Atzinums

Uzturam savu iepriekš izteikto iebildumu, kas nav ņemts vērā:

Sagatavotajā ziņojumā nav informācijas, vai VAS "Latvijas Dzelzceļš" (turpmāk – LDZ) ir iesniedzis kādu nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatā un tiesnesis atstājis to bez ievērības, lai varētu iepazīties ar tiesas izteiktajiem argumentiem. Ņemot vērā laika gaitā veiktās reorganizācijas, kā rezultātā valsts uzņēmums pārveidots par uzņēmējsabiedrību, iespējams, ka nav izvērtēti visi pieejamie dokumenti, jo nekustamo īpašumu skaits - 283 būves, ir ļoti ievērojams, lai ne par vienu būvi nebūtu saglabājies neviens uzskaites dokuments.
Vēlamies uzsvērt, ka neskatoties uz to, ka likuma "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" 28.panta uzskaitījums nav izsmeļošs un 9.punkts paredz "citus dokumentus", tiem ir jābūt tādiem, kas apliecina būvju tiesisku iegūšanu. Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 76.panta pirmo daļu, skatot cauri nostiprinājuma lūgumu, tiesnesis pamatojas vienīgi uz tiem datiem, kas ir lūgumā un tam pievienotos dokumentos, nepieprasot nekādas ziņas no iestādēm vai privātpersonām. Tiesnesis pieņemot lēmumu ir neatkarīgs un pakļauts tikai likumam.
Informatīvajā ziņojumā piedāvātais risinājums slēgt vienošanos starp Satiksmes ministriju un LDZ, atzīstot LDZ īpašuma tiesības uz ieilgumu pamata nebūtu uzskatāms par tiesisku pamatu, kas ļautu īpašuma tiesības nostiprināt zemesgrāmatā. Ministrija nevar nodot vai atzīt otrai personai īpašuma tiesības, kuras pašai nekad nav piederējušas. Civillikums 1006.pants noteic, ka valdījumam, lai tas dotu tiesību iegūt kādu lietu par īpašumu ar ieilgumu, jābalstās uz tāda tiesiska pamata, kas jau pats par sevi varētu piešķirt īpašuma tiesību. Šāda vienošanās pati par sevi nevar piešķirt LDZ īpašuma tiesības. Atzīt kādai personai īpašuma tiesības uz ieilguma pamata var tikai tiesa. Tādējādi arī šajā gadījumā LDZ vajadzētu vērsties tiesā.
Ziņojumā ir norādīts, ka būves atrodas uz valstij Satiksmes ministrijas personā piederošajām zemes vienībām, tādējādi būtu izvērtējama iespēja būves nostiprināt zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā, pamatojoties uz Civillikuma 968.pantu un likuma "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" 18., un 35.pantu.

-

Tieslietu ministrija turpina uzturēt iebildumu, ka nav atbalstāms informatīvajā ziņojumā piedāvātais risinājums, jo tas neatbilst tiesību normām. Pirmkārt, īpašuma tiesības uz ieilguma pamata var konstatēt tikai tiesa, nevis Satiksmes ministrija vai Ministru kabinets. Otrkārt, dalītā īpašuma pastāvēšana, kā izņēmums no Civillikumā nostiprinātā ēkas un zemes vienotības principa, var tikt konstatēta tikai saskaņā ar likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 14. pantā noteikto.  Proti, ēkas (būves), kuras Zemesgrāmatu nodaļā, Valsts zemes dienestā vai pašvaldībā nav reģistrētas kā patstāvīgi īpašuma objekti, uzskatāmas par zemes īpašnieka īpašumu atbilstoši Civillikuma 968. pantam un citas personas īpašuma tiesības uz šādām ēkām (būvēm) var iegūt, ja tiesa apmierinājusi šo personu prasību atzīt īpašuma tiesības uz attiecīgajiem objektiem.

-

Ministru kabinets nevar lemt par atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas, to var darīt tiesa (tiesnesis), izvērtējot katru konkrēto situāciju.

Ievērojot minēto, Ministru kabinetam būtu jāpieņem konceptuāls lēmums par to, ka Informatīvajā ziņojumā minētajos gadījumos, ja būvju piederība notiek tiesvedības procesā, prasītājam nebūt jāmaksā valsts nodeva, ko tad tiesa varētu ņemt vērā, izskatot lietu.
Papildus vēršam uzmanību, ka šī jautājuma izlemšanā būtisks ir Finanšu ministrijas viedoklis, ņemot vērā paredzamo ietekmi uz valsts budžetu. 

-