Atzinums

LIZDA neatbalsta konceptuālā ziņojumā "Par priekšlikumiem pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa pilnveidei" 3.modeļa "Skolēns pašvaldībā" (turpmāk -modelis) ieviešanu sākot ar 2022. gada 1.septembri, jo uzskata, ka modelis neiekļauj visas pedagogu grupas, nerisina nesabalansēto slodžu problēmu, neparedz darba algas paaugstinājumu atbilstoši Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai” apstiprinātajam. LIZDA norāda, ka ir nepieciešams papildus laiks, lai modeli aprobētu, identificētu problēmas/riskus un tās izdiskutētu ar sociālajiem partneriem.

Līdz 2021.gada 9.decembrim nav notikusi neviena ziņojumam izteikto LIZDA iebildumu saskaņošanas sanāksme.
LIZDA uzskata, ka  valsts finansējuma aprēķina varianta - Modelis Nr.3 izvēle ir jāvērtē summāri kopā ar pedagogu darba samaksas modeļa plānotajām izmaiņām. Ir nepieciešama ekspertu darba grupas izveide, lai sabalansētu pedagogu darba samaksas finansēšanas iespējas ar pedagogu darba slodzi un tai atbilstošo mēneša minimālo darba samaksu. LIZDA vērš uzmanību, ka arī ziņojuma noslēgumā sadaļā “Turpmākā rīcība” (29. lpp.) paredzēts. ka: “Līdz 2022. gada 1. martam sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā grozījumus (gan mērķdotācijā, gan pedagogu darba samaksā):
Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 447 "Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" vai jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu, kas aizstātu minēto;
Ministru kabineta 2016. gada 5.jūlija noteikumos Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi".
LIZDA atgādina, ka Eiropas Komisija attiecībā uz  atalgojumu norāda:
“a. Darbiniekiem ir tiesības uz taisnīgu atalgojumu, kas nodrošina pienācīgus dzīves apstākļus.
  b. Nodrošina adekvātu minimālo algu, kas nodrošina darbinieka un viņa ģimenes vajadzību apmierināšanu, ņemot vērā valstī valdošos ekonomiskos un sociālos apstākļus, vienlaikus gādājot par piekļuvi darba tirgum un par stimuliem meklēt darbu. Novērš nodarbinātu personu nabadzību.
  c. Visas algas nosaka pārredzamā un paredzamā veidā, saskaņā ar valsts praksi un ievērojot sociālo partneru autonomiju.” (EIROPAS SOCIĀLO TIESĪBU PĪLĀRS, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32017C1213(01)&from=LV)

ZIŅOJUMĀ norādīts, ka “Savukārt Eiropas Savienības Padomes 2019. gada 5. jūnija ieteikumos par Latvijas 2019. gada valsts reformu programmu secināts, ka kvalitatīvas izglītības pieejamība joprojām ir atkarīga no dzīvesvietas un skolas veida, tāpēc ieteikts paaugstināt izglītības kvalitāti un efektivitāti.[1]
Arī Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību[2]  234. punktā noteikts, ka, sadarbojoties ar pašvaldībām, kā arī īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, tiks veidots demogrāfiskajai situācijai un citiem faktoriem atbilstošs racionāls skolu tīkls, ievērojot principu – sākumskola maksimāli tuvu izglītojamo dzīvesvietai, spēcīga pamatskola un vidusskola, kurā tiek nodrošināts kompetenču pieejai atbilstošs un kvalitatīvs mācību programmu piedāvājums.”(8.lpp. zem attēla).  LIZDA Vērš uzmanību, ka OECD pētījumā “Latvijas prasmju stratēģija. Novērtējums un rekomendācijas” minēts, ka Latvija var ievērojami uzlabot darba ražīgumu, darba tirgū samazinot prasmju neatbilstību, tostarp palielinot  izglītības sistēmas atsaucību mainīgajam prasmju pieprasījumam un skolotāji ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka skolēnu prasmes un sasniegumus. Sabalansēta darba slodze, visu veikto pienākumu apmaksa, skolotāju apmierinātība ar darbu un konkurētspējīgs atalgojums ir ļoti būtiski nosacījumi, lai sekmētu kvalitatīvu izglītību. OECD savos pētījumos norāda, ka skolotāji Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm strādā lielāku kontaktstundu skaitu nekā vidēji OECD valstīs (Education at a Glance, OECD Indicators 2021).
[1] Eiropas Savienības Padomes 2019. gada 5. jūnija ieteikumi par Latvijas 2019. gada valsts reformu programmu pieejami šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?qid=1560258468841&uri=CELEX%3A52019DC0514
[2] Deklarācija par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību pieejama šeit: https://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/kk-valdibas-deklaracija_red-gala.pdf
Tāpat pētījumā minēts, ka skolotājiem Latvijā ir ļoti liela stresa pieredze darbā, salīdzinot ar citām valstīm.
TALIS 2018 pētījumā tiek analizēta saistība starp skolotāju stresu darbā un veicamo darba pienākumu intensitāti.
Pētījumā tiek secināts, ka skolotāji izjūt lielu stresu, ja viņu darba slodzē ir 22 un vairāk kontaktstundas, 7 un vairāk sagatavošanās stundas, 4 un vairāk stundas skolēnu mācību darba novērtēšanai, 3 un vairāk stundas administratīvo darbu veikšanai nedēļā. Vēršam uzmanību, ka normatīvajos aktos par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, pamatizglītības, vidējās izglītības standartu, mācību programmu īstenošanas kvalitātes vērtēšanās metodikā un citos normatīvajos aktos, kā arī Skola 2030 materiālos, tiek noteikti konkrēti pedagogu pienākumi jaunās pieejas un jaunā satura kvalitatīvai īstenošanai, kuru īstenošanai ir nepieciešams atbilstošs apmaksāts darba laiks. Uzskatām, ka sabalansēta pedagogu darba slodze ir ļoti būtisks nosacījums kvalitatīva mācību procesa īstenošanai atbilstoši jaunajam kompetencēs balstītajam mācību saturam.

LIZDA pozitīvi vērtē jauna algu modeļa ieviešanas nepieciešamību un tam sekojošu pedagogu konkurētspējas palielināšanu un vakanču problēmas risināšanu. Tomēr LIZDA iebilst pret ziņojuma tālāko virzību, līdz brīdim, kad tas tiks pilnveidots, izdiskutēts kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī ziņojums tiks papildināts ar jaunā pedagogu samaksas aprobācijas rezultātiem, kuri argumentēti pierādītu visu trīs piedāvāto modeļu ieguvumus no pedagogu perspektīvas (t.sk. finansiālos atbilstoši ziņojuma 5.pielikumā ietvertajiem efektīvas vispārējās izglītības iestādes rādītājiem) attiecībā uz:
pedagogu darba slodzes proporciju: kontaktstundas pret stundām pārējiem pedagoga pienākumiem, nodrošinot proporciju 60/40, bet ziņojumā par slodzes veidošanas principiem netiek aprakstīts;
izglītojamo/skolotāju skaita attiecības rādītājiem (tostarp, tās noteikšanas aprēķina metodiku);
pedagogu pilnīgu darba pienākumu apmaksu, t.sk. arī jaunā kompetencēs balstītā mācību satura ietvaros (darba laiks sadarbībai).
LIZDA norāda, ka ziņojumā ietvertā informācija nedod apstiprinājumu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstinājumam un pedagogu darba slodzes samazinājumam situācijā, kad strauji pieaug pedagogu vakanču skaits. Ziņojumā aprakstītais IZM speciālistu izstrādātais Modelis Nr.3 – "Skolēns pašvaldībā", LIZDA vērtējumā maina tikai mērķdotācijas sadales kārtību starp izglītības iestādēm pašvaldībā. LIZDA saskata risku atgriezties 2016.gada situācijā, kad pēc modeļa “nauda seko skolēnam” ieviešanas, daļai pedagogu pasliktinājās situācija, piemēram, par to pašu darbu, samaksas modeļa maiņas rezultātā, skolotāji saņēma mazāku atalgojumu.
Ļoti būtiski, ka ziņojumā trūkst informācijas par profesionālās ievirzes un speciālās izglītības, kā arī profesionālās izglītības pedagogu darba samaksas finansēšanas pilnveidošanas iespējām.

-

1.nodaļas (2.lpp.) virsraksts “Pašvaldību vispārizglītojošo skolu (izņemot speciālās skolas) pedagogu atalgojums un skolu tīkls – esošās situācijas apraksts” ir jākonkretizē, virsrakstā vai ievaddaļā detalizēti norādot, ko ietver jēdziens “Pašvaldību vispārizglītojošās skolas (izņemot speciālās skolas)”? Ievaddaļā minētā pedagogu darba samaksas pilnveides darba grupas mērķis bija izstrādāt  priekšlikumus pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa pilnveidei ne tikai sākumskolā, pamatskolā, vidusskolā, bet arī pirmsskolā, profesionālās ievirzes un speciālajā izglītībā. Ziņojumā nepieciešams ietvert arī profesionālās izglītības pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa pilnveides aspektus, jo konceptuālais ziņojums “Par profesionālās izglītības programmu finansēšanu” neietver tos.

Rosinām 1.attēlā  “Skolotāju sadalījums atbilstoši algas likmei” algas likmes sadalījumu atspoguļot līdzīgos intervālos (piem. 69 EUR, jo robežšķirtne 900 EUR ir loģiska), lai parādītu ne tikai, ka 72% pedagogiem algas likme ir 900 EUR un vairāk mēnesī, bet varētu redzēt arī salīdzinošo procentuālo sadalījumu pa pedagogu algas likmju grupām, piem.:  900-969 EUR, 970-1039 EUR, 1040-1109 EUR, 1110-1179 EUR, 1180-1245 EUR.

Rosinām 2.attēlu “Skolotājiem tarificētā darba slodze stundās nedēļā” sasaistīt ar informāciju par skolotāju tarificēto darba slodzi stundās nedēļā katrā izglītības iestāžu grupā: maza (zem 100 izglītojamajiem), vidēja (100 līdz 500 izglītojamo), liela (virs 500 izglītojamo), kā arī nozīmīgi būtu analizēt skolotāju - fizisko (unikālo) personu skaitu katrā izglītības iestādē.

Rosinām 4.attēlā  “Alga ar piemaksām” atalgojuma sadalījumu atspoguļot līdzīgos atalgojuma intervālos.
Atsaucoties uz secinājumu (4.lpp), ka “72% pašvaldību vispārizglītojošo skolu skolotāju darba algas likme "apsteidz" indikatīvo pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim, jo algas likme ir lielāka par 900 euro.” rosinām no 2022.gada 1.septembra zemāko pedagogu darba algas likmi paaugstināt virs 900 EUR mēnesī.

Rosinām 2. secinājumu (4.lpp.) “Pašvaldību vispārizglītojošās skolās skolotāju slodze ir atkarīga no izglītojamo skaita skolā un skolas vadības vēlmes un prasmes risināt personālpolitikas jautājumus. 21% skolotāju kopējā slodze, ņemot vērā arī darbu vairākās skolās, ir mazāka par 15 darba stundām nedēļā.  Vidējā skolotāju slodze pašvaldību vispārizglītojošās skolās ir 26,4 darba stundas nedēļā, kas ir 0,88 no normatīvos noteiktās skolotāju slodzes, kas atbilst mēneša darba algas likmei.” papildināt, norādot šīs problēmas rašanās cēloņus.

Rosinām papildināt 1.tabulu “Pedagogu zemākā darba algas likme” par pirmsskolas pedagogu zemāko algas likmi un skolotāju vienas darba stundas izmaksu (par 40 darba stundu slodzi).

Rosinām papildināt ziņojumā norādīto (5.lpp.): “Vienlaikus Ministru kabineta 2018. gada 15. janvāra rīkojums Nr. 17 nosaka, ka finanšu resursus pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai jāiegūst, sakārtojot izglītības iestāžu tīklu, efektivizējot izglītības procesu un piešķirot papildu finansējumu no pašvaldību budžetiem un valsts budžeta, ievērojot solidaritātes un paritātes principu.” Skolu tīkla optimizācijas nolūkā 2018. gada 11. septembrī ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 583 “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē”, kuri ietekmē vidusskolu optimizāciju pašvaldībās un jaunā kompetencēs balstītā mācību satura ietvaros notiek izglītības procesa efektivizācija, kas  diemžēl nenodrošina pietiekamu finansējumu konkurētspējīgai darba samaksai.

 7.lpp. (priekšpēdējā rindkopā) teikts “Noslēdzot 2020./2021. mācību gadu 44 novados visās vispārizglītojošās skolās izglītojamo un skolotāju skaita proporcija ir zem astoņiem izglītojamiem uz vienu skolotāju.”, rosinām norādīt aprēķina metodiku, vai šajā rādītājā ir ietverti arī skolu direktori, direktoru vietnieki, izglītības metodiķi, sporta organizatori, izglītības iestāžu bibliotekāri, kas saskaņā ar pedagogu darba samaksas noteikumiem strādā kā skolotāji līdz septiņām stundām nedēļā, saņemot par to papildu samaksu. Līdzīgi arī 5.attēlā “OECD dati par izglītojamo un skolotāju skaita attiecību, 2019[1]” – norādīt metodiku, lai saprastu vai Latvijas situācijā aprēķinā ietverot arī izglītības iestāžu direktorus u.c., kuri var strādāt par skolotājiem līdz 7 stundām nedēļā, rādītājs netiek pazemināts salīdzinoši ar citām valstīm. Vēl nav skaidrs kā tiek rēķināta izglītojamo/skolotāju skaita attiecība (vidusskolā un pamatskolā), ja pedagogs strādā abos izglītības posmos?

Vēršam uzmanību uz ziņojumā teikto: “Savukārt Eiropas Savienības Padomes 2019. gada 5. jūnija ieteikumos par Latvijas 2019. gada valsts reformu programmu secināts, ka kvalitatīvas izglītības pieejamība joprojām ir atkarīga no dzīvesvietas un skolas veida, tāpēc ieteikts paaugstināt izglītības kvalitāti un efektivitāti.[2]  (8.lpp. zem attēla) un rosinām papildināt ziņojumu ar pedagogu slodžu veidošanās principu pārskatīšanu, akcentējot darba slodzes paaugstināšanos jaunā kompetencēs balstītā mācību satura ietvaros.

Rosinām precizēt 6.attēlu (9.lpp.) ”Pašvaldības vispārizglītojošo skolu skaita izmaiņas”, jo ziņojuma melnraksta versijā attēlā bija ietverts laika periods – četri gadi (2018./2019., 2019./2020., 2020./2021., 2021./2022.), kas ir daudz korektāks atspoguļojums skolu tīkla optimizācijas kontekstā.
[1] Ratio of students to teaching staff in educational institutions, by level of education. Education at a Glance 2021, pieejams šeit: https://www.oecd.org/education/education-at-a-glance/
[2] Eiropas Savienības Padomes 2019. gada 5. jūnija ieteikumi par Latvijas 2019. gada valsts reformu programmu pieejami šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?qid=1560258468841&uri=CELEX%3A52019DC0514

Vēršam uzmanību uz būtiskām datu atšķirībām abos attēlos, rodas šaubas par datu interpretāciju tekstā, jo piem., 2021./2022.mācību gadā melnraksta attēlā norādīta 270, bet ziņojuma tīrrakstā – 229 vispārizglītojošās vidusskolas. Un tas nozīmē, ka vidusskolu skaits samazinājies par 68 - četru gadu laikā (2018./2019., 2019./2020., 2020./2021., 2021./2022.) un rosinām ziņojumā atspoguļot finansiālos ieguvumus no skolu tīkla optimizācijas visās izglītības pakāpēs.

Rosinām sadaļās “Skolotāju darba slodze Igaunijā” un “Skolotāju darba slodze Lietuvā” papildināt ar salīdzināmu normatīvajos aktos noteikto kontaktstundu skaita atspoguļojumu, piem., Igaunijā maksimāli var būt -24 kontaktstundas, bet Lietuvā -21 kontaktstunda nedēļā (noteikumos norādīts 888 kontaktstundas gadā).

Rosinām salīdzināt valsts finansējumu pedagogu darba samaksai uz vienu izglītojamo sākumskolas un pamatskolas posmā Igaunijā, Lietuvā un Latvijā 2020./2021.m.g., līdzīgi kā ziņojuma 7. attēlā tas ir salīdzināts vidusskolas posmā.
Sadaļā Nr. 1.4. “Izaicinājumi vispārējās izglītības pedagogu darba samaksas finansēšanā” identificējot galvenos mērķus: rosinām definēt jēdzienus: “optimāla skolotāju noslodze”, “optimāls skolu tīkls” un “optimāla skolotāju/izglītojamo proporcija”, jo ziņojumā turpmāk (piem., “Modeļa Nr. 3 "Skolēns pašvaldībā" priekšrocības”) nav nodefinēti šie ļoti būtiskie jēdzieni, kuri saistīti ar pedagogu slodžu veidošanās principiem un mērķdotācijas aprēķinu.

Sadaļā 2.3. Modelis Nr.3: Finansējuma aprēķins pašvaldībai pedagogu darba samaksai uz vienu izglītojamo – "Skolēns pašvaldībā" rosinām papildināt tekstu ar skaidrojumu kā tiks aprēķināta mērķdotācija pedagogiem, kuri strādā ar izglītojamajiem vispārējo izglītības iestāžu speciālajās klasēs. 

Rosinām atgriezt ziņojumā ziņojuma iepriekšējā versijā esošo apakšnodaļu “Pedagogu zemākās darba algas likmes plānotais pieaugums”, precizējot tajā 8.tabulu “Indikatīvs pedagogu zemākās darba algas likmes paaugstinājums atbilstoši IAP apstiprinātajam”. Vēršam uzmanību, ka Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai” (turpmāk – IAP) minēto rezultatīvo rādītājiem (RR 1.3) ir noteikta pedagogu un augstākās izglītības institūciju akadēmiskā personāla mēneša vidējās bruto samaksas attiecība pret pārējo profesiju darbinieku ar augstāko izglītību mēneša vidējo bruto samaksu periodā līdz 2027. gadam, bet 8.tabulā ir norādīts indikatīvs pedagogu zemākās darba algas likmes paaugstinājums un tikai līdz 2025.gadam ieskaitot, lūgums papildināt to līdz 2027.gadam. Tāpat rosinām sniegt vēl precīzāku skaidrojumu par to, kādus rezultatīvos rādītājus plāno sasniegt vidējā termiņā un kad tiks izlīdzināta pirmsskolas un pārējo pedagogu vienas darba stundas izmaksas, jo ziņojumā “Par priekšlikumiem pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa pilnveidei” norādīts, ka: “Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021. – 2027.gadam  iezīmēts tālākais pedagogu darba samaksas pakāpenisks pieaugums, katru gadu paaugstinot zemāko mēneša darba algas likmi par 8,4%. Iezīmētais mērķis 2027.gadā – zemākā pedagogu darba algas likme ir vienāda ar vidējo sabiedriskajā sektorā strādājošo algu, kas reizināta ar koeficientu 1,3”.  8.tabulā rosinām papildināt ar rindām, kuras atspoguļo attiecīgā gada indikatīvās  pedagogu zemākās darba algas likmes vienas darba stundas izmaksas, lai redzētu starpību - starp pirmsskolas un pārējo pedagogu vienas darba stundas izmaksām.
Zem 8.tabulas rosinām norādīt kādi pedagogu un pirmsskolas pedagogu amati katrā no pedagogu grupām ietverti.
 

-