Atzinums

Iekšlietu ministrija uztur iepriekš par likumprojektu izteikto iebildumu. Likumprojekta izziņā nekorekti norādīts, ka tas ir ņemts vērā.
Dzīvnieku aizsardzības likuma (turpmāk - Likums) 60. pantā noteikta institūciju kompetence administratīvo pārkāpumu procesā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto, šobrīd ir dalīta kompetence starp Valsts policiju un Pārtikas un veterināro dienestu gadījumos, kad ar Likuma 58. pantā minēto pārkāpumu nodarīts kaitējums cilvēkam vai dzīvniekam.
Likumprojekta 7. pants paredz veikt grozījumus Likuma 60. pantā, sašaurinot Pārtikas un veterinārā dienesta kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā un paplašinot Valsts policijas kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā.
Iekšlietu ministrija atkārtoti norāda, ka konceptuāli iebilst Valsts policijas kompetences paplašināšanai un attiecīgajiem grozījumiem Likuma 60. pantā.
Likumprojekta izziņā norādīts, ka grozījuma mērķis ir novērst kompetento iestāžu funkciju dublēšanos, kā rezultātā tiks efektīvāk izmantoti valsts resursi. Tāpat izziņā minēts, ka gadījums, kad mājas (istabas) dzīvnieks (suns) nodarījis kaitējumu citam dzīvniekam, ir attiecināms uz sabiedriskās kārtības jomu, jo skar personas un sabiedrības drošību.
Vēršama uzmanība, ka likumprojektā ietvertie grozījumi Likuma 60. pantā nevis novērš funkciju dublēšanos, bet gan sašaurina Pārtikas un veterinārā dienesta kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā un paplašina Valsts policijas kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā. Likumā noteiktā dalītā kompetence šobrīd ir pamatota, ņemot vērā normatīvajos aktos noteikto institūciju kompetenci un nepieciešamās profesionālās zināšanas attiecīgo pārkāpumu izvērtēšanā. Savukārt, gadījums, kad dzīvnieks nodarījis kaitējumu citam dzīvniekam nav attiecināms uz sabiedriskās kārtības jomu, bet gan uz dzīvnieku labturības jomu, kas nav Valsts policijas kompetences jautājums.
Likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija) detalizēti norādīts laiks un izmaksas, kādas nepieciešamas, lai Pārtikas un veterinārā dienesta inspektors izskatītu vienu administratīvā pārkāpuma lietu. Par gadījumiem, kad suns sakodis citu dzīvnieku,  Pārtikas un veterinārais dienests 2024. gadā ir saņēmis 187 iesniegumus, savukārt 2025. gada astoņos mēnešos – 143 iesniegumus. Anotācijā norādīts, ka vienas lietas izskatīšanas izmaksas ir 342–395 euro.  Vēršama uzmanība, ka pārdalot šo kompetenci attiecīgie administratīvie un finanšu resursi būtu jārod Valsts policijai, kas šī brīža apstākļos nav iespējams.
Ņemot vērā minēto, attiecīgi precizēt likumprojekta 7. pantu un anotāciju, nemainot  šobrīd Likuma 60. pantā noteikto Valsts policijas un Pārtikas un veterinārā dienesta kompetenci.
 

-