Atzinums

Biedrība “Latvijas Ģimenes ārstu asociācija” (turpmāk - LĢĀA) jau iepriekš ir iesniegusi iebildumus grozījumu projektam MK noteikumos Nr. 543 un uztur tos spēkā, kā arī papildina ar šeit zemāk izteiktajiem.

Veselības ministrija (turpmāk - VM) iepriekš izteiktos LĢĀA iebildumus ir ņēmusi vērā daļēji. VM sniegtie paskaidrojumi un atbildes uz iebildumiem, kas ietverti projekta dokumentā “Izziņa”, neliecina, ka iepriekš norādītās tiesiskuma problēmas un normu nepilnības būtu novērstas. Vēl joprojām tiesību aktu projekts satur normas, kas apdraud citu personu, arī pacientu, tiesību ievērošanu un aizsardzību. 

Tiesību akta projekts paredz papildināt MK noteikumus ar 7.15. apakšpunktu šādā redakcijā:
"7.15. pēc Veselības inspekcijas pieprasījuma sniegt profesionālu viedokli vai metodisku atbalstu par sniegto veselības aprūpes pakalpojumu un ārstniecības personu profesionālās darbības kvalitāti ārstniecības iestādēs attiecīgajā veselības aprūpes jomā. Ja metodiskās vadības institūcijai nav pieejami atbilstoši resursi šāda viedokļa sniegšanai, tā informē Veselības inspekciju un iesaka attiecīgās jomas speciālistu."

Norma ir papildināta, bet tās 19.12.2025. publicētā redakcija vēl joprojām ir tiesiski nekorekta. Tāpēc LĢĀA stingri iebilst pret noteikumu projekta normu, kas paredz papildināt MK noteikumus Nr. 543 ar 7.15. punkta normu augstāk norādītajā redakcijā. 

Ar šo noteikumu normu tiek paredzēts, ka Metodiskās vadības institūcijai (turpmāk – MVI) būs būtiskas ietekmes tiesības ne tikai attiecībā uz ikvienas ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas profesionālo darbību, bet arī uz pacientu tiesību aizsardzību. Normā paredzētas MVI tiesības: 
1) sniegt profesionālu viedokli Veselības inspekcijai par ikvienas ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas sniegta veselības aprūpes pakalpojuma vai profesionālās darbības kvalitāti attiecīgajā veselības aprūpes jomā;
2) sniegt metodisku atbalstu Veselības inspekcijai par ikvienas ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas sniegta veselības aprūpes pakalpojumu vai profesionālās darbības kvalitāti attiecīgajā veselības aprūpes jomā; 
3) ieteikt Veselības inspekcijai attiecīgās jomas speciālistu, gadījumā, ja MVI nav pieejami resursi viedokļa sniegšanai.

Tiesību aktu anotācijā ir norādīts šo tiesību mērķis: “nodrošināt profesionālu un neatkarīgu ārstniecības procesa kvalitātes izvērtēšanu individuālos gadījumos”. Tiek norādīts, ka MVI sniegtais profesionālais viedoklis un ekspertīze nodrošināšot kvalitatīvu, uz pierādījumiem balstītu informāciju uzraudzības un kontroles institūciju lēmumu pieņemšanai, stiprinot ārstniecības kvalitāti un sabiedrības uzticēšanos veselības aprūpes sistēmai. Normas saturs neliecina, ka norādīto mērķi būs iespējams sasniegt. 

Ar 7.15. punkta normas projektā noteikto kārtību ne tikai nav iespējams panākt norādītā mērķa izpildi, bet pastāv reāla iespējamība, ka normā ietvertās kārtības īstenošanas gadījumā, noteiktā mērķa sasniegšanu var būt apdraudēta vai pat neiespējama.  

MK noteikumu 7.15. punkta norma, piemērojot to kopsakarā ar citām MK noteikumu Nr. 543 normām, zemāk minēto apsvērumu dēļ ietver tādu regulējumu, kas apdraud kvalitatīvu un neatkarīgu konkrētu veselības aprūpes pakalpojumu vai ārstniecības personas darbības vērtējuma iegūšanu un izmantošanu Veselības inspekcijas lēmumu pieņemšanai. 

MK noteikumi par metodisko vadību neparedz, ka MVI institūcijas nodrošina un garantē, ka tajās veselības aprūpes un ārstniecības personu profesionālās darbības jautājumus risina konkrētas ārstniecības nozares eksperti ar augstu un dokumentāri pierādāmu teorētisko zināšanu un praktiskās pieredzes apjomu. Tāpēc LĢĀA jau ir izteikusi šaubas MK un sniegusi VM iebildumus par nekompetentu un neprofesionālu Rīgas Stradiņa universitātes MVI ģimenes medicīnas jomā darbību. 

Ne vienai no MVI, arī MVI ģimenes medicīnas jomā, kā institūcijai, netiek prasīts un tāpēc arī to darbībā netiek nodrošināts, ka tajās darbojas personas, kurām piemīt pārbaudāmas kvalitatīvas un kvantitatīvas teorētiskās zināšanas un praktiskā pieredze kādā no ārstniecības jomām. Tāpēc nav pieļaujams, ka MK noteikumu Nr. 543 7.15. punkta norma paredzētu, ka institūcijas, kurās nav pietiekams konkrētas ārstniecības nozares augsti kvalificētu speciālistu loks, sniedz viedokļus Veselības inspekcijai par citu ārstniecības iestāžu vai personu darbību, par pacientu ārstēšanu un aprūpi. 

Veselības ministrija, atbildot uz 12.08.2025. iesniegtajiem LĢĀA iebildumiem par šo normu un MVI darbības kompetenci, ir nepamatoti norādījusi: 
“Konkrētas iestādes neatkarības, darbinieku atlases un kapacitātes jautājumi nav normatīvā regulējuma priekšmets un tiek risināti Veselības ministrijas un attiecīgās institūcijas līmenī, tāpēc priekšlikums izslēgt 7.15. apakšpunktu netiek atbalstīts.” 
Ir kļūdaini uzskatīt, ka valsts iestādes, kuras uzdevums ir nodrošināt ārstniecības kvalitātes vadību un citu ārstniecības personu darba vērtēšanu, neatkarības, darbinieku profesionālās kompetences un atlases kritēriji nav normatīvi jāregulē. Nav pieļaujams, ka personas, kuras vērtē citu ārstniecības iestāžu vai personu darbību, pēc saviem ieskatiem un saskaņā ar savām interesēm, bez atbilstošās kompetences prasību noteikšanas un pārbaudes, izvēlas MVI. 

LĢĀA norāda, ka VM norāde par precizēto normu: “šāds precizējums saglabā MVI kā neatkarīgas ekspertīzes avotu un vienlaikus nodrošina elastīgu risinājumu praktiskās īstenošanas gadījumos”, ir nepamatots. MVI nepiemīt neatkarīgas ekspertīzes avotam nepieciešamās pazīmes, MVI nav neatkarīga institūcija. 

Nav pieļaujams, ka MK noteikumu 7.15. punkta norma paredzētu, ka MVI ir tiesības pēc saviem ieskatiem izvēlēties un ieteikt kādu personu, kura varētu iegūt tiesības vērtēt citu ārstniecības iestāžu un personu darbību.  Tiesiskā kārtība kā viena ārstniecības persona iegūst tiesības vērtēt citu ārstniecības iestāžu vai personu darbību, ir jānosaka normatīvi, paredzot gan kompetences, gan neatkarības, gan interešu konflikta novēršanas prasības. Latvijā jau normatīvi ir reglamentēts kā ārstniecības personas kompetences vērtē sertifikācijas procesā. Līdzīgi ir jāreglamentē tiesības un procesuālās prasības attiecībā uz tādu ārstniecības speciālistu darbību, kurām tiek dotas pilnvaras izteikt profesionālu vērtējumu citu personu darbībai. 

MK noteikumu Nr. 543 7.15. punkta normā tiek paredzēts lietot jēdzienus, kuriem nav nosakāms saturs. No anotācijā un sniegtajās atbildēs uz iebildumiem ir saprotams, ka MVI pati varēs noteikt kā saprotams un piemērojama normas daļa “nav pieejami atbilstoši resursi šāda viedokļa sniegšanai”. Šī normas daļa ir pārlieku plaša un nekonkrēta. Tā nav piemērojama attiecībā uz situācijām, kurās būtu jānoskaidro vai MVI darbojas konkrētas ārstniecības nozares augsti kvalificēts speciālists (eksperts), kuram piemīt kompetence, lai vērtētu citu personu darbību.  

MK noteikumu Nr. 543 7.15. punkta norma būtiski apdraud pacienta tiesības, īpaši tad, ja viņš ir cietis no tādas ārstniecības iestādes vai ar to saistītas iestādes darbības, kurā darbojas MVI. Tiesības uz neatkarīgu un kompetentu ārstniecības procesa izvērtējumu, arī viedokļa sniegšanas formā, ir personas pamattiesības. Nav pieļaujams, ka normatīvi tiek noteikts, ka MVI, īpaši psihiatrijā vai onkoloģijā, kuras darbojas kā to ārstniecības iestāžu struktūrvienības, kurās ārstniecību saņemt ievērojams Latvijas pacientu skaits, vienlaikus ir tiesīgas sniegt viedokli Veselības inspekcijai par savu darbību ārstniecībā. Tāpat nav pieļaujams, ka šādas personas varētu norādīt personas, kas profesionālās darbības vērtējumu varētu sniegt. Tāpēc ir redzams, ka norma paredz tiešu un netiešu interešu konflikta pieļaujamību, kas var negatīvi ietekmēt pacientu tiesību aizsardzību. Tikpat tiesiski negatīva ietekme ir iespējama arī attiecībā uz citu ārstniecības personu tiesību un interešu aizsardzību. 

Ievērojot iepriekš minēto, LĢĀA  stingri iebilst pret 7.15.punkta normas iekļaušanu MK noteikumos Nr. 543 un norāda, ka MK ir pienākums izstrādāt tādus grozījumus tiesību normās, kuros tiesiski korektā un atbilstošā veidā tiek reglamentēta publisko un privāto tiesību personu darbība gadījumos, kad ir nepieciešama ārstniecības iestādes vai personas profesionālās darbības vērtēšana.  

Lai sniegtu profesionālu viedokli vai metodisku atbalstu Veselības inspekcijai veselības aprūpes pakalpojumu un ārstniecības personu profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanā, LĢĀA aicina MK reglamentēt tādu ārstniecības personu individuālu un neatkarīgu darbību,  kuras ietvaros personas ar eksperta zināšanām un pietiekamu pieredzi darbā konkrētā ārstniecības personas specialitātē (ārstu specialitātēs, māsu, vecmāšu utt.), sniedz viedokļus Veselības inspekcijai, pacientiem un citām personām gadījumos, ja tas ir nepieciešams šo personu tiesību un interešu aizsardzībai. 

LĢĀA vērš uzmanību uz faktu, ka izsludinot jaunu grozījumu projektu 25-TA-1199 2025.gada 19.decembrī (arī iepriekš 25.septembrī), Veselības ministrija nav ievērojusi ne labas pārvaldības principu, ne Arodbiedrību likuma 12.panta normu attiecībā uz arodbiedrības tiesībām. VM nav informējusi LĢĀA kā arodbiedrību par to, ka ir sagatavots jauns normatīvā akta grozījumu projekts, ka tas ir ievietots TAP portālā un ka par to var iesniegt atzinumus un viedokļus līdz 2026.gada 5. janvārim. Lūdzu MK nodrošināt, ka LĢĀA kā arodbiedrība laikus un atbilstošā kārtībā saņem informāciju par normatīvo aktu izstrādi un to virzību ģimenes ārstu darbības jomā, kā arī var īstenot tiesības sniegt atzinumus un viedokļus par normatīvo aktu projektiem. 

 

-