Atzinums

Aicinām pamatot nepieciešamību informatīvo mārketinga kampaņu īstenošanai (4.2.1.1. punkts) tērēt 5 350 000 eur un iespējamo ekonomiju novirzīt pašu pieaugušo izglītības pasākumu organizēšanai.

-

Attiecībā uz pasākumu kopumu ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju grupu motivācijai un iesaistei darba tirgū, aicinām pirms Stratēģijas apstiprināšanas Ministru kabinetā to izskatīt Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupā un Stratēģijā iekļaut tikai pasākumus, ko paredzēts realizēt, nevis uzskaitīt visus priekšlikumus, kas varbūtēji tiks vai netiks akceptēti.

-

Ņemot vērā, ka studijas STEM jomās ir dārgākas kā vidēji, procentuāls šo jomu studentu skaita palielinājums, nesamazinot kopējo valsts budžeta finansēto studentu skaitu, nebūs iespējams esošā finansējuma ietvaros. Ja budžeta vietu skaits tiek samazināts, nepieciešams paredzēt papildu finansējumu studiju kreditēšanai. Stratēģijas pielikumā aicinām pievienot atbilstošu aprēķinu citos iebildumos minētajam, kā arī citiem punktiem, kas prasa papildu finansējumu.

-

Plānojot finansējuma STEM studējošajam pieaugumu līdz 80% no OECD vidējā rādītāja un nepieciešamo STEM studentu skaitu, veikt atbilstošu finanšu aprēķinu par nepieciešamo papildus finansējumu augstākajā izglītībā. Minētos mērķus nevarēs sasniegt “Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros”.

-

Nepieciešams paredzēt iespēju studēt par valsts budžeta līdzekļiem vidējās vecuma grupas cilvēkiem, kas augstāko izglītību ir ieguvuši laika posmā, kad bija citāda darba tirgus struktūra, un kuru iegūtās specialitātes vairs nav darba tirgū pieprasītas.

-

Nepieciešams izstrādāt precīzu grafiku, kas paredz programmām atbilstošu mācību grāmatu, uzdevumu krājumu un citu metodisko un atbalsta materiālu sagatavošanu dažādām grūtības pakāpēm, ņemot vērā skolēnu iepriekšējo sagatavotības līmeni, ieskaitot iekļaujošo izglītību, visos, bet, pirmkārt, STEM jomas mācību priekšmetos. Paredzēt tam atbilstošu finansējumu, nepieciešamības gadījumā veidojot atsevišķu valsts programmu.
Vēršam uzmanību, ka būtu nepieciešams saskaņot mācību priekšmetos mācīto, jo šobrīd publicētie (https://www.visc.gov.lv/lv/programmu-paraugi-vispareja-izglitiba) mācību priekšmetu paraugi bieži nav saskaņoti. Piemēram 8. klasē ģeogrāfijas programmā ir paredzēts, ka tiek veidots kopīgs projekts ar matemātiku un datoriku, matemātikas programmā ir minēts, ka tāds projekts varētu būt, bet datorikas programmā konkrēto tematu plānots mācīt gada otrā pusē. Arī 1.-3. klasēm, kur datoriku ir paredzēts integrēt citos priekšmetos, citu priekšmetu programmās (izņemot pāris vietas matemātikā), nekur pat neparādās, ka būtu jāmāca vai jālieto datorika. Turklāt datorika mainās strauji, līdz ar ko būtu nepieciešams arī izvērtēt standartā noteikto. Tāpat būtu jāizvērtē arī Programmēšana II izstrādātie materiāli, jo sākotnēji izstrādātais ir ļoti zemas kvalitātes. Lai arī tagad ir ievietoti arī alternatīvi materiāli, arī tie būtu jārecenzē, tādēļ uzsveram nepieciešamību veikt programmu saskaņošanu un izstrādāt pilnu mācību metodisko nodrošinājumu.

-

Nepieciešams paredzēt kārtību, ka potenciālie pedagoģijas programmu studenti (īpaši STEM priekšmetos) jau pirms studiju uzsākšanas zina, kā tiks dzēsti viņu studiju un studējošo kredīti.

-

Pilnveidojot nozaru kvalifikāciju struktūru STEM (un ne tikai) nozarēs, aicinām ņemt vērā straujo darba tirgus prasību attīstību šajās nozarēs un paredzēt kārtību, kas ļautu ātri veikt nepieciešamās izmaiņas šajās prasībās, veicot nepieciešamās izmaiņas mācību programmās un metodikā.

-

Aicinām uzsvērt, ka cilvēkkapitāla attīstības monitoringam tiek veidota vienota datu bāze (nevis katrai ministrijai sava). Turklāt veidota tā, lai tā ļautu analizēt arī sabiedrisko resursu izmantošanas efektivitāti cilvēkkapitāla attīstībā dažādos izglītības veidos, pakāpēs un jomās. Atbilstoši tam ir jāparedz arī vienotas tālākizglītības un/vai pārkvalifikācijas sistēmas izveide. Papildus aicinām stratēģijā precīzi noteikt, kā abos minētos procesos tiek ievērots darba devēju organizāciju viedoklis.

-

Aicinām sadaļā “Pieaugušo izglītības piedāvājums un kvalitāte” iekļaut tādus reformu pasākumus, kas nodrošina pilnvērtīgu pārkvalifikāciju darba tirgū. Uzsveram, ka ir jānosaka konkrēti sasniedzami ietekmes rādītāji attiecībā uz tautsaimniecību.

-

Digitālās prasmes profesionālajā izglītībā ir darba tirgū ļoti nozīmīgs, katrā jomā atšķirīgs konkrētu prasību kopums, un tas nebūs mērāms ar iedzīvotāju ar pamata digitālajām prasmēm procentu. Aicinām katru no šiem parametriem un sasniedzamos rezultātus tajos definēt atsevišķi.

-

Atbalstot nepieciešamību Stratēģijā prognozēt IKT speciālistu un absolventu ar STEM skaitus, aicinām izvērtēt esošo vispārējās izglītības iestāžu absolventu gatavību to nodrošināt un paredzēt atbilstošu pasākumu kopumu STEM zināšanu līmeņa paaugstināšanai vispārizglītojošajās skolās (pedagogu sagatavošana, noturēšana skolās un pārkvalifikācija, programmai atbilstošu mācību līdzekļu, palīglīdzekļu, t.sk. iekļaujošās izglītības nodrošināšanai, un metodisko materiālu sagatavošana, u.t.t.).

-

Saprotot un atbalstot nepieciešamību cilvēkkapitāla attīstībā investēt visai ievērojamus līdzekļus, galvenokārt uzņēmējdarbības rezultātā nodokļos samaksātos, kā katru investīciju gadījumā, arī šeit ir jāparedz pārskatāms un caurspīdīgs mehānisms, kā tiek nodrošināts atdeves no investīcijām novērtējums un kārtība, kas sekmētu minēto investīciju maksimāli efektīvu izmantošanu.

-

Attiecībā uz profesionālo izglītību, aicinām izvērtēt vairākus būtiskus aspektus, tostarp: (1) izvērtēt ieguvumus, trūkumus, risinājumus, ja profesionālo kvalifikāciju programmu apguves un eksāmenu kārtošanas valoda būtu ne tikai latviešu valoda, bet būtu atļauts īstenot arī Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Augstskolu studenti paralēli studijām var iegūt arī profesionālo kvalifikāciju un attiecīgi profesijā iespējams strādāt paralēli studijām, turklāt tas arī ļautu piesaistīt papildu izglītojamos no ārvalstīm jebkurai profesionālajai izglītības iestādei; (2) izvērtēt pedagogu kvalifikācijas paaugstināšanu nozares uzņēmumā neatkarīgi no tā, vai tas ir matemātikas vai sporta skolotājs; (3) atļaut pedagoģijas programmu apgūt profesionālajās izglītības iestādēs, lai veicinātu nepieciešamās izglītības apguvi; (4) mūžizglītības pasākumu organizēšanas uzsākšanā iesaistīt potenciālos sadarbības partnerus (piemēram, privātās profesionālās izglītības iestādes); (5) pārskatīt, cik daudz no profesionālās izglītības programmas ir atļauts īstenot tiešsaistē, un piesaistīt apgūtajām prasmēm nevis visām programmām attiecināt vienu ierobežojumu, jo ir programmas, kurās, nemainoties kvaliātei, ir iespējams tiešsaistē apgūt arī vairāk par 50%;  (6) paredzēt lielāku elastību programmu piedāvājumā – atbilstoši tirgus pieprasījumam vai uzņēmumu prasībām un vajadzībām.

-

Attiecībā uz pasākumu, kur paredzēts izstrādāt normatīvo regulējumu par valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu un finansēšanas kārtību, paredzot valsts finansējumu STEM interešu izglītības programmām, vēršam uzmanību, ka ir būtiski nodrošināt, lai mācot interešu izglītībā spējīgākos skolēnus faktiskā samaksa būtu vienlīdzīga ar samaksu par standarta mācību stundām.

-

Atbalstot priekšlikumu, ka EM veido pasūtījumu darba tirgus vajadzībām, aicinām precizēt, kā minētais tiks nodrošināts, ja paralēli šim dokumentam tiek veidots augstākās izglītības finansēšanas institucionālais modelis, kas paredz ievērojami lielāku augstskolu patstāvību, lemjot par studiju vietu skaitu un sadalījumu pa studiju jomām.

-

Informācija par Valsts kontroles revīziju pieaugušo izglītībā un citi Valsts kontroles revīziju materiāli, kas saistīti ar cilvēkkapitāla attīstību, kā arī punktā 2.4. minētais ziņojums, būtu liekami Stratēģijas pielikumā. Šobrīd nav skaidrs, kādēļ informācija par minēto valsts kontroles ziņojumu kā vienīgā ir pievienota sadaļai “Cilvēkkapitāla attīstības padome”.

-

Piekrītam, ka visu minēto labi sagatavotajā materiālā “EM darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes” nav iespējams iekļaut Stratēģijā, tomēr uzskatām, ka pamatparametriem ir jābūt definētiem Stratēģijā. EM ziņojumam un MK apstiprinātai Stratēģijai ir visai atšķirīgs juridiskais spēks.

-

Nav skaidrs, kas pie esošās situācijas un izaicinājumiem plānots jautājumā par migrāciju. Aicinām to papildināt, ņemot vērā iepriekš pausto, ka Stratēģijas pamatā būtu liekami divi principi. Pirmkārt, veidot sistēmu tā, lai katram sabiedrības pārstāvim būtu iespējas pilnveidoties, sasniedzot viņa spējām maksimāli augstu līmeni. Otrkārt, paralēli veidot sistēmu, kas nodrošinātu iespēju darba devējiem piesaistīt ārvalstu darba spēku jomās un līmeņos, kur vietējais darba tirgus to nespēj nodrošināt, turklāt tas darāms, rēķinoties ar visai asu konkurenci starptautiskajā darba tirgū. Abus virzienus nepieciešams atspoguļot kā īstermiņā, tā arī ilgtermiņā.

-

Veidojot cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju, aicinām ņemt vērā visai atšķirīgo situāciju dažādos valsts reģionos un paredzēt atbilstošu pasākumu kopumu šīs situācijas līdzsvarošanai.

-

Stratēģijā jāintegrē arī veselības nozares vajadzības pēc darbaspēka, savukārt nozaru personāla stratēģijām jāizriet no šī dokumenta, proti, jābūt hierarhijai. Šobrīd Veselības ministrija ir izveidojusi savu sistēmu, kā plāno nepieciešamo darbaspēku, tā tālākizglītību, to nostiprinot likumdošanā, plānošanas dokumentos, stratēģijā. Ņemot vērā, ka Veselības ministrija šos jautājumus risina tikai publisko ārstniecības iestāžu vajadzībām, taču cilvēkus ārstē arī privātās ārstniecības iestādes, līdz ar ko rodas jautājums, kā lai tās tiek pie jauniem speciālistiem.

-

Aicinām Stratēģijā iekļaut par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes būtisku uzlabošanu, jo diemžēl ļoti bieži darbinieki ir spiesti ilgāk turēt atvērtu darbnespējas lapu, jo ir jāgaida garās rindās pie speciālista un izmeklējumu gan pašam, gan bērnam. Ņemot vērā, ka trūkst darbinieku, tad, uzlabojot veselības pakalpojumu pieejamību, daļēji tas tiktu risināts. Turklāt dzīves kvalitāte ir tiešā veidā saistīta ar veselību, kas ietekmē arī darba ražīgumu.

-

Ņemot vērā valsts visai ierobežotos cilvēkresursus, Stratēģijas pamatā būtu liekami divi principi. Pirmkārt, veidot sistēmu tā, lai katram sabiedrības pārstāvim būtu iespējas pilnveidoties, sasniedzot viņa spējām maksimāli augstu līmeni. Otrkārt, paralēli veidot sistēmu, kas nodrošinātu iespēju darba devējiem piesaistīt ārvalstu darba spēku jomās un līmeņos, kur vietējais darba tirgus to nespēj nodrošināt, turklāt tas darāms, rēķinoties ar visai asu konkurenci starptautiskajā darba tirgū. Abus virzienus nepieciešams atspoguļot kā īstermiņā, tā arī ilgtermiņā.

-

Cilvēkkapitāla attīstība ir ilgstošs un komplicēts process, kura rezultātā būtiskas pārmaiņas ir iespējamas tikai garākā laika posmā. LTRK ieskatā šāda procesa attīstība ir jāplāno ilgtermiņā – vairākas desmitgades ilgam posmam, definējot galvenos attīstības virzienus šajā posmā. Atbilstoši šādiem attīstības virzieniem būtu nosakāmi arī sasniedzamie rezultāti, proti, ar lielāku precizitāti īsākajam (2024-2027) periodam,  bet vispārējāku mērķu veidā ilgtermiņam.

-