Atzinums

Par: 8.lpp. 1. TAP2027 mērķa, politikas rezultātu un rīcības virzienu analīze

Lūdzam papildināt dokumenta 1.sadaļu ar informāciju par to, ka Liepāja un Rīga ir iekļautas Eiropas Komisijas Pilsētu misijā “100 klimatneitrālās un viedās pilsētas līdz 2030. gadam”. Šīs pilsētas apņēmušās līdz 2030. gadam sasniegt klimatneitralitāti, īstenojot vērienīgus pasākumus, kas aptver dažādas jomas – transporta dekarbonizāciju, energoefektivitātes uzlabošanu, atjaunojamo energoresursu plašāku izmantošanu un ilgtspējīgu pilsētplānošanu.
Abām pilsētām šī dalība nozīmē virzību uz klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanu, padarot pilsētas par piemēru citiem reģioniem. Pilsētas koncentrējas uz oglekļa mazietilpīgu risinājumu ieviešanu visās nozarēs, tostarp transporta un enerģētikas sektoros, kā arī veicinot sabiedrības paradumu maiņu. Plašāka informācija: https://www.liepaja.lv/liepaja-klimatneitrala-un-vieda-pilseta-2030-gada/ un https://research-and-innovation.ec.europa.eu/funding/funding-opportunities/funding-programmes-and-open-calls/horizon-europe/eu-missions-horizon-europe/climate-neutral-and-smart-cities_en 

-

Par: 91.-99. lpp 
1.2. Rīcības virzieni, uzdevumi un pasākumi
Pasākuma nr. 5.1.2. apraksts (vērtējums)

Lūdzam papildināt šo sadaļu un dokumentu kopumā par pilotteritorijām un zemo emisiju zonām. Pasākuma izpildes aprakstā (vērtējumā) ir sniegta virspusēja informācija par pilotteritorijām (tikai par Biķernieku trasi) un zemo emisiju zonas vispār nav minētas.
Vēršam uzmanību, ka 2024.gadā Liepājas valstspilsētas pašvaldība izstrādā saistošos noteikumus “Par pilotteritoriju izveidi un to darbību Liepājā”, kas paredz izveidot pilotteritorijas, lai veicinātu inovāciju un klimatneitrālu risinājumu testēšanu un ieviešanu. Šie noteikumi aptver tādas tēmas, kā mobilitāti, energoefektivitāti, zaļo pilsētplānošanu, aprites ekonomiku un digitālo transformāciju. Tāpat pilsētas teritorijā un industriālajos parkos plānots īstenot inovatīvus risinājumus, piemēram, autonomo transportlīdzekļu testēšanu. Pilotteritorijas ļaus izmēģināt videi draudzīgus risinājumus, kas palīdzēs samazināt CO2 emisijas un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti.
Šādas pilotteritorijas un valsts atbalsts klimatneitrālu risinājumu ieviešanai ir svarīgs ne tikai Liepājai, bet arī citām Latvijas pilsētām, kas saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem. Pilotteritorijas būs piemērota platforma, kurā pilsētas varēs izmēģināt inovatīvus risinājumus dažādās jomās, sekmējot ilgtspējīgu attīstību un veicinot sabiedrības iesaisti. Par zemo emisiju zonām lūdzam skat. priekšlikumu.

-

Par: 
1.2. Rīcības virzieni, uzdevumi un pasākumi
Pasākuma nr. 4.3.3. apraksts (vērtējums)

Lūdzam papildināt apraksta (vērtējuma) sadaļu ar informāciju, ka ir nepieciešams arī atbalsts pašvaldību administrāciju autoparka nomaiņai. Pasākuma aprakstā minētā 6.1.1.6. pasākuma nosacījumi nav izdevīgi valstspilsētu pašvaldībām (norādītajām mērķa grupām nav nepieciešams mērot tik lielus attālumus kā novadu pašvaldībām un minimālais finansējums (200 000 eur) ir par lielu, kā arī pašvaldību administrācijas vispār nav iekļautas pasākuma mērķa grupā. Modernizācijas fonda gadījumā nepieciešams sasniegt vismaz 80 000 km nobraukumu četru gadu laikā, kas valstspilsētu gadījumā ir pārmērīgi augsts. Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta konkursā atbalsts tiek sniegts privātpersonām un komersantiem. Piemēram, Liepājas pašvaldība ir aprēķinājusi, ka pašvaldības autoparka nomaiņai nepieciešami vismaz 500 000 EUR gadā un tādas naudas pašvaldībai nav, tādēļ tuvāko gadu laikā neredz iespēju pāriet uz videi draudzīgu autoparku.
 

-

Par: 21.lpp. 2.PR – Samazinātas SEG emisijas transportā, uzlabota vides, t.sk. gaisa, kvalitāte 

Lūdzam papildināt TAP2027 starpposma izvērtējumu ar problemātiku saistībā ar CO2 aprēķina metodoloģiju. Liepājas valstspilsētas pašvaldības ieskatā pašlaik izmantotā CO2 aprēķina metodoloģija transporta sektorā nav pilnvērtīga, jo tā balstās tikai uz degvielas uzpildes datiem, neņemot vērā faktisko transportlīdzekļu pārvietošanos un braukšanas apstākļus. Lai sekmīgi sasniegtu klimatneitralitātes mērķus, nepieciešams pārskatīt un pilnveidot metodoloģiju, pamatojoties uz reāliem un detalizētiem datiem.
Tādēļ Liepāja šobrīd īsteno projektu, kurā izmanto numurzīmju atpazīšanas tehnoloģiju un jaunu CO2 aprēķinu metodoloģiju, lai precīzāk monitorētu emisijas un sagatavotos zemu emisiju zonu ieviešanai. Projekts balstās uz HBEFA 4.2 metodoloģiju, kas ņem vērā transportlīdzekļu kategorijas, degvielas veidu un braukšanas apstākļus, nodrošinot precīzākus datus par emisijām. Vairāk informācijas par projektu: https://www.liepaja.lv/projekti/zemu-emisiju-zonu-co2-monitoring/ 
 

-