Atzinums

Informējam, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir aicinājusi Ministru kabinetu aktualizēt Ministru kabineta 2020. gada 3. marta sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 9 40. §) 3. punktā noteikto uzdevumu un jaunās judikatūras kontekstā pārvērtēt normatīvajos aktos noteiktos aizliegumus personai izvēlēties nodarbošanos saistībā ar iepriekš izdarītu noziedzīgu nodarījumu un pārvērtēt esošo ierobežojumu nepieciešamību un samērīgumu. 2020. gada 3. marta Ministru kabineta sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 9 40. §) 3. punkts ietver šādus kritērijus, pēc kuriem vērtēt ierobežojuma samērīgumu:
     3.1. vai aizliegums ir nepieciešams;
     3.2. vai aizliegumu ir iespējams attiecināt tikai uz tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem;
     3.3. vai aizliegumu ir iespējams attiecināt tikai uz atsevišķiem noziedzīgiem nodarījumiem (piemēram, autortiesību un blakustiesību pārkāpšana saskaņā ar Krimināllikuma 148.pantu, izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas saskaņā ar Krimināllikuma 218.pantu un būvniecības noteikumu pārkāpšana saskaņā ar Krimināllikuma 239.pantu);
     3.4. vai aizliegumu ir iespējams attiecināt tikai uz atsevišķu noziedzīgu nodarījumu grupām (piemēram, noziedzīgi nodarījumi pret personas dzīvību un veselību; noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību; noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā; noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā);
     3.5. vai atbilstoši, proti, no kaitīgākā uz mazāk kaitīgu, aizliegumu ir iespējams attiecināt tikai uz:
     3.5.1. sevišķi smagiem noziegumiem;
     3.5.2. smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem;
     3.5.3. noziegumiem (mazāk smagiem, smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem);
     3.5.4. noziedzīgiem nodarījumiem (kriminālpārkāpumiem un noziegumiem);
     3.6. vai aizliegumu ir iespējams neattiecināt uz personām, kuras noziedzīgu nodarījumu izdarījušas būdamas nepilngadīgas;
     3.7. vai absolūtu aizliegumu ir iespējams aizstāt ar terminētu aizliegumu, proti, tādu, kas beidzas līdz ar sodāmības dzēšanu vai noņemšanu;
     3.8. vai absolūtu aizliegumu ir iespējams atcelt, veicot individuālu izvērtējumu.
Pamatojoties uz minētajiem kritērijiem un to, ka pēdējo piecu gadu laikā Satversmes tiesa arvien vairāk ierosina lietas par normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem un lielākoties noteiktos ierobežojumus arī atzīst kā nesamērīgus un tādējādi Satversmei neatbilstošus, Tieslietu ministrija norāda, ka būtu svarīgi atteikties no absolūtiem tiesību ierobežojumiem tiesību normās, kā arī sašaurināt noziedzīgo nodarījumu loku, uz kuriem tiesību ierobežojumi ir attiecināmi, attiecinot ierobežojumu uz īpaši bīstamiem noziedzīgiem nodarījumiem un tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti tieši ar konkrēto nozari.
Norādām, ka ir nepieciešams izvērtēt, vai bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa darba pienākumi un tā specifika ir tāda, ka ierobežojums būtu jāattiecina uz visiem Krimināllikumā iekļautajiem noziedzīgiem nodarījumiem. Šajā gadījumā noziedzīgo nodarījumu, uz kuriem attiecināms ierobežojums, loks būtu jāsašaurina uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir pietuvināti bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa amata pienākumiem, piemēram, noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, noziedzīgiem nodarījumiem pret ģimeni un nepilngadīgajiem, kā arī iespējams sevišķi smagiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Likuma grozījumu 11. panta pirmās daļas 2) punkts nosaka, ka persona nevar kļūt bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli, ja tā sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai sodāmības noņemšanas. Ņemot vērā, ka ierobežojums noteikts neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai sodāmības noņemšanas, punkts ietver absolūtu ierobežojumu. Likuma 11. panta piedāvātā otrā daļa nosaka: “Ja persona ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, Bērnu aizsardzības centrs personu var izvērtēt pēc tam, kad tai ir dzēsta vai noņemta sodāmība”. Līdz ar to persona pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas var ieņemt attiecīgos amatus, pēc izvērtējuma, kas liecina par ierobežojuma neesību, jo personas iespēja ieņemt amatu tiek vērtēta.  Līdz ar to rodas pretruna starp piedāvātā 11. panta pirmās daļas 2) punktu un panta otro daļu, jo panta pirmās daļas 2) punkts nosaka absolūtu ierobežojumu, toties panta otrā daļa nosaka, ka personas atbilstība amatam tiek vērtēta. Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrijas ieskatā 11. panta pirmās daļas 2) punktā būtu nepieciešams svītrot vārdus “neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai sodāmības noņemšanas”.
Vienlaikus, Tieslietu ministrijas ieskatā ir nepieciešams atteikties no noziedzīgā nodarījuma vainas formas noteikšanas nodarbinātības ierobežojumos. Lai gan Sodu reģistra likums paredz pienākumu norādīt reģistrā arī noziedzīgā nodarījuma vainas formu, piemēram, Tiesu informatīvās sistēmas noteikumi, sistēmā par krimināllietām un tās materiāliem šādu prasību, norādīt arī noziedzīgā nodarījuma vainas formu, neparedz. Līdz ar to praksē var rasties situācijas, kad iestāde, kurai jāpieņem lēmums par to, vai ierobežojums ir attiecināms uz personu, nevar konstatēt, vai persona ir izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu. Gadījumos, ja ierobežojumā tiek noteikta vainas forma, rodas risks, ka noziedzīgā nodarījumā noteiktā vainas forma ir izšķirošais faktors, tomēr iestāde lēmumu par ierobežojumu pieņemt nevar. Līdz ar to Tieslietu ministrija piedāvā no likuma 11. panta 2. punkta izslēgt vārdu “tīši”. Līdz ar to arī salāgot turpmākos panta punktus, lai netiktu norādīta noziedzīgā nodarījuma vainas forma.

 

-

Projektā paredzētie ierobežojumi, kas saistīti ar administratīvajiem pārkāpumiem, nav sistēmiski pamatoti vai neatbilst Administratīvās atbildības likumā noteiktajiem pamatprincipiem.

1. Projektā ir paredzēts ierobežojums personai, kurai piemērots naudas sods par Bērnu tiesību aizsardzības likuma 81. pantā minēto administratīvo pārkāpumu, ja no dienas, kad stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums vai tiesas spriedums, nav pagājuši trīs gadi.

Šāds regulējums maina Administratīvās atbildības likumā noteikto sodāmības institūta izpratni. Turklāt vienlaikus pieļauj arī situācijas, ka ierobežojums neattiecas uz personām, kuras joprojām ir uzskatāmas par administratīvi sodītām. Nozares likumā nav veidojami izņēmumi no administratīvās atbildības sistēmas pamatnoteikumiem.

Nav saskatāms racionāls pamats ierobežojuma esību paredzēt atkarībā no tā, vai personai ir bijis piemērots tieši naudas sods. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 81. pantā nav noteikta naudas soda apmēra īpaša minimālā robeža. Atšķirība starp to, vai piemēro brīdinājumu vai, piemēram, divas naudas soda vienības ir pavisam nenoteikta un atkarīga no piemērošanas prakses.

Tāpat nav nepieciešama un nav saskaņota ar Administratīvās atbildības likuma regulējumu izteiksme "ja no dienas, kad stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums vai tiesas spriedums".

Vienlaikus, lai arī Bērnu tiesību aizsardzības likuma 81. pantā minētie pārkāpumi ir tieši saistīti ar bērnu tiesību aizsardzības jomu, tas nebūt nav vienīgais administratīvais pārkāpums, kas var aizskart bērna intereses. Piemēram, līdzvērtīgas smaguma pakāpes un saistīti ar vardarbību var būt arī tādi pārkāpumi kā pret personu vērsta agresīva uzvedība, seksuālā uzmākšanās vai noteiktos gadījumos arī maznozīmīga miesas bojājumu nodarīšana (Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 11.¹, 11.² pants un 12. panta otrā daļa). Cietušais šajā gadījumā praksē var būt arī bērns, neskatoties uz iespējamu kolīziju ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 81. pantu. Savukārt, piemēram, tāds ar vardarbību saistīts pārkāpums, lai arī nav vērts pret bērnu, kā cietsirdīga izturēšanās pret dzīvnieku ir pat smagāks administratīvais pārkāpums, salīdzinot ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 81. pantu.

2. Nav saskatāmi kritēriji, kā ir izraudzīti tie pārkāpumi, kas norādīti Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta sestajā daļā, un kā tie attiecas uz projektā paredzēto situāciju. Ir citi līdzvērtīgi pārkāpumi, kas ne mazākā mērā varētu apdraudēt bērna intereses vai liecināt par pārkāpēja personību kopumā.

Pastāv jautājums, kādi varētu būt tie kritēriji, kā grozāmā likuma 9. panta pirmajā daļā minētais subjekts izvērtētu, vai "tas nekaitē bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību un interešu aizsardzībai". Tipiskais bāriņtiesas darbības raksturs un saturs arī ir iepriekš zināms.

Papildus tam dati, kas attiecas uz administratīvo pārkāpumu, jau ietver lēmumus un spriedumus. Administratīvās lietas materiāli ir viss dokumentu kopums, kas attiecas uz konkrēto administratīvo pārkāpumu un administratīvā pārkāpuma procesu. Vienlaikus piekļuve šādam neierobežotam datu apjomam varētu būtiski aizskart citu personu, tostarp bērnu, tiesības un intereses. Lūdzam apstrādājamo datu apjomu saskaņot arī ar Datu valsts inspekciju.

3. Saistībā ar līdzīga rakstura ierobežojumiem, kas noteikti Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. pantā, ir bijušas vairākas diskusijas ar Bērnu aizsardzības centru un Labklājības ministriju. Līdz ar to attiecīgā regulējuma nepilnības lielākoties ir jau zināmas. Taču šajā projektā tās tiek nekritiski pārņemtas. Tāpat ir vērtēta iespēja Bērnu tiesību aizsardzības likuma 81. pantā noteiktā pārkāpuma gadījumā paredzēt iespēju piemērot papildsodu, kas atbilstošāk un efektīvāk nodrošinātu, ka sodīto personu turpmākā nodarbošanās neapdraudētu bērnu intereses.    

-

Ministru kabinets nedrīkst noteikt kritērijus un kārtību, kādā tiek izvērtēts, vai projekta 7. pantā minētā atļauja personai strādāt bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa amatā nekaitēs bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību un interešu aizsardzībai

Likumdevējam ir jānoteic vadlīnijas vai skaidrojumus, kā pilnvarojumu īstenot. Turklāt, ja kritēriju un kārtības noteikšana ir saistīta ar soda sekām, tad Ministru kabinets šādus jautājumus vispār nedrīkstētu regulēt. Ar sodiem, to sekām saistītie jautājumi ir jāregulē likumdevējam. 

Tam, ka spēkā esošajā regulējumā ir sastopamas līdzīgas tiesību normas, nav izšķirošas  nozīmes. Tāpat nav nozīmes tam, ja iepriekš izstrādājot normatīvos aktus, Ministru kabinetam tika uzdots noteikt ar sodiem, to noteikšanu un izpildi saistītus kritērijus.

Valsts pārvaldei ir pienākums pastāvīgi pārbaudīt un pilnveidot normatīvo regulējumu (sal. sk. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta 10. daļu). Tāpat ir nepieciešams regulāri veikt spēkā esošo tiesību aktu ietekmes pēcpārbaudi, lai pārliecinātos, vai normatīvais regulējums joprojām ir nepieciešams, nerada nelabvēlīgas sekas, atbilst tā izstrādes mērķim, pašreizējai sociālajai un tiesiskajai situācijai (Krūmiņa I. Kādi faktori kavē efektīvu tiesību aktu un rīcībpolitiku ex-post izvērtēšanu Latvijā? Pētījuma galaziņojums. Rīga: Latvijas Republikas Saeima, 2024, 2. lpp.).

-

Ir nepieciešams izvērtēt, kādas ziņas ir nepieciešams pieprasīt no Sodu reģistra. 

Lūdzam rūpīgi izvērtēt, vai ir nepieciešama informācija par visiem personai piemērotajiem aktuāliem un vēsturiskiem administratīvajiem sodiem, vai tikai par sodiem, kas ir saistīti ar bērnu tiesību pārkāpumiem? Piemēram, ja personai ir piemēroti sodi par stāvēšanu neatļautā vietā vai patvaļīgu būvniecību, vai tie potenciāli var ietekmēt personas atbilstību iecelšanai par aizbildi izvērtējumu? 

-

Ir nepieciešams  izvērtēt, kādas ziņas ir nepieciešams pieprasīt no Sodu reģistra. 

Lūdzam rūpīgi izvērtēt, vai ir nepieciešama informācija par visiem personai piemērotajiem aktuāliem un vēsturiskiem administratīvajiem sodiem, vai tikai par sodiem, kas ir saistīti ar bērnu tiesību pārkāpumiem? 

-

Aicinām izvērtēt projekta 3. pantā ietvertajā Bāriņtiesu likuma 9. panta piektās daļas 4. punktā noteikto un nepieciešamības gadījumā to precizēt vai papildināt anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu, ņemot vērā to, ka Latvijā darbojas vairāk nekā viens narkologs, tādējādi ir nepieciešams norādīt, kuram narkologam tiks pieprasīts sniegt attiecīgās ziņas. Vienlaikus no konkrētās normas izriet, ka narkologam tiks prasīts sniegt tā rīcībā esošo informāciju, nevis tiks uzlikts pienākums personai apmeklēt narkologu, kas attiecīgi darba devējam varēs sniegt nepieciešamo informāciju. Savukārt, ja persona atrodas narkologa uzskaitē, personai nav pienākums izpaust darba devējam informāciju par savu veselību, tostarp ārstējošā ārsta (narkologa) vārdu, lai darba devējs varētu iegūt informāciju no konkrētā narkologa.

-

Pantā minētajā gadījumā nav nepieciešams lietot atsauces uz normatīvajiem aktiem. 

Lūdzam attiecīgi precizēt pantu, norādot konkrēto subjektu, nevis lieki veidot atsauci uz  9. panta pirmo daļu. 

-

Lūdzam papildināt projektu, ietverot pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt, kādus personas datu veidus Bāriņtiesai ir tiesības pieprasīt, personas datu pieprasīšanas nosacījumus un izsniegšanas kārtību. Ņemot vērā projekta 11.pantā sagatavošanas gaitā veiktās izmaiņas, redzams, ka projekta 11.pantā ir svītrotas vienības, saskaņā ar kurām bāriņtiesai ir tiesības pieprasīt informāciju, kā arī pieprasāmā informācija, tajā skaitā, personas datu kategorijas un personas datu veidi, izņemot īpašu kategoriju dati un informācija par sodāmību. Lai nodrošinātu personas datu apstrādes atbilstību personas datu apstrādes likumības, pārredzamības, godprātības un minimizēšanas principam, normatīvajā aktā nepieciešams noteikt, kādus personas datu veidus Bāriņtiesai ir tiesības pieprasīt, kā arī nosacījumus par to, kādos gadījumos nepieciešamas pieprasīt personas datus un pieprasāmo datu apjomu. Saprotams, ka katrā atsevišķā gadījumā bāriņtiesas pieprasāmie personas datu veidi un apjoms var atšķirties, tādēļ, lai izvairītos no personas datu pārmērīgas apstrādes riskiem, kā arī veidotu skaidru un saprotamu regulējumu, normatīvajos aktos būtu nosakāmi pieprasāmie personas datu veidi, tādējādi arī atslogojot bāriņtiesas no tik plaša samērīguma izvērtējuma veikšanas, bet gan veicot samērīguma izvērtējumu par to personas datu apstrādi, kurus tām ir tiesības pieprasīt. Vienlaikus Tieslietu ministrija sniedz atbalstu projekta 11.panta iepriekšējās redakcijas saglabāšanai, kas paredzēja detalizētāku vienību uzskaitījumu, saskaņā ar kurām bāriņtiesai ir tiesības pieprasīt informāciju un pieprasāmo informāciju.

-

Lūdzam atkārtoti izvērtēt konkrētās normas redakciju un papildināt anotāciju ar izvērstāku skaidrojumu par šīs normas interpretāciju un piemērošanu praksē. Lai nodrošinātu Bāriņtiesu likumā jau noteikto, ka Bāriņtiesa prioritāri nodrošina aizgādnībā esošās personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību, neatkarīgi no tā, vai normā expressis verbis ir pateikts, ka bāriņtiesa pārstāv aizgādnībā esošo personu, kurai vēl nav ticis iecelts aizgādnis, tas praksē var būt nepieciešams aizgādnībā esošās personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzībai. Ņemot vērā minēto, pirmšķietami no šī brīža normas redakcijas arīdzan var secināt, ka nepieciešamības gadījumā bāriņtiesa pārstāv aizgādnībā esošo personu. Ja tomēr šādi norma tās pašreizējā redakcijā nav interpretējama, lūdzam vērtēt, vai un kā citādi būs iespējams nodrošināt bāriņtiesas funkciju - aizgādnībā esošās personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzība.

-

Ņemot vērā to, ka visticamāk projekta 37. pantā ietvertajā Bāriņtiesu likuma pārejas noteikumu 33. punkta pirmajā teikumā ir noteikts termiņš, kādā Ministru kabinetam jāizdod projekta 6. pantā ietvertajā Bāriņtiesu likuma 10.³ panta ceturtajā daļā paredzētie Ministru kabineta noteikumi, aicinām precizēt projekta 37. pantā ietverto Bāriņtiesu likuma pārejas noteikumu 33. punkta pirmo teikumu, paredzot, ka Ministru kabinets līdz 2027. gada 1. janvārim izdod projekta 6. pantā ietvertajā Bāriņtiesu likuma 10.³ panta ceturtajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus.

-