), kā arī valsts atbalsts, lai pašvaldību rīcībā esošie dati lokālā līmenī pilnībā sakristu ar Eiropas Komisijas satelītdatiem un metodoloģiju.
3. Bieži pašvaldībās dominē privātīpašumi, kā arī stratēģiski nozīmīgas valsts struktūru un kapitālsabiedrību pārvaldītas teritorijas (piemēram, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, AS “Latvijas valsts meži”, valsts autoceļu zeme). Tā kā pašvaldībai nav tiesisku vai finanšu instrumentu, lai piespiestu valsts kapitālsabiedrības vai privātīpašniekus veikt koku stādīšanu vai zālāju saglabāšanu, ziņojumā jānosaka, ka pašvaldība nenes tiesisku un finansiālu atbildību, ja dabas atjaunošanas mērķi (koku vainagu segums, zaļās zonas) netiek sasniegti no pašvaldības neatkarīgu, trešo pušu rīcības dēļ.

-

Dabas atjaunošanas starpziņojumu rādītāji nekādā gadījumā nedrīkst kalpot par pamatu citu ES fondu investīciju ierobežošanai vai pašvaldības uzsākto attīstības projektu apturēšanai. Mērķu sasniegšanai jābalstās uz līdzvērtīgu un motivējošu valsts un pašvaldību partnerību. LPS saskata riskus un izska bažas par iespējami sodošu vai ierobežojošu mehānismu (sankciju) vēršanu pret pašvaldībām nākotnē, pret ko kategoriski iebilstam.
 

-

LPS vērš uzmanību uz to, ka Mārupes novada pašvaldība jau iepriekš ir oficiāli informējusi ministriju, ka neizmantos Dabas regulas 8. pantā paredzēto izņēmumu. Tāpēc lūdzam attiecīgi koriģēt dokumentu.  Mārupes novada pašvaldība apzinās Pierīgas reģiona attīstības tempus un vēlas mērķtiecīgi strādāt pie urbāno ekosistēmu saglabāšanas un uzlabošanas jau tagad. 
Uzsveram arī to, ka Mārupes novadam ir raksturīga specifiska morfoloģija – liela daļa iedzīvotāju un blīvas apbūves koncentrējas ciemos (piemēram, Mārupe, Jaunmārupe, Piņķi, Skulte u.c.), kas juridiski nav pilsētas, taču pēc sava blīvuma, slodzes uz vidi un attīstības dinamikas neatšķiras no pilsētvides. Tāpēc aicinām Plāna mērķos skaidri definēt un ietvert ne tikai pilsētas, bet arī citas "blīvi apdzīvotas teritorijas", nodrošinot vienlīdzīgu un taisnīgu pieeju zaļās infrastruktūras plānošanā un finansēšanā.
Vienlaikus uzsveram, ka Pierīgai kopumā jāvelta īpaša uzmanība, lai nepieļautu apbūves izplešanos uz zaļo teritoriju rēķina.

-

LPS iebilst pret to, ka nacionālais dabas atjaunošanas plāns tiek virzīts apstiprināšanai, neveicot tā sociāli ekonomisko izvērtējumu un tā ietekmi uz sabiedrību un tautsaimniecību. 

-

 3.6. punktā minētajam Taisnīgas pārkārtošanās fonda (TPF) atbalstam degradēto purvu teritoriju rekultivācijai ir augsts potenciāls.  Mārupes novada pašvaldība ir norādījusi, ka tās teritorijā atrodas vēsturiskās kūdras ieguves vietas (Medema purva apkaime, Cenas tīreļa daļa), tāpēc aicinām Plānā paredzēt tiešu un vienkāršotu atbalstu pašvaldībām šādu teritoriju atjaunošanai, nodrošinot to pārvēršanu par CO₂ piesaistes zonām vai publiski pieejamām dabas tūrisma/rekreācijas vietām.
 

-

Attiecībā uz iniciatīvu “Trīs miljardi koku līdz 2030. gadam” (3.8. punkts) ierosinām valsts līmeņa finansējumu koku stādīšanai prioritāri novirzīt zaļo buferzonu izveidei gar valsts galvenajiem transporta mezgliem ( šosejas, lidostas teritorija, plānotā Rail Baltica trase u.c.) un industriālajām zonām. Tas vienlaikus pildītu gan dabas atjaunošanas mērķus, gan nodrošinātu trokšņu un piesārņojuma slāpēšanu blīvi apdzīvoto vietu tuvumā.
 

-

 Atsevišķās pašvaldībās ir teritorijas, kas vēsturiski ir intensīvi meliorētas un no polderu un sūkņu staciju sekmīgas darbības pilnībā atkarīgas teritorijas. Ziņojuma 3.4. punkts paredz 164 prioritāru šķēršļu likvidēšanu upju tecējumos un dabisko palieņu funkciju atjaunošanu. Lūdzam Plānā iestrādāt drošības garantijas un noteikt obligātu pasākumu saskaņošanu ar vietējo pašvaldību pirms jebkādu hidrotehnisku izmaiņu veikšanas.
 

-

Atbalsta un motivācijas mehānismi soda sankciju vietā paredzēt skaidru finansiālo stimulu un atbalsta sistēmu, proti, nosakot prioritāru, apjomīgāku finanšu atbalstu un papildu priekšrocības (punktus) projektu atlasēs tām pašvaldībām , kuras jau šobrīd brīvprātīgi izrāda politisko gribu, atbalsta un iesaistās Dabas atjaunošanas regulas mērķu sasniegšanā, atsakoties no tiesībām izmantot normatīvās atrunas vai izņēmuma statusus.

-