Atzinums

Likumprojektā paredzot izslēgt 50.panta pirmās daļas 3.punktu, privatizētā objekta īpašniekam vairs nav pienākums slēgt zemes nomas līgumu vai pilnvarot dzīvojamās mājas pārvaldītāju vai apsaimniekotāju dzīvokļu īpašnieku vārdā to noslēgt. Proti, kaut zemes nomas jēdziens tiek izslēgts, to aizstājot ar vienošanos par zemes lietošanu, likuma grozījumi neparedz pienākumu šo vienošanos nostiprināt rakstveidā.
Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta pirmās daļas 1.punkts paredz dzīvokļu īpašnieku pienākumu ievērot pirkuma līguma vai vienošanās nosacījumus (pieņemot, ka vienošanās par zemes lietošanu ir šā punkta tvērumā), tomēr nav skaidrs, kādā veidā šādas vienošanās būs panākamas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gadījumos. Vai neradīsies situācijas, kad zemes īpašnieki nespēs saņemt likumā noteikto atlīdzību par tiem piederošās zemes lietošanu, jo: 1) nepastāvot pienākumam slēgt vienošanos rakstveidā, pastāv liela iespējamība, ka vienošanās netiks pildīta no dzīvokļu īpašnieku puses; 2) ja dzīvokļu īpašnieki nepilnvaro dzīvojamās mājas pārvaldītāju vai apsaimniekotāju vienoties par zemes lietošanas maksu, tad šāda vienošanās zemes īpašniekam būs jāpanāk ar katru kopīpašnieku atsevišķi.
Vienlaikus- ja vienošanās tiks panākta ar katru kopīpašnieku atsevišķi, pastāv iespēja, ka zemes lietošanas maksa ar katru kopīpašnieku var tikt noteikta atšķirīgi. Vai vienādos apstākļos ir pieļaujama atšķirīga zemes lietošanas maksas noteikšana.
Ja zemes nomas līgums bija kā zināms garants, ka puses pildīs saistības un strīdu vai piedziņas gadījumos šis līgums kalpoja par galveno pierādījumu tiesā (zemes platība, nomas maksas apmērs, samaksas termiņi, kontu numuri, uz kuriem veicama samaksa par zemes nomu u.tml.), vai prasības par rakstveida darījuma esību izslēgšana neveicinās tiesu namu noslodzi ar zemes īpašnieku prasībām pret katru kopīpašnieku, kurš neveic maksu par zemes lietošanu. Proti, vai šāds regulējums būtiski nepasliktinās zemes īpašnieku iespējas saņemt likumā noteikto atlīdzību un nepamatoti nepalielinās tiesu noslodzi.

Likumprojektā paredzētie 54.panta grozījumi paredz zemes īpašnieka tiesības saņemt atlīdzību par to zemes vienības daļu, ko pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija, vai valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija noteikusi kā dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu. Arī Pārejas noteikumu 57.punkts to paredz.
Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 85.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu var ierosināt: 1) privatizētā dzīvokļa īpašnieks, kuram dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals nodots nomā uz 99 gadiem; 2) privatizētā dzīvokļa īpašnieks, ja dzīvojamai mājai noteiktais funkcionāli nepieciešamais zemes gabals pilnībā vai daļēji pieder citai fiziskajai vai juridiskajai personai; 3) dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala īpašnieks, kas nav privatizētā objekta īpašnieks. Turpat minētā panta otrā daļa nosaka – ja saņemts kaut viens ierosinājums, pašvaldībai tas jāizvērtē. Proti, zemes īpašnieks var pat nebūt informēts, ka kāds dzīvokļa īpašnieks ierosinājis pārskatīt funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu un pašvaldība to pārskatījusi. Vai nebūtu jāparedz, ka pašvaldības domei vai tās pilnvarotajai institūcijai, vai valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošajai institūcijai, kas šo dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu ir noteikusi, ir pienākums par pieņemto lēmumu informēt zemes īpašnieku.

Vienlaikus lūdzam pievērst uzmanību, ka likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 75.panta piektā daļa paredz zemes īpašnieka un dzīvokļu īpašnieku pienākumu slēgt zemes nomas maksas līgumu.
Tāpat likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 85.panta septītā daļa paredz privatizēta objekta īpašnieka pienākumu maksāt zemes nomas maksu arī gadījumos, kad ierosināts pārskatīt dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platību.

Ņemot vērā minēto lūdzam atkārtoti izvērtēt Likumprojekta 54.pantu kopsakarā ar Likumprojekta 50.panta pirmās daļas 3.punktu. Vai tie ir savstarpēji nerada neskaidru situāciju un var radīt dažādas pieejas normu realizācijā, kā arī strīdus situācijas. Lūdzam nepieciešamības gadījumā normas precizēt, kā arī skaidrāk un detalizētāk anotācijā iekļaut skaidrojumu.
Vienlaikus lūdzam pārskatīt nepieciešamību veikt grozījumus likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 75.panta piektajā daļā un 85.panta septītajā daļā, salāgojot tos ar Likumprojektu.


 

-