Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija uztur tiesību akta publiskās apspriešanas laikā uzturētos iebildumus.
Pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas virzītajiem grozījumiem pamatizglītības standartā, kas stājās spēkā 2025.gada 6.maijā, anotācijā tika iekļauts skaidrojums, ka standartā plānotais valsts pārbaudes darbs - starpdisciplinārais trīs mācību jomu darbs nepietiekamu testelementu skaita dēļ nav realizējams un tiks aizstāts ar valsts pārbaudes darbu dabaszinātņu jomā, ko darba devēji atbalsta. Ņemot vērā, ka izglītības standarts jau sākotnēji paredzēja starpdisciplinārā darba īstenošanu līdzvērtīgi pārējiem valsts pārbaudes darbiem (Ministru kabineta noteikumu Nr. 747 anotācija, 2018. gada 27. novembrī), attiecīgi - centralizētā eksāmena formā, darba devēji izsaka iebildumu pret paredzēto valsts pārbaudes darba plānoto īstenošanu monitoringa darba formā (tiesību akta 4.2.punkts). Laikā no pamatizglītības standarta pieņemšanas 2018.gadā līdz 2025./2026.mācību gadam gan starpdisciplinārā darba norise, gan dabaszinātņu darba īstenošana (diagnostikas darba formā) ir devusi pietiekami plašas iespējas gan darba izstrādes pilnveidei, gan pārejai uz centralizētā eksāmena formu. 
Darba devēji vērš uzmanību, ka dabaszinātņu valsts pārbaudes darba īstenošana pamatizglītības noslēguma posmā ir būtiska, lai:
1) ieviešot jaunu vispārējās izglītības finansēšanas modeli, nodrošinātu vienlaikus izglītības iestāžu un to dibinātāju atbildību par kvalitatīvu STEM izglītības piedāvājumu 7.-9.klašu posmā. Jau ilgstoši darba devēji ir saņēmuši informāciju, ka izglītības iestādēm Latvijā ir problemātiski nodrošināt fizikas, ķīmijas un bioloģijas apguvi, īpaši izglītības iestādēs ar vienu klašu komplektu un tikai pamatizglītības līmeni. Attiecīgi rezultātā pamatizglītības posmā daļa jauniešu neiegūst nepieciešamās zināšanas STEM jomā, kas ļautu viņiem pretendēt uz turpmāku STEM izglītības ieguvi. Vēršam uzmanību, ka E.Siliņas valdības rīcības plānā ir iekļauta prioritāte attiecībā uz kvalitatīva STEM izglītības piedāvājuma nodrošinājumu. Attiecīgi valsts pārbaudes darba īstenošana centralizētā eksāmena formā (nevis monitoringa darba formā) paaugstina izglītības iestādes atbildību, dibinātāja iesaisti un arī mērķtiecīgu rīcībpolitikas virzību, nevis pārliek atbildību par mācību satura apguves kvalitāti tikai uz nepilngadīgo izglītojamo. 
2) nākamajā izglītības pakāpē (t.sk., profesionālajā izglītībā) ir novērojams, ka uzņemšanas procesā iegūtie vērtējumi nav pietiekami objektīvs rādītājs, salīdzinot dažādu uzņemamo audzēkņu mācību sniegumu. Nereti tiek konstatēts, ka ar vienādiem vērtējumiem izglītojamo zināšanu līmenis ir būtiski atšķirīgs un tam ir ietekme arī uz izglītojamo spējām turpināt mācības izvēlētajā programmā, veidojot nesamērīgi lielu izglītojamo skaitu, kas priekšlaicīgi pamet STEM izglītības programmu apguvi. Tas rada risku bērnu labākajām interesēm - objektīvai uzņemšanai STEM izglītības programmās. Šie vērtējumi arī nav pietiekami izglītības iestāžu informētībai par uzņemto izglītojamo zināšanu līmeni un preventīvai atbalsta pasākumu plānošanai attiecībā uz mācību priekšmetiem / kursiem, kas vajadzīgi, lai noteiktajā izglītības programmas īstenošanas laikā efektīvi nodrošinātu mācību procesu. Vēršam uzmanību, ka lielākā daļa Latvijas izglītības iestāžu mērķtiecīgi izmanto centralizēto eksāmenu datus, lai nodrošinātu gan uzņemšanu, gan veidotu izglītības satura piedāvājumu, kas pielāgots izglītojamo spējām.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka valsts pārbaudes darbu īstenošana ir būtiska ne tikai izglītojamajiem un valsts pārvaldei, bet arī visai sabiedrībai, analizējot izglītojamo sniegumu un tā tendeces. Izvērtējot piedāvātā valsts pārbaudes darbu norises grafiku, aicinām tajā iekļaut arī Valsts izglītības attīstības aģentūrai pienākumu publicēt valsts pārbaudes darbu snieguma novērtējumu, t.sk., konkrētu termiņu, kurā šīs novērtējums tiek publicēts pēc valsts pārbaudes darbu norises. Vēršam uzmanību, ka šādu praksi Izglītības un zinātnes ministrija tika paredzējusi jau anotācijā par pamatizglītības standarta grozījumiem (tiesību akts, kas stājās spēkā 2025.gada 6.maijā). Tajā tika paredzēts publicēt metodiskos materiālus par valsts pārbaudes darbu izpildes analīzi līdz 2025.gada 31.decembrim. Vienlaikus uzskatām, ka izpildes analīzes īstenošana 6 mēnešus pēc valsts pārbaudes darbu norises nav pietiekami savlaicīga, attiecīgi aicinām visu valsts pārbaudes darbu analīzē paredzēt, ka izvērtējums izglītības iestādēm un sabiedrībai tiek nodrošināts līdz nākamā mācību gada sākumam 1.septembrī.; 

Attiecīgi Latvijas Darba devēju konfederācija, atbilstoši labas pārvaldības praksei rīcībpolitikas jomā, bērnu labākajām interesēm saņemt kvalitatīvu izglītības pakalpojumu un vienlīdzīgas iespējas tikt uzņemtiem nākamajā izglītības pakāpē, aicina atbilstoši iepriekš plānotajam realizēt dabaszinātņu valsts pārbaudes darbu 9.klasēm centralizētā eksāmena formā. Attiecīgi aicinām izmantot šī mācību gada pieredzi šī darba īstenošanā, sniedzot atbalstu izglītības iestādēm un izglītojamo mērķa grupai, nodrošinot šī mācību gada darba analītiku un metodisko atbalstu pedagogiem. 

Publiskās apspriešanas laikā Izglītības un zinātnes ministrija ir norādījusi, ka tā ir piesaistījusi OECD ekspertus vērtēšanas sistēmas izvērtējumam un ka šajā laika posmā netiek plānotas valsts pārbaudes darbu izmaiņas. Darba devēji uzskata, ka šāda pieeja, t.sk., regulāra pieņemto lēmumu atlikšana un novilcināšana ir pretrunā kopējām sabiedrības interesēm. Latvijas bērnu un jauniešu intereses ir saistāmas ar Latvijas tautsaimniecību un ekonomiku un nenoliedzot iespējas konsultēties par dažādiem risinājumiem, par rīcībpolitiku atbildīga ir valdība. Ministrija norāda, ka joprojām pastāv sistēmiski izaicinājumi, kas saistīti ar nevienmērīga mācību satura īstenošanu, skolotāju trūkumu un atšķirīgu skolu kapacitāti. Vienlaikus ministrija ir bijusi atbildīga par mācību satura izstrādi, to apstiprinot izglītības standarta veidā kopš 2020.gada. Papildu finansējuma piešķīrumi izglītības nozarei pēdējo gadu laikā, kā arī apstiprinātā "Programma skolā" finansēšanas ieviešana tiek norādīta kā instruments visu uzskaitīto izaicinājumu risināšanai jau pēdējo 5 gadu laikā. Līdz ar to izglītības nozares sistēmas vai ministrijas kapacitātes nepietiekamība nedrīkst būt attaisnojums nespējai nodrošināt bērna interesēm atbilstošu izglītības pakalpojumu. 
Norādot uz ministrijas iebildumu, ka dabaszinību valsts pārbaudes darba īstenošanai pedagogiem nepietiks profesionālās kompetences, atgādinām, ka tieši ministrija 2025.gadā piedāvāja kompleksa darba īstenošanu un darba pilotprojekta īstenošanu 2026.gadā diagnosticējošā darba formā (līdz 2026.gadam - darba daļu īstenojot kompleksi starpdisciplinārā darba formā). 
Līdz ar to, vērtējot iepriekšējo praksi, kurā monitoringa darbu īstenošana tieši visu šo sešu gadu laikā nav rezultējusies ministrijas norādītajā rīcībā - "rezultāti tiks izmantoti izglītības kvalitātes analīzei, atbalsta pasākumu plānošanai un politikas lēmumu sagatavošanai" darba devēji uzstāj uz atbildīgu rīcību Latvijas valsts sabiedrības interesēs. 







 

-