Atzinums

Lūdzam izvērtēt, vai projekta 2. pantā ietvertajā Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma (turpmāk - likums) 4. panta 7. punktā ietvertais pilnvarojums Ministru kabinetam ir pilnīgs un pietiekams, ņemot vērā regulējumu, kādu paredzēts ietvert uz šī pilnvarojuma pamata izdodamajos Ministru kabineta noteikumos. Piemēram, vēršam uzmanību, ka atšķirībā no iepriekšējās projekta redakcijas pilnvarojumā nav ietverta norāde, ka Ministru kabinets citastarp nosaka kārtību, kādā tiek novērtēts ūdens zudumu samazināšanas potenciāls. Aicinām arī izvērtēt, vai nepieciešams norādīt uz informācijas sniegšanu "atbildīgajām iestādēm" (proti, vai paredzēts informāciju sniegt nevis vienai, bet vairākām iestādēm).

Papildus norādām, ka no uz atkārtoto saskaņošanu precizētā projekta 2. pantā paredzētā likuma 4. panta 7. punktā ietvertā pilnvarojuma Ministru kabinetam un anotācijā minētā izriet, ka Ministru kabineta noteikumos paredzēts noteikt, kuriem pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums novērtēt ūdens zudumus centralizētajās ūdensapgādes sistēmās. Tomēr vēršam uzmanību, ka jau konkrēti projekta 7. pantā izteiktajā likuma 9. panta pirmās daļas 8. punktā paredz, ka atbilstoši sniegtā ūdenssaimniecības pakalpojuma veidam pakalpojumu sniedzējiem (tātad visiem) ir pienākums novērtēt ūdens zudumus centralizētajās ūdensapgādes sistēmās un to samazināšanas potenciālu. Norādām, ka Ministru kabineta noteikumos nevarēs noteikt citu regulējumu, ja no likuma izriet, ka šāds pienākums ir attiecināms uz visiem pakalpojumu sniedzējiem atbilstoši sniegtā ūdenssaimniecības pakalpojuma veidam. Attiecīgi lūdzam precizēt projektu, nodrošinot skaidru, korektu un salāgotu tiesisko regulējumu. 

Atkārtoti arī aicinām izvērtēt pilnvarojuma formulējumu, kā arī atgādinām, ka vārds "kārtība" pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības. Ja tiesību normā jēdziens "kārtība" nav izmantots, tad pilnvarojums ir atšķirīgs un aptver ne tikai tiesības regulēt darbību procesuālo aspektu.

-

Lūdzam anotācijā pamatot uz atkārtoto saskaņošanu ietverto projekta 5. pantu (likuma 6. panta otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā). Proti, lūdzam pamatot, kādēļ paredzēts tieši šāds regulējums, attiecinot arī uz kooperatīvo sabiedrību tieši otrās daļas 1. teikumā, nevis 2. teikumā ietverto regulējumu, kaut kooperatīvā sabiedrība līdzīgi kā komersants un atšķirībā no pašvaldības iestādes ir juridiska persona. Attiecīgi lūdzam sniegt skaidrojumu anotācijā. Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt projektu.

Papildus aicinām izvērtēt, vai visās likuma normās, kur nepieciešams, paredzēti nepieciešamie grozījumi saistībā ar projekta 1. pantu (likuma 1. panta 12. punkta izteikšanu jaunā redakcijā). Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt projektu.

Saistībā ar minēto lūdzam arī izvērtēt un skaidrot, kā likuma 1. panta 12. punkta spēkā esošajā redakcijā (ar norādi arī uz iestādi), kā arī projekta 1. pantā ietvertajā redakcijā (ar norādi arī uz iestādi un kooperatīvo sabiedrību) atbilst likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatora" 4. panta pirmajai daļai, kas norāda, ka "sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir [..] komersants [..]". Aicinām izvērtēt, vai nākotnē nav nepieciešams salāgot normatīvo aktu regulējumu, un sniegt skaidrojumu par minēto.

-

Lūdzam izvērtēt un pamatot anotācijā uz atkārtoto saskaņošanu ietverto projekta 8. pantā ietverto likuma 9. panta otrās daļas 9. punktu. Citastarp lūdzam skaidrot, kā minētā norma, kas paredz, ka ūdens plūsmas filtra uzstādīšanas vai nomaiņas komercuzskaites mēraparāta mezglā izdevumus sedz (šķiet, visos gadījumos) pakalpojumu lietotājs, ir saistīta ar un atbilst projekta 7. pantā ietvertajai likuma 9. panta pirmās daļas 5.¹ punktam, kas paredz, ka pakalpojumu lietotājs sedz izmaksas par filtra iegādi un uzstādīšanu tad, ja filtra uzstādīšanu ir pieprasījis pakalpojumu lietotājs. Attiecīgi lūdzam sniegt skaidrojumu par minēto. Aicinām arī izvērtēt lietoto terminoloģiju, un, ja ir runa par vienu un to pašu, tad izmantot vienu terminu (piemēram, "filtrs", "ūdens plūsmas filtrs").

-

Atkārtoti norādām, ka projekta 7. pantā izteiktajam likuma 9. panta pirmās daļas 8. punktam, ņemot vērā tajā ietvertā pienākuma sasaisti ar izdodamajiem Ministru kabineta noteikumiem, nosakāms atliekošs spēkā stāšanās datums vai piemērošanas sākuma datums atbilstoši datumam, kad stāsies spēkā likuma 1. punkta 3. apakšpunktā minētie Ministru kabineta noteikumi. Attiecīgi lūdzam precizēt projektu, papildinot to ar attiecīgu pārejas noteikumu.

-

Vēršam uzmanību, ka ne visas normas projektā ir ietvertas, pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija) (turpmāk - Direktīva 2020/2184) prasības (sk. 1.1. sadaļā minēto). Attiecīgi lūdzam izvērtēt un precizēt skaidrojumu par spēkā stāšanās termiņu, pamatojot tā nepieciešamību anotācijas 1.2. sadaļā atbilstoši tam, ka projektā ir ietverts ne tikai regulējums, kurā tiek pārņemtas Direktīvas 2020/2184 prasības. Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt projektu.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu atbilstoši turpmāk minētajam:
1) Direktīvas 2020/2184 4. panta 3. punkta pirmo rindkopu, šķiet, plānots pilnībā pārņemt uz likuma 9. panta pirmās daļas 8. punkta pilnvarojuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos, attiecīgi aicinām tā arī tabulā norādīt;
2) tabulas ailē par rīcības brīvības izmantošanu norādīts, ka "likumprojektā nav pilnībā pārņemts Direktīvas 2020/2184 16.panta 2. punkta otrā rindkopa, t.sk. apakšpunkti, kas nosaka, kādus pasākumus var veikt dalībvalstis". Proti, Minētā direktīvas norma paredz dalībvalsts rīcības brīvību ("var veikt arī") attiecībā uz iespējamajiem veicamajiem pasākumiem, lai popularizētu krāna dzeramā ūdens lietošanu. Ja ar iepriekš minēto ir domāts, ka Latvija neizmanto vai neizmanto pilnībā minētajā direktīvas normā ietverto rīcības brīvību, tad aicinām tā arī norādīt;
3) atkārtoti norādām, ka nav pilnībā skaidrs, kāda Direktīvas 2020/2184 16.panta 3. punkta pārņemšanai ir saistība ar likuma 6. panta ceturtās daļas 4.punktu, kas dod pilnvaras pašvaldībām saistošajos noteikumos noteikt brīvkrānu izmantošanas kārtību, ņemot vērā, ka minētā direktīvas norma paredz, ka "dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgajām iestādēm šajā pantā minēto pasākumu īstenošanai tiek sniegta nepieciešamā palīdzība, kā to nosaka dalībvalstis". Attiecīgi lūdzam vai nu sniegt izvērstāku skaidrojumu tabulas attiecīgajā ailē.

-

Aicinām projekta 8. panta ievaddaļā svītrot vārdu "izteikt".

-

Anotācijā minēts: "Direktīvā 2020/2184 un likumprojektā lietotas mērvienības kas starptautiski pieņemtas ūdensapgādes pakalpojuma raksturošanai – diennaktī piegādātais  ūdens daudzums vai apkalpoto iedzīvotāju skaits; pēdējais netiek saistīts ar noteiktu laika intervālu, ņemot vērā, ka dienas, mēneša vai gada griezumā tā izmaiņas lielākoties nav būtiskas." Vēršam uzmanību, ka projektā nav ietverts regulējums, kas minētu kādas mērvienības, attiecīgi aicinām precizēt skaidrojumu.

-