Projekta ID
25-TA-157Atzinuma sniedzējs
Latvijas Finanšu nozares asociācija
Atzinums iesniegts
21.01.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"
Priekšlikums
Latvijas Finanšu nozares asociācija (turpmāk – Asociācija) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (25-TA-157)” un sniedz šādu viedokli:
1. Par ieguldījumu konta ienākuma iekļaušanu nerezidenta ar nodokli apliekamajos ienākumos
Aicinām atkārtoti izvērtēt likumprojektā paredzēto risinājumu, ar kuru nerezidenta ar nodokli apliekamajos ienākumos Latvijā tiek iekļauts “ienākums no ieguldījumu konta”, un attiecīgi pārskatīt arī saistītos grozījumus, kas paredz nerezidentam papildu deklarēšanas pienākumus. Šajā sakarā Asociācija vērš ministrijas uzmanību uz sekojošo.
Ieguldījumu konta režīms pēc būtības ir īpašs nodokļa atlikšanas mehānisms, kas konstruēts kā rezumējošs kapitāla ienākuma aplikšanas risinājums, nosakot “ienākumu no ieguldījumu konta” kā atsevišķu “ienākuma no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums” veidu.
Nerezidentu aplikšana Latvijā tradicionāli balstās uz ienākuma avota principu, un likumā ir uzskaitīts nerezidenta Latvijā apliekamo ienākumu tvērums, piemēram, dividendes, procentu ienākums.
Savukārt “ienākums no ieguldījumu konta” ir neto rādītājs (izmaksu pārsniegums pār iemaksām), kas var ietvert ārvalstīs gūtu kapitāla pieaugumu un citus ienākumus, kas pēc savas būtības var nebūt uzskatāmi par Latvijā gūtu ienākumu. Tas rada konceptuālu nesakritību ar avota principu un ar nerezidentu kapitāla ienākumu aplikšanas loģiku.
Pastāv būtisks starptautisko nodokļu konvenciju piemērošanas risks un administratīvā sloga pieaugums. Kapitāla pieauguma aplikšanā plaši tiek piemērots princips, ka ienākums no citas mantas atsavināšanas (ārpus nekustamā īpašuma, pastāvīgās pārstāvniecības u. c. izņēmumiem) parasti ir apliekams tikai rezidences valstī (OECD Modeļa nodokļu konvencijas 13. panta 5. punkts).
Ja Latvijas tiesību sistēmā nerezidentam tiek noteikts pienākums deklarēt un maksāt nodokli no “ienākuma no ieguldījumu konta”, kas praktiski var ietvert šādu kapitāla pieaugumu, rodas: i) paaugstināts pārrobežu strīdu risks; ii) neskaidrības konvenciju normu piemērošanā (jo neto “ieguldījumu konta ienākums” nav tieši pielīdzināms konvenciju ienākumu kategorijām); iii) papildu pienākumi gan nodokļa maksātājam, gan nodokļu administrācijai, lai nošķirtu neto rezultātu pa ienākumu veidiem konvencijas piemērošanai.
Piedāvāto grozījumu praktiskās piemērošanas kontekstā Asociācija papildus iepriekšminētajam, saskata būtisku neizpildes risku, kā arī neskaidru un praksē grūti nošķiramu atbildības sadali starp iesaistītajām pusēm. Proti, prasība, ka nerezidentam pašam jāaprēķina un jādeklarē ieguldījumu konta ienākums, rada augstu risku, ka: i) nerezidenti pienākumu neizpildīs vai neizpratīs (īpaši, ja vienīgā saikne ar Latviju ir finanšu starpnieks); ii) veidosies sarežģītas situācijas par to, kādu informāciju banka drīkst/var sagatavot, kādu – nevar, un kā sadalāma atbildība, ja aprēķins atšķiras no VID skatījuma.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka specifiska deklarēšanas un/vai ienākuma aprēķināšanas pienākuma noteikšana nerezidentiem tieši gadījumos, kad tiek izmantots Latvijas finanšu starpnieks, var radīt būtisku pārorientēšanās risku uz ārvalstu finanšu starpniekiem, uz kuriem attiecīgais regulējums praksē nebūs attiecināms vai būs grūtāk administrējams. Tas savukārt var mazināt Latvijas finanšu sektora konkurētspēju un negatīvi ietekmēt ieguldījumu pakalpojumu eksporta potenciālu.
2. Par ieguldījumu konta aprēķina loģikas sarežģīšanu un vienotas pieejas nepieciešamību
Ja tomēr tiek saglabāts virziens paplašināt ieguldījumu konta regulējumu attiecībā uz nerezidentiem, aicinām nodrošināt pēc iespējas vienotu ieguldījumu konta aprēķina pieeju rezidentiem un nerezidentiem (tostarp iemaksu/izmaksu metodoloģiju un samazināmo ienākumu tvērumu), kā arī paredzēt tādu regulējuma piemērošanu, kas finanšu starpniekiem ļauj sagatavot klientiem skaidru, saprotamu un tehniski izpildāmu informāciju deklarēšanas pienākumu izpildei.
Ieguldījumu konta režīms jau pēc savas būtības ir komplekss (īpaši, ja ir vairāki konti/piesaistītie konti, darījumu veidi u. c.), tādēļ papildu atšķirību ieviešana (piemēram, atšķirīgi samazināmie ienākumi rezidentiem un nerezidentiem) būtiski sarežģīs aprēķinu mehānismu, palielinās kļūdu risku, samazinās iespējas automatizēt pārskatu sagatavošanu, un visbeidzot var novest pie situācijas, kur finanšu starpnieki objektīvi nevar piedāvāt korektu, standartizētu risinājumu klientiem.
3. Par ārvalstīs ieturētā nodokļa apliecināšanu procentu ienākumam
Aicinām ministriju rast iespēju izvērtēt un papildināt likuma 24. panta trešo daļu ar jaunu teikumu (vai kā atsevišķu jaunu daļu) šādā redakcijā:
Nodokli, kas aprēķināts par šī likuma 11.9 panta vienpadsmitās daļas 2.punkta ienākumiem, ja ienākums gūts ar viena vai vairāku finanšu starpnieku starpniecību, var samazināt par ārvalstīs samaksāto nodokli, kas apliecināts ar kredītiestādes, ārvalstu kredītiestādes filiāles vai ieguldījumu sabiedrības nodokļa maksātājam izsniegto konta izrakstu.
Priekšlikums attiecas uz procentu ienākumu un tam pielīdzināmu ienākumu (t. sk. ar procentu ienākumu saistītu ienākumu), kas ir tieši definēts kā ienākums no kapitāla (kas nav kapitāla pieaugums).
Pašlaik likums paredz, ka Latvijā aprēķināto nodokli var samazināt par ārvalstīs samaksāto nodokli, ja samaksa ir apliecināta ar ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un ārvalstīs samaksātā nodokļa summa.
Praksē prasība iegūt ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātus dokumentus situācijās, kad ārvalstīs ir ieturēts nodoklis no publiskā apgrozībā esošiem vērtspapīriem (procentu maksājumiem), bieži ir nesamērīgi apgrūtinoša vai faktiski neizpildāma.
Iepriekšminētais izriet no tā, ka vērtspapīru turēšanas ķēdē (depozitāriji, turētāji, finanšu starpnieki) emitents un/vai maksājuma aģents nereti neredz gala labuma guvēju – fizisko personu –, bet gan finanšu starpnieku, kā rezultātā dokumentu iegūšana no ārvalstu nodokļu administrācijas nav faktiski iespējama.
Rezultātā nodokļa maksātājam veidojas dubultās aplikšanas risks. Proti, ārvalstī nodoklis ir ieturēts, bet Latvijā to nav iespējams pilnvērtīgi ieskaitīt pierādīšanas prasību dēļ. Atļaujot ārvalstīs ieturēto nodokli apliecināt ar kredītiestādes/ieguldījumu sabiedrības (licencētas finanšu iestādes) konta izrakstu, tiek: i) samazināts administratīvais slogs gan nodokļa maksātājam, gan nodokļu administrācijai; ii) uzlabota normu praktiskā piemērojamība; iii) novērš dubulto nodokļu uzlikšanu bez papildu nodokļu apiešanas riskiem, jo pierādījums balstās uz regulēta finanšu starpnieka izsniegtu dokumentu.
Uzsveram, ka Asociācijas mērķis ir atbalstīt tādu ieguldījumu konta regulējuma pilnveidi, kas vienlaikus ir saskaņā ar starptautisko nodokļu tiesību ietvaru, ir praktiski administrējams, un nerada nepamatotus konkurences kropļojumus finanšu pakalpojumu tirgū.
4. Par Cashback tiesisko ietvaru
Asociācija pateicas par Cashback jautājuma iekļaušanu likumprojektā un ar to saistīto problēmjautājumu risināšanu, kas veicina tiesisko skaidrību un vienotu piemērošanas praksi finanšu sektorā. Vienlaikus aicinām ministriju ņemt vērā šādus apsvērumus.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar spēkā esošo Uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējumu uzņēmumu ienākuma nodoklis ir maksājams par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, tostarp par dāvanām fiziskām personām (t.sk. patērētājiem), ja par šādiem izdevumiem nav ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Ņemot vērā likumprojekta tvērumu, pastāv risks, ka gadījumā, ja kredītiestāde klientu lojalitātes programmas ietvaros piešķir klientiem naudas līdzekļus no saviem līdzekļiem, šāds maksājums var tikt interpretēts kā dāvinājums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma izpratnē.
Lai novērstu interpretācijas neskaidrības un nodrošinātu atbilstību likumprojekta mērķiem, nepieciešams skaidri noteikt, ka šāda veida izdevumi kvalificējami kā saimnieciskās darbības izdevumi un līdz ar to par tiem nav aprēķināms uzņēmumu ienākuma nodoklis.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Asociācija aicina ministriju attiecīgo skaidrojumu ietvert likumprojekta anotācijā, sniedzot piemērojamo nodokļu tiesību normu saprātīgu interpretāciju.
1. Par ieguldījumu konta ienākuma iekļaušanu nerezidenta ar nodokli apliekamajos ienākumos
Aicinām atkārtoti izvērtēt likumprojektā paredzēto risinājumu, ar kuru nerezidenta ar nodokli apliekamajos ienākumos Latvijā tiek iekļauts “ienākums no ieguldījumu konta”, un attiecīgi pārskatīt arī saistītos grozījumus, kas paredz nerezidentam papildu deklarēšanas pienākumus. Šajā sakarā Asociācija vērš ministrijas uzmanību uz sekojošo.
Ieguldījumu konta režīms pēc būtības ir īpašs nodokļa atlikšanas mehānisms, kas konstruēts kā rezumējošs kapitāla ienākuma aplikšanas risinājums, nosakot “ienākumu no ieguldījumu konta” kā atsevišķu “ienākuma no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums” veidu.
Nerezidentu aplikšana Latvijā tradicionāli balstās uz ienākuma avota principu, un likumā ir uzskaitīts nerezidenta Latvijā apliekamo ienākumu tvērums, piemēram, dividendes, procentu ienākums.
Savukārt “ienākums no ieguldījumu konta” ir neto rādītājs (izmaksu pārsniegums pār iemaksām), kas var ietvert ārvalstīs gūtu kapitāla pieaugumu un citus ienākumus, kas pēc savas būtības var nebūt uzskatāmi par Latvijā gūtu ienākumu. Tas rada konceptuālu nesakritību ar avota principu un ar nerezidentu kapitāla ienākumu aplikšanas loģiku.
Pastāv būtisks starptautisko nodokļu konvenciju piemērošanas risks un administratīvā sloga pieaugums. Kapitāla pieauguma aplikšanā plaši tiek piemērots princips, ka ienākums no citas mantas atsavināšanas (ārpus nekustamā īpašuma, pastāvīgās pārstāvniecības u. c. izņēmumiem) parasti ir apliekams tikai rezidences valstī (OECD Modeļa nodokļu konvencijas 13. panta 5. punkts).
Ja Latvijas tiesību sistēmā nerezidentam tiek noteikts pienākums deklarēt un maksāt nodokli no “ienākuma no ieguldījumu konta”, kas praktiski var ietvert šādu kapitāla pieaugumu, rodas: i) paaugstināts pārrobežu strīdu risks; ii) neskaidrības konvenciju normu piemērošanā (jo neto “ieguldījumu konta ienākums” nav tieši pielīdzināms konvenciju ienākumu kategorijām); iii) papildu pienākumi gan nodokļa maksātājam, gan nodokļu administrācijai, lai nošķirtu neto rezultātu pa ienākumu veidiem konvencijas piemērošanai.
Piedāvāto grozījumu praktiskās piemērošanas kontekstā Asociācija papildus iepriekšminētajam, saskata būtisku neizpildes risku, kā arī neskaidru un praksē grūti nošķiramu atbildības sadali starp iesaistītajām pusēm. Proti, prasība, ka nerezidentam pašam jāaprēķina un jādeklarē ieguldījumu konta ienākums, rada augstu risku, ka: i) nerezidenti pienākumu neizpildīs vai neizpratīs (īpaši, ja vienīgā saikne ar Latviju ir finanšu starpnieks); ii) veidosies sarežģītas situācijas par to, kādu informāciju banka drīkst/var sagatavot, kādu – nevar, un kā sadalāma atbildība, ja aprēķins atšķiras no VID skatījuma.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka specifiska deklarēšanas un/vai ienākuma aprēķināšanas pienākuma noteikšana nerezidentiem tieši gadījumos, kad tiek izmantots Latvijas finanšu starpnieks, var radīt būtisku pārorientēšanās risku uz ārvalstu finanšu starpniekiem, uz kuriem attiecīgais regulējums praksē nebūs attiecināms vai būs grūtāk administrējams. Tas savukārt var mazināt Latvijas finanšu sektora konkurētspēju un negatīvi ietekmēt ieguldījumu pakalpojumu eksporta potenciālu.
2. Par ieguldījumu konta aprēķina loģikas sarežģīšanu un vienotas pieejas nepieciešamību
Ja tomēr tiek saglabāts virziens paplašināt ieguldījumu konta regulējumu attiecībā uz nerezidentiem, aicinām nodrošināt pēc iespējas vienotu ieguldījumu konta aprēķina pieeju rezidentiem un nerezidentiem (tostarp iemaksu/izmaksu metodoloģiju un samazināmo ienākumu tvērumu), kā arī paredzēt tādu regulējuma piemērošanu, kas finanšu starpniekiem ļauj sagatavot klientiem skaidru, saprotamu un tehniski izpildāmu informāciju deklarēšanas pienākumu izpildei.
Ieguldījumu konta režīms jau pēc savas būtības ir komplekss (īpaši, ja ir vairāki konti/piesaistītie konti, darījumu veidi u. c.), tādēļ papildu atšķirību ieviešana (piemēram, atšķirīgi samazināmie ienākumi rezidentiem un nerezidentiem) būtiski sarežģīs aprēķinu mehānismu, palielinās kļūdu risku, samazinās iespējas automatizēt pārskatu sagatavošanu, un visbeidzot var novest pie situācijas, kur finanšu starpnieki objektīvi nevar piedāvāt korektu, standartizētu risinājumu klientiem.
3. Par ārvalstīs ieturētā nodokļa apliecināšanu procentu ienākumam
Aicinām ministriju rast iespēju izvērtēt un papildināt likuma 24. panta trešo daļu ar jaunu teikumu (vai kā atsevišķu jaunu daļu) šādā redakcijā:
Nodokli, kas aprēķināts par šī likuma 11.9 panta vienpadsmitās daļas 2.punkta ienākumiem, ja ienākums gūts ar viena vai vairāku finanšu starpnieku starpniecību, var samazināt par ārvalstīs samaksāto nodokli, kas apliecināts ar kredītiestādes, ārvalstu kredītiestādes filiāles vai ieguldījumu sabiedrības nodokļa maksātājam izsniegto konta izrakstu.
Priekšlikums attiecas uz procentu ienākumu un tam pielīdzināmu ienākumu (t. sk. ar procentu ienākumu saistītu ienākumu), kas ir tieši definēts kā ienākums no kapitāla (kas nav kapitāla pieaugums).
Pašlaik likums paredz, ka Latvijā aprēķināto nodokli var samazināt par ārvalstīs samaksāto nodokli, ja samaksa ir apliecināta ar ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un ārvalstīs samaksātā nodokļa summa.
Praksē prasība iegūt ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātus dokumentus situācijās, kad ārvalstīs ir ieturēts nodoklis no publiskā apgrozībā esošiem vērtspapīriem (procentu maksājumiem), bieži ir nesamērīgi apgrūtinoša vai faktiski neizpildāma.
Iepriekšminētais izriet no tā, ka vērtspapīru turēšanas ķēdē (depozitāriji, turētāji, finanšu starpnieki) emitents un/vai maksājuma aģents nereti neredz gala labuma guvēju – fizisko personu –, bet gan finanšu starpnieku, kā rezultātā dokumentu iegūšana no ārvalstu nodokļu administrācijas nav faktiski iespējama.
Rezultātā nodokļa maksātājam veidojas dubultās aplikšanas risks. Proti, ārvalstī nodoklis ir ieturēts, bet Latvijā to nav iespējams pilnvērtīgi ieskaitīt pierādīšanas prasību dēļ. Atļaujot ārvalstīs ieturēto nodokli apliecināt ar kredītiestādes/ieguldījumu sabiedrības (licencētas finanšu iestādes) konta izrakstu, tiek: i) samazināts administratīvais slogs gan nodokļa maksātājam, gan nodokļu administrācijai; ii) uzlabota normu praktiskā piemērojamība; iii) novērš dubulto nodokļu uzlikšanu bez papildu nodokļu apiešanas riskiem, jo pierādījums balstās uz regulēta finanšu starpnieka izsniegtu dokumentu.
Uzsveram, ka Asociācijas mērķis ir atbalstīt tādu ieguldījumu konta regulējuma pilnveidi, kas vienlaikus ir saskaņā ar starptautisko nodokļu tiesību ietvaru, ir praktiski administrējams, un nerada nepamatotus konkurences kropļojumus finanšu pakalpojumu tirgū.
4. Par Cashback tiesisko ietvaru
Asociācija pateicas par Cashback jautājuma iekļaušanu likumprojektā un ar to saistīto problēmjautājumu risināšanu, kas veicina tiesisko skaidrību un vienotu piemērošanas praksi finanšu sektorā. Vienlaikus aicinām ministriju ņemt vērā šādus apsvērumus.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar spēkā esošo Uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējumu uzņēmumu ienākuma nodoklis ir maksājams par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, tostarp par dāvanām fiziskām personām (t.sk. patērētājiem), ja par šādiem izdevumiem nav ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Ņemot vērā likumprojekta tvērumu, pastāv risks, ka gadījumā, ja kredītiestāde klientu lojalitātes programmas ietvaros piešķir klientiem naudas līdzekļus no saviem līdzekļiem, šāds maksājums var tikt interpretēts kā dāvinājums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma izpratnē.
Lai novērstu interpretācijas neskaidrības un nodrošinātu atbilstību likumprojekta mērķiem, nepieciešams skaidri noteikt, ka šāda veida izdevumi kvalificējami kā saimnieciskās darbības izdevumi un līdz ar to par tiem nav aprēķināms uzņēmumu ienākuma nodoklis.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Asociācija aicina ministriju attiecīgo skaidrojumu ietvert likumprojekta anotācijā, sniedzot piemērojamo nodokļu tiesību normu saprātīgu interpretāciju.
Piedāvātā redakcija
-