Atzinums

Vēršam uzmanību, ka likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 3. pantā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienesta struktūru, kuras sastāvā ir muitas iestādes, nodokļu un muitas policija, Iekšējās drošības pārvalde, nodokļu administrēšanas un citas struktūrvienības, kas nodrošina šā dienesta darbību, nosaka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.
Muitas likuma 3. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Regulas Nr. 952/2013 5.panta 1.punkta izpratnē muitas administrācija Latvijas Republikā ir Valsts ieņēmumu dienests.
Tādējādi termina “muita” vietā ir norādāms “Valsts ieņēmumu dienests”.
Atbilstoši Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 245. panta 2. punktu, ja muitas dienestiem rodas šaubas par kāda aizlieguma vai ierobežojuma piemērojamību un to nevar izlemt, kamēr nav zināmi muitas dienestu veikto pārbaužu rezultāti, attiecīgās preces neizlaiž.
Tādējādi, muitas kontroles laikā Valsts ieņēmumu dienests aptur preču izlaišanu, nevis aiztur preces.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 5. panta  26. punktā noteikts, ka “preču izlaišana” ir darbība, ar kuru muitas dienesti atļauj izmantot preces mērķiem, kas norādīti muitas procedūrā, kuru tām piemēro.
Tādējādi attiecībā uz lēmumu, ar kuru muitas iestāde atļauj preču pārvietošanu tranzītā, lietojams jēdziens “izlaišana” (attiecīgajā locījumā). Turklāt muitas procedūras tek piemērotas precēm, nevis kravām.
Tiesiskās skaidrības labad lūdzam precizēt likumprojekta “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” 5. pantu, izsakot Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 4. panta ceturto daļu šādā redakcijā:
 

“(4) Šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests, veicot muitas kontroli, aptur preču izlaišanu un, izmantojot elektronisko pastu, nosūta minētos dokumentus stratēģiskas nozīmes preču identifikācijas speciālistam. Stratēģiskas nozīmes preču identifikācijas speciālists pēc minēto dokumentu saņemšanas vienas darbdienas laikā veic darījuma pārbaudi un paziņo Valsts ieņēmumu dienestam par lēmumu atļaut izlaist preces tranzīta procedūrā vai par nepieciešamību veikt preču papildus pārbaudi, vai par nepieciešamību nosūtīt preces atpakaļ uz eksportētājvalsti."

Valsts nodevas mērķis ir personu darbību regulēšana, tostarp kontrolēšana. Tādējādi valsts nodevu administrācija ir tiesīga veikt personas darbības kontroli jebkurā brīdī, kad tā personai ir piešķīrusi tiesības veikt darbību konkrētajā nozarē, par kuru šī personas ir samaksājusi valsts nodevu, un minētā kontrole neaptver tikai speciālās atļaujas (licences) pārreģistrācijas procesu, bet arī, piemēram, izsniegtās speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu vai tās anulēšanu (kā tas, piemēram, izriet no Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 5.panta sestās daļas).
Tā, piemēram, jau šobrīd Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 5.panta septiņpadsmitajā daļā ir noteikts, ka Aizsardzības ministrija ir tiesīga veikt to komersantu darbības kontroli un glabātavu apsekošanu, kuri ir saņēmuši Aizsardzības ministrijas izsniegto speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm.
Tā kā ar vārdiem iekavās tiek paskaidroti vārdi pirms iekavām, aicinām pārskatīt 5.panta piektās daļas otrajā teikumā lietotā paskaidrojuma iekavās nepieciešamību.
Mūsuprāt, ņemot vērā likuma 5.panta septiņpadsmitajā daļā ministrijai noteiktās tiesības un ievērojot to, ka “komersantu kontrole” aptver ne tikai speciālās atļaujas (licences) pārreģistrāciju, minētajā normā nav nepieciešamība lietot skaidrojumu iekavās.

-

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 2.punktu valsts nodevas mērķis ir personu darbību regulēšana (kontrolēšana, veicināšana, ierobežošana). Tādējādi minētajā normā ir nostiprināts, ka valsts nodevas apmērs nav tiešā veidā saistīts ar institūcijas veiktās darbības izmaksu segšanu.
Šāds nosacījums ir pamatots ar to, ka valsts nodevu nosaka tādā apmērā, lai ar tās palīdzību ne tikai veicinātu vai ierobežotu personu iespējas iesaistīties kādā konkrētā jomā/nozarē (piemēram, samazinot nodevas apmēru, tiek veicināta personu iesaiste konkrētajā jomā/nozarē, bet palielinot tās apmēru – personu iesaiste tiek ierobežota), bet arī nodrošinātu iespēju iestādei kontrolēt personas, kas konkrētajā jomā ir tiesīgas veikt darbību.
Lai gan nozaru ministriju kompetencē ir veidot konkrētās valsts nodevas politiku, tomēr vēlamies vērst uzmanību, ka vairumā gadījumu attiecībā uz tādu atļauju (licenču) izsniegšanu, kur īpaši ir uzraugāma personu darbība konkrētajā nozarē, normatīvajā regulējumā tiek noteikts, ka par atļaujas (licences) pārreģistrāciju ir maksājama valsts nodeva.
Kā skaidrots anotācijā, šobrīd ir izsniegtas 83 speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm, uz nenoteiktu laiku. Aptuveni 20% komersantu, kuri ir saņēmuši speciālās atļaujas (licences) pirms divdesmit gadiem, vairs neveic komercdarbību ar stratēģiskas nozīmes precēm, bet saskaņā ar likuma prasībām ministrija pārreģistrē speciālās atļaujas (licences), kā arī veic nepārtrauktu komersantu kontroli un veic likumā paredzētās pārbaudes, tādējādi, nelietderīgi izmanto valsts administratīvo resursu, t.sk. nepamatoti izmanto drošības dienesta resursu, kas nav pieņemams esošā ģeopolitiskā situācijā.
Ievērojot minēto, aicinām izvērtēt, vai šajā gadījumā kā efektīvākais risinājums, lai izmantotu valsts administratīvo resursus (t.sk. drošības dienesta resursu) lietderīgāk, nebūtu noteikt valsts nodevas maksājumu par speciālās atļaujas (licences) pārreģistrēšanu.
Šāds risinājums nodrošinātu, ka Aizsardzības ministrija veiktu tikai to komersantu uzraudzību, kuri arī pēc trīs vai sešu gadu speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu joprojām vēlas veikt komercdarbību ar stratēģiskas nozīmes precēm nevis kā tas ir šobrīd – uzraudzīti tiek arī tie komersanti, kuri komercdarbību ar stratēģiskas nozīmes precēm vairs neveic.

-

Saskaņā ar spēkā esošo Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 7.panta ceturtās daļas redakciju ir noteikta valsts nodeva par stratēģiskas nozīmes preču ekspertu izziņu, galīgā izlietojuma apliecinājumu, importa sertifikātu, piegādes kontroles sertifikātu un stratēģiskas nozīmes preču pārvietošanas, eksporta, importa un tranzīta licenču izsniegšanu (šāds nosaukums iekļauts arī Finanšu ministrijas tīmekļvietnē pieejamajā Valsts nodevu uzskaitījuma sarakstā).
Atbilstoši likumprojektā iekļautajām izmaiņām turpmāk minētās valsts nodevas nosaukums būs “par stratēģiskas nozīmes preču ekspertu izziņu, galīgā izlietojuma apliecinājumu, importa sertifikātu, piegādes kontroles sertifikātu un stratēģiskas nozīmes preču licenču izsniegšanu”.
Attiecīgi secināms, ka, mainot valsts nodevas nosaukumu, būs veicami atbilstoši grozījumi arī Ministru kabineta 2010.gada 20.jūlija noteikumos Nr.656 "Noteikumi par valsts nodevu par stratēģiskas nozīmes preču eksperta izziņas, galīgā izlietojuma apliecinājuma, importa sertifikāta, piegādes kontroles sertifikāta un stratēģiskas nozīmes preču pārvietošanas, eksporta, importa un tranzīta licences izsniegšanu".
Ievērojot minēto, aicinām izvērtēt, vai anotācijas 4.sadaļā kā saistītais tiesību akts tomēr nebūtu norādāmi minētie Ministru kabineta noteikumi.

-