Atzinums

Lūdzam izvērtēt iespēju precizēt noteikumu 8.² punktu, ņemot vērā, ka:
1) Saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES preambulu (28) “Individuālu skaitītāju vai siltummaksas sadalītāju izmantošana, lai uzskaitītu individuālo siltuma patēriņu daudzdzīvokļu ēkās, kurās ir centralizēta siltumapgāde vai kopīga centrālā siltumapgāde, ir lietderīga tajos gadījumos, kad galalietotāju rīcībā ir resursi, ar kuru palīdzību kontrolēt savu individuālo patēriņu. Tāpēc to izmantošana ir lietderīga tikai tajās ēkās, kurās radiatori ir aprīkoti ar termostatiskajiem vārstiem”;
2) Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumu Nr. 695 “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumos Nr. 310 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija"" prasības (būvnormatīva 12.1 un 12.2 punkt), saskaņā ar kurām izbūvētām apkures sistēmām jābūt piemērotām korektai siltuma maksas sadalītāju izmantošanai stājās spēkā 2021.gada 1. novembrī. Vairums agrāk būvētas ēku apkures sistēmas nav piemērotas korektai siltuma maksas sadalītāju ieviešanai.
3) 8.² punktā regulējums nosaka karstā ūdens patēriņa noteikšanu lietotājiem pēc skatītājiem, taču ēkas apkures sistēmās siltumenerģijas patēriņu veido arī karstā ūdens cirkulācijas zudumi, tādēļ punktā noteiktais regulējums ir jāpapildina.

Piedāvājam izteikt 8.² šādā redakcijā:
"8.² Daudzdzīvokļu un nedzīvojamajās ēkās, kurās, neskaitot koplietošanas telpu grupas, atrodas vairākas citas telpu grupas, kam savstarpēji jādala rēķins par patērēto siltumenerģiju, dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotā persona vai piegādātājs (tiešo norēķinu gadījumā) sadala ēkā patērēto siltumenerģijas apjomu, izmantojot lietotāju dzīvokļos, mākslinieku darbnīcās vai nedzīvojamajās telpās uzstādīto siltumenerģijas skaitītāju rādījumus.
siltumenerģijas skaitītāji nav uzstādīti vai to uzstādīšana nav tehniski iespējama vai nav rentabla un ēkas apkures sistēma ir piemērota korektai siltuma maksas sadalītāju izmantošanai siltumenerģijas  sadalei patērētājiem, izmanto siltuma maksas sadalītājus.
apkures sistēma ir piemērota korektai siltuma maksas sadalītāju izmantošanai ja:
apkures sadalei ir divu cauruļu sistēma, kurā katram radiatoram piegādā siltumnesēju pa turpgaitas cauruļvadiem un aizvada pa atgaitas cauruļvadiem;
visi apkures sistēmas radiatori ir aprīkoti ar pašregulējošiem termostatiskajiem vārstiem.
karstā ūdens patēriņam dzīvoklī, nedzīvojamajā telpā vai mākslinieka darbnīcā aprēķina ņemot vērā karstā ūdens tilpuma patēriņu un tā uzsildei nepieciešamo siltumenerģijas daudzumu. Siltumenerģiju karstā ūdens cirkulācijai sadala apkures periodā sadala proporcionāli lietotāju izmantojamās platības īpatsvaram, bezapkures periodā sadala proporcionāli karstā ūdens patēriņa punktu īpatsvaram";

Vēršam uzmanību, ka “siltuma maksas sadalītājs” nav precīza mēriekārta bet līdzeklis saņemtās siltumenerģijas proporcijas sadalīšanai starp patērētajiem. Uz siltuma maksas sadalītājiem neattiecas normatīvie akti par mērījumu vienotību.
Lūdzam izvērtēt iespēju precizēt 8.⁵ redakciju vai skaidrot kā uz siltuma maksas sadalītājiem varētu tikt attiecināti normatīvie akti par mērījumu vienotību.

Piedāvājam izteikt 8.⁵ šādā redakcijā:
"8.⁵  Siltuma maksas sadalītāju uzstādīšanas, lietošanas, siltuma izmaksu sadales aprēķināšanas un pārbaudes atbilstību prasībām nodrošina saskaņā ar standartu LVS EN 834+AC:2021 "Siltumenerģijas patēriņa noteicēji dzīvokļa apsildes radiatoriem. Ierīces ar elektroenerģijas avotu"

Atkārtoti lūdzam skaidrojumu 17.05.2022. izteiktajam iebildumam par 10.punkta papildināšanu:
[“Modernizējot esošas vai būvējot jaunas ēkas, tās bieži aprīko ar ēkas automatizētas vadības sistēmu, kas nodrošina inženiertehnisko sistēmu vadību, kontroli, uzraudzību, kā arī efektīvai ēkas pārvaldībai un uzturēšanai, ievieš enerģijas patēriņa monitoringu. Lai nodrošinātu ēku enerģijas patēriņa monitoringu, ir nepieciešama piekļuve siltumenerģijas patēriņa datiem, kas mērīti īsos laika sprīžos (vismaz reizi stundā). Šobrīd vairums siltumapgādes komersantu (tostarp, AS Rīgas siltums) nenodrošina iespēju klientam saņemt siltumenerģijas patēriņa datus ar stundas precizitāti. Problēmu var atrisināt uzliekot par pienākumu siltumapgādes komersantam (piegādātājam) atļaut klientam pieslēgties ēkās uzstādītiem siltumenerģijas skaitītājam, izmantojot skaitītāja datu komunikācijas brīvās ligzdas (izejas).”]
Papildus 17.05.2022. atzinumā norādītajam, vēršam uzmanību, ka pēdējā laikā ar vien plašāk tiek ieviestas viedās enerģijas uzskaites tehnoloģijas, kuras nodrošina enerģijas patēriņa skaitītāju datu uzskaiti īsos sprīžos, kuru analīze dod iespēju optimizēt siltummezgla un citu iekārtu iestatījumus, atklāt kļūdas un novērst nelietderīgu enerģijas patēriņu. Šobrīd klients vienpusēji nevar saņemt atļauju pieslēgties siltumenerģijas skaitītājam, jo siltumapgādes komersantam nav pienākuma sniegt lietotājam šādu piekļuvi.
 

Piedāvājam papildināt noteikumu projekta 10.punkta redakciju  ar teikumu šādā redakcijā:
“Pieslēgšanas tehniskajos noteikumos ietver nosacījumus kā lietotājs var pieslēgties piegādātāja siltumenerģijas skaitītājam, lai veiktu datu nolasīšanu no skaitītāja.”