Projekta ID
23-TA-2472Atzinuma sniedzējs
Latvijas Finanšu nozares asociācija
Atzinums iesniegts
09.10.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Latvijas Finanšu nozares asociācija (turpmāk – Asociācija) pārstāv virkni finanšu iestāžu, tostarp šobrīd vienīgo kredītiestādi, kas komercdarbības ietvaros piedāvā saimnieciskās darbības ieņēmumu konta (turpmāk – SDI konts) pakalpojumu saimnieciskās darbības veicējiem, kas vienlaikus ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji.
Asociācija ir iepazinusies ar Tiesību aktu portālā publicēto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (23-TA-2472) (turpmāk – likumprojekts) un ņemot vērā likumprojekta redakciju, kas nodota saskaņošanai Tieslietu ministrijai un Finanšu ministrijai, Asociācija neatbalsta un nesaskaņo likumprojekta tālāko virzību.
Likumprojekta mērķis ir līdz 2024. gada 31. decembrim pagarināt likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumos paredzēto laika periodu, kura ietvaros autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet nodokļus par viņiem nomaksā ienākuma izmaksātājs, piemērojot 25% likmi.
Asociācija vērš ministriju uzmanību, ka ar 2022. gada 1. decembra grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” jau iepriekš tika pagarināts likuma pārejas noteikumos paredzētais laika periods, kura ietvaros autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet nodokļus (gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas) par viņiem nomaksā ienākuma izmaksātājs (25% apmērā no ieņēmumiem līdz 25 000 euro un 40% apmērā no ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 euro). Attiecīgie grozījumi tika pamatoti ar tā brīža likumdevējam pastāvošajām neskaidrībām attiecībā uz SDI konta lietošanu autoratlīdzību saņēmējiem. Asociācija norāda, ka nepilnus divus mēnešus pēc SDI konta pieejamības[1], likumdevēja pieņemtie grozījumi likuma pārejas noteikumu pagarināšanai, būtiski ierobežoja potenciālo SDI konta lietotāju skaitu. Jāņem vērā, ka potenciālais klientu skaits ir nozīmīgs faktors jebkuram pakalpojuma sniedzējam vērtējot jaunu pakalpojumu izstrādņu izmaksas un to lietderību.
Ņemot vērā, ka tuvojas pārceltā pārejas perioda termiņš, Asociācija aicināja[2] Finanšu ministriju un Kultūras ministriju izvērtēt un nepieciešamības gadījumā veikt atbilstošus pasākumus, lai informētu un mazinātu neskaidrības autoratlīdzību saņēmēju vidū par SDI konta lietošanu. Tādējādi ļaujot autoratlīdzību saņēmējiem pieņemt informētu lēmumu un laicīgi izvēlēties tiem piemērotāko nodokļa maksāšanas režīmu, tostarp arī kļūstot par mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem ar iespēju izmantot SDI konta sniegtās priekšrocības.
Kultūras ministrijas piedāvātais risinājums atkārtotam un nepamatotam pārejas perioda termiņa pagarinājumam, kad jau ilgstoši ir pieejams SDI risinājums, liecina par nespēju izlēmīgi atrisināt jau ilgstoši pastāvošo problēmu saistībā ar autoratlīdzību saņēmēju nodokļu režīmu. Vienlaikus norādām, ka Kultūras ministrijas piedāvātais risinājums skar ne tikai publiskā sektora resursus, bet ietekmē arī privāto sektoru, tādēļ tas būtu jānorāda arī likumprojekta anotācijā. Proti, patlaban vienīgajai kredītiestādei, kura Latvijā nodrošina SDI konta risinājumu, neraugoties uz veiktajiem sākotnējiem ieguldījumiem risinājuma izstrādē, rodas regulāri SDI konta risinājuma uzturēšanas izdevumi, kurus nav iespējams attiecināt uz esošajiem SDI konta pakalpojumu lietotājiem, jo to skaits ir niecīgs.[3]
Vienlaikus Asociācija joprojām uztur savu pozīciju un aicina Finanšu ministriju rast iespēju sākt darbu pie attiecīga tiesiskā ietvara izveides ar mērķi paplašināt SDI konta izmantošanu arī uz pasīvajiem ienākuma gūšanas veidiem, piemēram, ienākumi no dzīvojamo telpu izīrēšanas. Gadījumā, ja šādi nākotnes risinājumi SDI konta izmantošanas veidu paplašināšanai, vienlaikus palielinot arī potenciālo SDI konta lietotāju skaitu, netiks rasti, Asociācija pievērš uzmanību SDI konta pakalpojuma turpmākās uzturēšanas nelietderībai gan publiskajā, gan privātajā sektorā.
[1] Finanšu ministrija – SDI konts palīdzēs mazajiem uzņēmējiem atslogot ikdienu. Pieejams: https://www.fm.gov.lv/lv/jaunums/sdi-konts-palidzes-mazajiem-uznemejiem-atslogot-ikdienu
[2] Latvijas Finanšu nozares asociācijas 2023. gada 25. septembra vēstule Nr. 1-23/97 “Par saimnieciskās darbības ieņēmuma konta turpmāko attīstību”. Pieejama: https://www.financelatvia.eu/wp-content/uploads/2023/09/097_1_23_97_FM.pdf
[3] LSM.lv – Par 800 000 eiro izveidoto saimnieciskās darbības kontu izmanto tikai 114 klienti. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.06.2023-par-800-000-eiro-izveidoto-saimnieciskas-darbibas-kontu-izmanto-tikai-114-klienti.a514657/
Asociācija ir iepazinusies ar Tiesību aktu portālā publicēto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (23-TA-2472) (turpmāk – likumprojekts) un ņemot vērā likumprojekta redakciju, kas nodota saskaņošanai Tieslietu ministrijai un Finanšu ministrijai, Asociācija neatbalsta un nesaskaņo likumprojekta tālāko virzību.
Likumprojekta mērķis ir līdz 2024. gada 31. decembrim pagarināt likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumos paredzēto laika periodu, kura ietvaros autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet nodokļus par viņiem nomaksā ienākuma izmaksātājs, piemērojot 25% likmi.
Asociācija vērš ministriju uzmanību, ka ar 2022. gada 1. decembra grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” jau iepriekš tika pagarināts likuma pārejas noteikumos paredzētais laika periods, kura ietvaros autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet nodokļus (gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas) par viņiem nomaksā ienākuma izmaksātājs (25% apmērā no ieņēmumiem līdz 25 000 euro un 40% apmērā no ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 euro). Attiecīgie grozījumi tika pamatoti ar tā brīža likumdevējam pastāvošajām neskaidrībām attiecībā uz SDI konta lietošanu autoratlīdzību saņēmējiem. Asociācija norāda, ka nepilnus divus mēnešus pēc SDI konta pieejamības[1], likumdevēja pieņemtie grozījumi likuma pārejas noteikumu pagarināšanai, būtiski ierobežoja potenciālo SDI konta lietotāju skaitu. Jāņem vērā, ka potenciālais klientu skaits ir nozīmīgs faktors jebkuram pakalpojuma sniedzējam vērtējot jaunu pakalpojumu izstrādņu izmaksas un to lietderību.
Ņemot vērā, ka tuvojas pārceltā pārejas perioda termiņš, Asociācija aicināja[2] Finanšu ministriju un Kultūras ministriju izvērtēt un nepieciešamības gadījumā veikt atbilstošus pasākumus, lai informētu un mazinātu neskaidrības autoratlīdzību saņēmēju vidū par SDI konta lietošanu. Tādējādi ļaujot autoratlīdzību saņēmējiem pieņemt informētu lēmumu un laicīgi izvēlēties tiem piemērotāko nodokļa maksāšanas režīmu, tostarp arī kļūstot par mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem ar iespēju izmantot SDI konta sniegtās priekšrocības.
Kultūras ministrijas piedāvātais risinājums atkārtotam un nepamatotam pārejas perioda termiņa pagarinājumam, kad jau ilgstoši ir pieejams SDI risinājums, liecina par nespēju izlēmīgi atrisināt jau ilgstoši pastāvošo problēmu saistībā ar autoratlīdzību saņēmēju nodokļu režīmu. Vienlaikus norādām, ka Kultūras ministrijas piedāvātais risinājums skar ne tikai publiskā sektora resursus, bet ietekmē arī privāto sektoru, tādēļ tas būtu jānorāda arī likumprojekta anotācijā. Proti, patlaban vienīgajai kredītiestādei, kura Latvijā nodrošina SDI konta risinājumu, neraugoties uz veiktajiem sākotnējiem ieguldījumiem risinājuma izstrādē, rodas regulāri SDI konta risinājuma uzturēšanas izdevumi, kurus nav iespējams attiecināt uz esošajiem SDI konta pakalpojumu lietotājiem, jo to skaits ir niecīgs.[3]
Vienlaikus Asociācija joprojām uztur savu pozīciju un aicina Finanšu ministriju rast iespēju sākt darbu pie attiecīga tiesiskā ietvara izveides ar mērķi paplašināt SDI konta izmantošanu arī uz pasīvajiem ienākuma gūšanas veidiem, piemēram, ienākumi no dzīvojamo telpu izīrēšanas. Gadījumā, ja šādi nākotnes risinājumi SDI konta izmantošanas veidu paplašināšanai, vienlaikus palielinot arī potenciālo SDI konta lietotāju skaitu, netiks rasti, Asociācija pievērš uzmanību SDI konta pakalpojuma turpmākās uzturēšanas nelietderībai gan publiskajā, gan privātajā sektorā.
[1] Finanšu ministrija – SDI konts palīdzēs mazajiem uzņēmējiem atslogot ikdienu. Pieejams: https://www.fm.gov.lv/lv/jaunums/sdi-konts-palidzes-mazajiem-uznemejiem-atslogot-ikdienu
[2] Latvijas Finanšu nozares asociācijas 2023. gada 25. septembra vēstule Nr. 1-23/97 “Par saimnieciskās darbības ieņēmuma konta turpmāko attīstību”. Pieejama: https://www.financelatvia.eu/wp-content/uploads/2023/09/097_1_23_97_FM.pdf
[3] LSM.lv – Par 800 000 eiro izveidoto saimnieciskās darbības kontu izmanto tikai 114 klienti. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.06.2023-par-800-000-eiro-izveidoto-saimnieciskas-darbibas-kontu-izmanto-tikai-114-klienti.a514657/
Piedāvātā redakcija
-