Atzinums

Ir saprotams, ka veselības aprūpes nozarē konstanti ir nepietiekams finansējums, tomēr neatbalstām konkrētas valsts budžeta daļas iezīmēšanu likumā, jo tādējādi tiek veicināta sadrumstalota un netaisnīga valsts budžeta veidošana, ņemot vērā, ka arī citās nozarēs ir pastāvīgi nepietiekams finansējums tām noteikto funkciju nodrošināšanai.

-

Likumprojekta anotācija tiek skaidrots, ka “valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus plānots nodrošināt visiem Latvijā strādājošajiem, kas ir sociāli apdrošināti veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" vai tiem, kuriem deklarētā dzīvesvietas adrese ir Latvijā (oficiālais ieraksts Fizisko personu reģistrā).” No anotācijas sniegtās informācijas izriet, ka, lai saņemtu valsts apmaksātus veselības aprūpes  pakalpojumus ir jāizpildās vismaz vienam no diviem kritērijiem – persona ir jābūt sociāli apdrošinātai veselības apdrošināšanai  vai personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā vismaz vienu mēnesi pirms veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas.
Vienlaikus likumprojekta 10. panta otrā daļa, nosakot deklarēto dzīvesvietu kā nosacījumu valsts apmaksātu veselības aprūpes  pakalpojumu saņemšanai, veido sasaistīti ar 2004. gada 29. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr .883/2004 (turpmāk – Regula Nr.883/2004) par sociālās nodrošināšanas sistēmas koordinēšanu. Vēršam uzmanību, ka Regula Nr.883/2004 regulē sociālās drošības jautājumus, bet neregulē veselības apdrošināšanu un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu. Ņemot vērā, ka ES valstīs ir dažādas veselības aprūpes sistēmas, tad var veidoties situācijas, kad persona nav sociāli apdrošināta ne Latvijā, ne citā ES valstī, bet personai ir veselības apdrošināšana mītnes valstī. No 10. panta otrās daļas izriet, ka arī šādas personas, deklarējot adresi Latvijā, varēs saņemt veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā. Faktiski veselības aprūpes pakalpojumus varēs saņemt jebkura persona, kura nav sociāli apdrošināta ES, bet deklarē adresi Latvijā. Vienlaikus likumprojekts neparedz, ka personas, kuras ir Latvijas Republikas pilsoņi, dzīvo un strādā Latvijā, deklarētās adreses ir Latvijā, bet kā pašnodarbinātās personas ir sociāli apdrošinātas tikai pensiju apdrošināšanai, varēs brīvprātīgi pievienoties valsts veselības apdrošināšanas sistēmai un saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Lūdzam izvērtēt 10. panta otro daļu, kā arī nepieciešamību šajā normā atsaukties uz Regulu Nr.883/2004, kas neregulē veselības apdrošināšanu.  Papildus lūdzam skaidrot, vai 10. panta otrās daļas tvērumā ir arī bērni, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā?

Tāpat lūdzam izvērtēt, vai likumprojekta 10. panta trešajā daļā ietvertais atsevišķu personu grupu uzskaitījums (piemēram, trešās daļas 1., 11. un 12. punktā minētās personas, turklāt 12. punkta personu loku noreducējot tikai uz personām, kuras sasniegušas pensijas vecumu, nevis, piemēram, personām ar invaliditāti) nedublē jau otrajā daļā ietvertās personas.

Tāpat lūdzam skaidrot, kādēļ likumprojekta 10. panta trešajā daļā ietvertajām atsevišķām personu grupām dzīvesvietas deklarācijas fakts Latvijā netiek noteikts kā priekšnosacījums valsts apmaksātu veselības aprūpes  pakalpojumu saņemšanai, ņemot vērā, ka anotācijā tiek skaidrots, ka “ar “deklarēšanas principa” ieviešanu tiks liegta iespēja ārzemēs dzīvojošajiem turpināt saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā.    Šajā gadījumā personām, kuras deklarējušas dzīvesvietu ārvalstīs, veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu plānots nodrošināt atbilstoši Regulas nosacījumiem vai personām šādus pakalpojumus sedzot no saviem līdzekļiem. Atkārtoti uzsverams, ka dzīvojot citā ES vai EEZ valstī  un esot tur nodarbinātai, personai ir tiesības uz attiecīgās valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tajā skaitā arī EVAK karti, ar kuru nepieciešamo un neatliekamo palīdzību persona var saņemt bez maksas arī uzturēšanās laikā Latvijā, bet par šiem veselības aprūpes pakalpojumiem norēķinus savā starpā veic abas dalībvalstis”. Īpaši tas attiecas uz likumprojekta 10. panta trešās daļas 2., 11. un 12. punktu, jo gan bērni, gan pensiju saņēmēji var pastāvīgi dzīvot citā valstī.

Lūdzam anotāciju papildināt ar skaidrojumu (un nepieciešamības gadījumā arī attiecīgi precizēt likumprojekta 10. pantu):
1)vai personas, kuras atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un saņem vecāku pabalstu, vai arī saņem valsts sociālos pabalstus par bērnu ar invaliditāti, ir iekļautas 10. panta pirmās daļas vai otrās daļas tvērumā;
2)vai bērniem, kuru vecāki ir nodarbināti Latvijā un deklarētās adreses ir Latvijā, bet vecāki nav sociāli apdrošināti veselības apdrošināšanai (piemēram, vecāki ir pašnodarbinātie, kuri ir pakļauti tikai valsts pensiju apdrošināšanai, vai sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāji), būs tiesības uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem līdz 18 gadu vecumam (10. panta trešās daļas 2. punkts) vai līdz 6 mēnešu vecumam (10. panta trešās daļas 11. punkts).

-

Lūdzam anotācijā skaidrot ieguvumus Nacionālā veselības dienesta, kas ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, pārveidošanai par atvasinātu publisko tiesību juridisko personu - Fondu. Vai Fonds darbosies efektīvāk un tiks ietaupīti valsts budžeta līdzekļi? No likumprojekta un anotācijas nav izprotams, kāds no šīs reorganizācijas būs ieguvums personām saņemt veselības aprūpes pakalpojumus. Vai un kad valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi kļūs pieejamāki?
 

-

Lūdzam likumprojekta 7. panta otrās daļas 16. punktā precizēt terminoloģiju   atbilstoši Invaliditātes likumā noteiktajām ( Invaliditātes likuma 6. pants) , proti, nevis “personas, kurām ir noteikta I grupas invaliditāte”, bet “personas, kurām ir noteikta I  invaliditātes grupa”.

 

16) personas, kurām ir noteikta I invaliditātes grupa;

Lūdzam likumprojekta 7. panta otrās daļas 17.punktā  precizēt terminoloģiju   atbilstoši Invaliditātes likumā noteiktajām ( Invaliditātes likuma 6. pants) , proti, nevis “personas, kurām ir noteikta II grupas invaliditāte”, bet “personas, kurām ir noteikta II invaliditātes grupa".

17) personas, kurām ir noteikta II invaliditātes grupa;