Atzinums

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 679.1 pantu "Informācijas apmaiņa par Latvijā notiekošu kriminālprocesu par to pašu noziedzīgo nodarījumu" ceturto daļu informācijas apmaiņā pirmstiesas procesā kompetentā iestāde ir Ģenerālprokuratūra, bet līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai — Valsts policija. Pēc lietas nodošanas tiesai kompetentā iestāde informācijas apmaiņā ir Tieslietu ministrija. Ievērojot to, ka minēto tiesiskās sadarbības jautājumu jau risina Kriminālprocesa likums, no likumprojekta nepieciešams izslēgt 3.pantu.

-

Pie ietekmes apraksta norādīts, ka Policija ir atbildīgā institūcija, kas, lidmašīnai nosēžoties lidostā, aiztur pasažieri, pret kuru var tik tālāk virzīts administratīvais vai kriminālpārkāpuma process. Vēršam uzmanību uz to, ka vārdu "administratīvais vai kriminālpārkāpuma process" vietā nepieciešams rakstīt vārdus "administratīvā pārkāpuma process vai kriminālprocess", kas ir juridiski korekti.

Policija ir atbildīgā institūcija, kas, lidmašīnai nosēžoties lidostā, aiztur pasažieri, pret kuru var tik tālāk virzīts administratīvā pārkāpuma process vai kriminālprocess.

Protokola tulkojumā sākot ar IV pantu vārdu "noziegums" nepieciešams aizstāt ar vārdu "nodarījums", jo vārda "offence" tulkojums ir nodarījums vai pārkāpums. Turklāt ja protokola tulkojumā tiks lietots vārds noziegums, tad to nevarēs attiecināt uz administratīvajiem pārkāpumiem un kriminālpārkāpumiem, bet gan tikai uz mazāk smagiem noziegumiem, smagiem noziegumiem un sevišķi smagiem noziegumiem.
Vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Kirmināllikuma 7.panta pirmo daļu, atbilstoši personas vai sabiedrības interešu apdraudējuma raksturam un kaitīgumam noziedzīgi nodarījumi iedalāmi kriminālpārkāpumos un noziegumos. Noziegumi iedalāmi šādi: mazāk smagi noziegumi, smagi noziegumi un sevišķi smagi noziegumi.

-

Pie pašreizējās situācijas apraksta būtu nepieciešams norādīt, ka Protokolā ietvertais tiesiskais regulējums par jurisdikciju atbilst Krimināllikuma 3.pantā un 4.panta ceturtajā daļā noteiktajam, proti, ka persona, kas noziedzīgu nodarījumu izdarījusi ārpus Latvijas teritorijas, atrodoties uz gaisakuģa, jūras vai upju kuģa vai cita peldoša līdzekļa, ja šis līdzeklis reģistrēts Latvijas Republikā un ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi, saucama pie atbildības saskaņā ar šo likumu. Savukārt, ārzemnieki, kuriem nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā un kuri izdarījuši noziedzīgu nodarījumu citas valsts teritorijā vai ārpus jebkuras valsts teritorijas, neatkarīgi no nodarījuma izdarīšanas vietas valsts likumiem saucami pie atbildības saskaņā ar šo likumu Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos, ja par šo nodarījumu tie nav saukti pie kriminālatbildības vai nodoti tiesai citas valsts teritorijā.

Protokolā ietvertais tiesiskais regulējums par jurisdikciju atbilst Krimināllikuma 3.pantā un 4.panta ceturtajā daļā noteiktajam, proti, ka persona, kas noziedzīgu nodarījumu izdarījusi ārpus Latvijas teritorijas, atrodoties uz gaisakuģa, jūras vai upju kuģa vai cita peldoša līdzekļa, ja šis līdzeklis reģistrēts Latvijas Republikā un ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi, saucama pie atbildības saskaņā ar šo likumu. Savukārt, ārzemnieki, kuriem nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā un kuri izdarījuši noziedzīgu nodarījumu citas valsts teritorijā vai ārpus jebkuras valsts teritorijas, neatkarīgi no nodarījuma izdarīšanas vietas valsts likumiem saucami pie atbildības saskaņā ar šo likumu Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos, ja par šo nodarījumu tie nav saukti pie kriminālatbildības vai nodoti tiesai citas valsts teritorijā.