Atzinums

Noteikumu projekta 4. punkts noteic Kontroles komisijas sastāvu. Saskaņā ar šo punktu Kontroles komisija sastāv no astoņiem locekļiem. Trīs komisijas locekļi ir aizsardzības jomas pārstāvji, bet pārējie locekļi ir citu valsts institūciju – Valsts kancelejas, tiesībsarga, Tieslietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Veselības ministrijas pārstāvji. No noteikumu projekta anotācijas izriet, ka šis ar aizsardzības nozari nesaistīto institūciju uzskaitījums tika izveidots, iedvesmojoties no aptuveni divdesmit gadus veca tiesiskā regulējuma, kas bija iekļauts Obligātā militārā dienesta likumā. No anotācijas neizriet, ka šā uzskaitījuma izstrādes procesā būtu izvērtētas komisijas funkcijas un attiecīgās institūcijas būtu izraudzītas, ievērojot komisijas funkciju raksturu un attiecīgo valsts institūciju kompetenci.
Tiesībsargs vērš Ministru kabineta uzmanību uz to, ka no tiesībsarga likuma normām izriet tiesībsarga kā valsts varas uzrauga un cilvēktiesību aizsardzības mehānisma būtība. Atšķirībā no administratīvajām tiesām, kas izvērtē valsts pārvaldes darbību un aizsargā cilvēktiesības, pieņemot administratīvā procesa dalībniekiem saistošus nolēmumus, tiesībsarga īstenotā personas tiesību aizsardzība balstās uz tiesībsarga kā personas autoritāti un viņa secinājumiem par konkrēto jautājumu, kas tiek sniegti atzinuma un ieteikumu formā (sal. sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007. gada 14. decembra lēmuma lietā Nr. SKA‑679/2007 9.-11. punktu).
Proti, tiesībsargs viņam likumā noteiktās kompetences ietvaros uzrauga citas valsts institūcijas, lai sniegtu neatkarīgu vērtējumu par to darbības tiesiskumu un veicinātu cilvēktiesību ievērošanu. Ja tiesībsargs vai viņa pilnvarots pārstāvis tiktu iekļauts Kontroles komisijas sastāvā, tiesībsargs kļūtu par daļu no valsts institūcijas, kas viņam būtu vienlaikus jāuzrauga Tiesībsarga likumā noteikto funkciju ietvaros. Tādēļ tiesībsarga vai viņa pilnvarota pārstāvja iekļaušana Kontroles komisijas sastāvā ir pretēja tiesībsarga institūta būtībai un nav pieļaujama.
Līdz ar to tiesībsargs aicina izslēgt no noteikumu projekta tā 4.2.4. apakšpunktu, atbilstoši mainot pārējo noteikumu projekta 4. punkta apakšpunktu numerāciju.
 

-

Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi divus Ministru kabineta noteikumu projektus, kas attiecas uz Kontroles komisiju:
1) Noteikumu projektu Nr. 23-TA-899 „Valsts aizsardzības dienesta iesaukšanas kontroles komisijas nolikums”, par kuru tiek sniegts šis atzinums;
2) Noteikumu projektu Nr. 23-TA-900 „ Kārtība, kādā valsts aizsardzības dienesta iesaukšanas kontroles komisija kontrolē un pārskata Aizsardzības ministrijas pieņemtos lēmumus, izskata personu sūdzības par šiem lēmumiem, kā arī pieņem lēmumus par iesaukšanu valsts aizsardzības civilajā dienestā”.
Noteikumu projektā Nr. 23-TA-899 norādīts, ka tas sagatavots saskaņā ar Valsts aizsardzības dienesta likuma 5. panta pirmo daļu, kas pilnvaro Ministru kabinetu izveidot Kontroles komisiju. Savukārt Noteikumu projektā Nr. 23-TA-900 norādīts, ka tas sagatavots saskaņā ar Valts aizsardzības dienesta likuma 5. panta trešo daļu, kas pilnvaro Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā Kontroles komisija kontrolē un pārskata Aizsardzības ministrijas pieņemtos lēmumus, izskata personu sūdzības par šiem lēmumiem, kā arī pieņem lēmumus par iesaukšanu alternatīvajā dienestā.
Tomēr noteikumu projekts Nr. 23-TA-899, tas ir, Kontroles komisijas nolikuma projekts, par kuru tiek sniegts šis atzinums, pēc būtības regulē ne vien komisijas izveidi un sastāvu, bet arī tās darbības procesuālo kārtību (komisijas kompetencē ietilpstošo jautājumu izskatīšanas, kā arī komisijas lēmumu pieņemšanas un paziņošanas kārtību). Ievērojot noteikumu projekta Nr. 23-TA-900 saturu (sk. tiesībsarga atzinumu par noteikumu projektu Nr. 23-TA-900), nav saprotams, kāpēc būtu nepieciešams sagatavot divus atsevišķus noteikumu projektus, nevis iekļaut visu ar Kontroles komisiju un tās darbību saistīto tiesisko regulējumu vienā noteikumu projektā.
Līdz ar to tiesībsargs aicina apsvērt visa Kontroles komisijas izveidošanas un darbības regulējuma iekļaušanu vienā noteikumu projektā.

-

Saskaņā ar noteikumu projekta 3.4. apakšpunktu Kontroles komisija ir tiesīga, ja nepieciešams, uzaicināt piedalīties komisijas sēdē ekspertus. No šīs normas izriet, ka ekspertu dalība Kontroles komisijas sēdēs nav obligāta.
Saskaņā ar Valsts aizsardzības dienesta likuma normām Kontroles komisijai pēc būtības būs divas funkcijas – tā darbosies kā augstāka iestāde Administratīvā procesa likuma izpratnē, kurai persona varēs apstrīdēt Aizsardzības ministrijas pieņemtos lēmumus, un kā institūcija, kas izskata personu pieteikumus alternatīvā dienesta pildīšanai. Izskatot personas pieteikumu alternatīvā dienesta pildīšanai, Kontroles komisijai būs nepieciešams izvērtēt personas domās, apziņā vai reliģiskajā pārliecībā balstītos iebildumus pret militāra rakstura dienestu, kā arī šīs pārliecības patiesumu. Šo jautājumu var izvērtēt vispusīgi un objektīvi vienīgi tad, ja vērtēšanas procesā piedalās lietpratēji, kuriem ir zināšanas un praktiska pieredze atbilstošajās zinātnes nozarēs – psiholoģijā un filozofijā, teoloģijā vai antropoloģijā. Jautājumam par personas domu, apziņas un pārliecības brīvību, protams, ir arī juridiska dimensija, tādēļ šajā vērtējumā būtu jāpiedalās arī attiecīgās tiesību jomas lietpratējam. Citiem vārdiem, vērtējums par to, vai personai būtu nodrošināmas tiesības pildīt alternatīvo dienestu, nav nozaru politikas jautājums. Līdzīgi kā personas veselības stāvokli izvērtē ārstu konsilijs, nevis tiesībpolitikas veidotāji, arī par personas domās, apziņā vai reliģiskā pārliecībā balstītiem iebildumiem pret militāra rakstura dienestu ir jāsaņem atbilstošo zinātnes nozaru lietpratēju atzinums.
Līdz ar to tiesībsargs aicina noteikt, ka Kontroles komisijai, ja tā izskata personas pieteikumu alternatīvā dienesta pildīšanai, ir pienākums pieaicināt atbilstošo zinātnes nozaru ekspertus.
 

-

Valsts aizsardzības dienesta likuma 5. panta pirmā un trešā daļa pilnvaro Ministru kabinetu izveidot Kontroles komisiju un noteikt kārtību, kādā tā kontrolē un pārskata Aizsardzības ministrijas pieņemtos lēmumus, izskata personu sūdzības par šiem lēmumiem, kā arī pieņem lēmumus par iesaukšanu alternatīvajā dienestā. Valsts aizsardzības dienesta likumā nav noteiktas komisijas tiesības iegūt informāciju par iesaucamajiem no likuma 6. panta otrajā daļā minētajiem reģistriem, informācijas sistēmām un datu bāzēm, citām institūcijām vai trešajām personām.
No Ministru kabinetam likumā paredzēta pilnvarojuma „noteikt kārtību” izriet Ministru kabineta tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo aspektu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru, norises īstenošanas veidu vai darbības organizāciju (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2017. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2016 23 03 17.1.1. punktu). Ievērojot minēto, tiesībsargs aicina izvērtēt, vai šī noteikumu projekta norma ietilpst Ministru kabinetam likumā noteiktā pilnvarojuma apjomā.

-

Valsts aizsardzības dienesta likuma izstrādes procesā Aizsardzības ministrijas pārstāvji pauda, ka Kontroles komisija nebūs pastāvīga institūcija, bet tiks izveidota uz konkrētā iesaukuma laiku. Tomēr nedz Valsts aizsardzības dienesta likumā, nedz noteikumu projektā šis jautājums nav noregulēts. Tiesībsargs aicina Aizsardzības ministriju vai Ministru kabinetu spert nepieciešamos soļus, lai novērstu šo tiesiskā regulējuma nepilnību.

-

Kā jau minēts, Kontroles komisijai ir divas atšķirīgas funkcijas – tā darbosies kā augstāka iestāde, kurā persona varēs apstrīdēt Aizsardzības ministrijas pieņemtos lēmumus, un kā institūcija, kas izskata personu pieteikumus alternatīvā dienesta pildīšanai. Tomēr noteikumu projektā šīs funkcijas nav savstarpēji nošķirtas un vairākās noteikumu projekta normas noteic vienādu tiesisko regulējumu abu funkciju izpildei, neskatoties uz to atšķirībām.
No noteikumu projekta 8. punkta izriet, ka vispār uz Kontroles komisijas sēdēm, kas notiek klātienē, iesaucamo neaicina. Proti, komisija var uzaicināt iesaucamo uz sēdi tad, ja tā uzskata viņa klātbūtni par nepieciešamu. Šādu pieeju var attiecināt uz gadījumiem, kad komisijai jādarbojas kā augstākai iestādei Administratīvā procesa likuma izpratnē. Taču šādu pieeju nedrīkst izmantot, vērtējot personas pieteikumu alternatīvā dienesta pildīšanai, jo komisija nevar pienācīgi novērtēt personas domās, apziņā vai reliģiskajā pārliecībā balstītu iebildumu patiesumu bez pašas personas klātbūtnes.
Līdz ar to tiesībsargs aicina noteikt, ka persona, kas iesniegusi pieteikumu alternatīvā dienesta izpildei, piedalās Kontroles komisijas sēdē, kurā tiek izskatīts tās pieteikums.
 

-

Saskaņā ar šo noteikumu projekta normu Kontroles komisijas sēdes protokolā norāda, ka iesaucamais ir informēts par viņa tiesībām pieteikt noraidījumu komisijas sastāvam. Taču iesaucamā tiesības pieteikt noraidījumu Kontroles komisijas sastāvam nav noteiktas nedz šajā noteikumu projektā, nedz noteikumu projektā Nr. 23-TA-900, nedz arī Valsts aizsardzības dienesta likumā. Nedz šajā noteikumu projektā, nedz noteikumu projektā Nr. 23-TA-900 nav noregulēta arī noraidījuma pieteikšanas un izskatīšanas kārtība un tā izskatīšanas rezultātā pieņemtā lēmuma tiesiskās sekas. Tiesībsargs aicina papildināt šo noteikumu projektu ar iztrūkstošo tiesisko regulējumu.
 

-

Noteikumu projekta 15. punktā paredzētas Kontroles komisijas tiesības lemt par lietas izskatīšanu rakstveida procesā. Kā jau minēts, Kontroles komisijas atšķirīgās funkcijas noteikumu projektā nav savstarpēji nošķirtas un vairākās noteikumu projekta normas noteic vienādu tiesisko regulējumu abu funkciju izpildei, neskatoties uz to atšķirībām.
Gadījumā, ja persona apstrīd Aizsardzības ministrijas pieņemto lēmumu un komisija darbojas kā augstāka iestāde Administratīvā procesa likuma izpratnē, noteiktās situācijās lieta varētu tikt vispusīgi un objektīvi izskatīta arī rakstveida procesā. Taču personas pieteikuma alternatīvā dienesta izpildei izskatīšana rakstveida procesā, neintervējot personu klātienē, pēc tiesībsarga ieskata, nevar nodrošināt vispusīgu un objektīvu vērtējumu par personas domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības patiesumu.
Līdz ar to tiesībsargs aicina noteikt, ka Kontroles komisija izskata personas pieteikumu alternatīvā dienesta izpildei klātienē un nav tiesīga to izskatīt rakstveida procesā.
 

-