Atzinums

SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – Slimnīca) ir iepazinusies ar Veselības ministrijas sagatavoto Sabiedriskās apspriedes laikā 2025. gada 13. novembrī saņemto viedokļu, priekšlikumu un iebildumu apkopojumu par informatīvā ziņojuma projektu “Par slimnīcu tīklu” (turpmāk – Apkopojums).
Apkopojuma 3. punktā par Slimnīcas iepriekš sniegtajiem komentāriem un priekšlikumiem ir norādīts, ka “Sabiedriskās apspriedes laikā SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” pārstāvjiem sniegts skaidrojums, ka informatīvais ziņojums “Par slimnīcu tīklu” ir sagatavots atbilstoši tā mērķim – sniegt ieskatu par pašreizējo situāciju slimnīcu tīklā un iezīmēt plānotos pasākumus līdz 2029. gadam, lai pakāpeniski virzītos uz mūsdienīgu, efektīvu un pacientu vajadzībām atbilstošu ārstniecības iestāžu struktūru. [..] Atbilstoši precizēts informatīvā ziņojuma projekts.”
Iepazīstoties ar precizēto Informatīvo ziņojumu “Par slimnīcu tīklu” Slimnīca secina, ka tās iepriekš sniegtie komentāri un priekšlikumi (Slimnīcas 2025. gada 7. novembra vēstule Nr. A1/1.1-07.1/25/2553), it sevišķi par Latvijas klīnisko universitāšu slimnīcu lomu veselības aprūpes sistēmā[1], nav pilnvērtīgi integrēti ziņojumā un tajā veiktie precizējumi ir minimāli. Ņemot vērā minēto, Slimnīca nesaskaņo Veselības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu “Par slimnīcu tīklu” un aicina Veselības ministriju atkārtoti izvērtēt Slimnīcas 2025. gada 7. novembra vēstulē Nr. A1/1.1-07.1/25/2553 un publiskās apspriedes sanāksmē izteiktos iebildumus un priekšlikumus.

Papildus Slimnīca vēlas vērst uzmanību uz Informatīvā ziņojuma sadaļā “Turpmākā rīcība” (18 lpp.) iekļauto punktu – “Izvērtēs iespēju ieviest netipisko ārstēšanas gadījumu apmaksu ārpus DRG pakalpojumu apmaksas sistēmas.” Latvijas nepilnīgi ieviestā DRG sistēma, iztrūkstoši DRG kodi ķirurģiskajos un terapeitiskajos profilos, ambulatorajā sektorā kā arī garīgā veselības jomā, un paralēli esošā programmu apmaksas sistēma, lokālie slimnīcu procedūru kodi, tāmes kabineti un citi finansēšanas mehānismi – rada necaurskatāmu un sadrumstalotu veselības aprūpes finansējumu kopumā, kā rezultātā veidojas daļēji arī strukturāls finanšu resursu trūkums. Pilnvērtīgi ieviesta DRG sistēma neparedz nedz kvotas, nedz apmaksātās programmas, nedz citas finansēšanas “īpatnības”. Šāda Latvijas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas sadrumstalotība rezultātā rada resursu disproporciju un nedarbojas kā stimuls ārstēšanas nepārtrauktības un caurskatāmības nodrošināšanai. Neapšaubāmi, ka pilnvērtīga DRG sistēmas ieviešana un uzturēšana prasa resursus un specifiskas kompetences veselības ekonomikā, taču tās pilnvērtīga ieviešana sevi ir attaisnojusi. Kā piemēru var minēt Ziemeļvalstis, kuras nereti Latvija ir pieminējusi kā labas prakses piemērus daudzās veselības aprūpes jomās.
Tādēļ aicinām turpmāk nevis sadrumstalot apmaksas sistēmu vēl vairāk, bet gan iet pretējā virzienā – ieviest to pilnā apjomā un pastāvīgi pilnveidot kā to dara mūsu kaimiņvalstis.


[1] Latvijas klīniskās universitāšu slimnīcas noteikt kā atsevišķu I Augstākā līmeņa apakškategoriju ar īpaši noteiktu lomu un kritērijiem, nosakot, ka slimnīcas nodrošina:
⦁             pilna spektra terciāro palīdzību;
⦁             rezidentūras un medicīnas izglītības programmas;
⦁             klīnisko pētniecību un inovācijas;
⦁             metodisko vadību un klīniskās vadlīnijas nacionālā līmenī.
Noteikt atsevišķu, ilgtermiņā prognozējamu finansējuma modeli klīniskajā universitāšu slimnīcām, kas aptver ārstniecības, izglītības un pētniecības funkcijas integrēti; paredzēt iespēju šīm slimnīcām piedalīties jaunu finansēšanas pieeju pilotprojektos.
 

-