Atzinums

Iebilstam sagatavotajiem grozījumiem tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu" jo tie uzliek nesamērīgas prasības mikrolieguma ierosinātājam, pieprasot attiecīgās sugu un biotopu aizsardzības jomas sertificēta eksperta atzinumu iesniegt priekšlikumu kopā ar pieteikuma anketu. Praksē tas nozīmē, ka izmaksas par valsts atbildībā esošu dabas vērtību (apdraudētu sugu, biotopu) saglabāšanu tiek uzliktas iesniedzējam, t. i., lielā daļā gadījumu nevalstiskajām organizācijām un privātpersonām. Mikroliegums ir teritorija, ko nosaka, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamas sugas vai biotopa aizsardzību ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja kāda no funkcionālajām zonām to nenodrošina.  Savukārt īpaši aizsargājamu sugu un biotopu aizsardzība ir valsts pārvaldes kompetence, kā to nosaka Sugu un biotopu aizsardzības likuma 4., 5. un 6. pants, tāpēc nav tiesiska pamata izdevumus, kas saistīti ar dabas aizsardzību, prasīt segt sabiedrībai.
Jāņem vērā, ka apdraudētu sugu un biotopu saglabāšana ir valsts un sabiedrības kopīgās, nevis viena indivīda vai organizācijas, interesēs, attiecīgi arī ar to saistītās izmaksas, šajā gadījumā – nodrošinot aizsardzības ar mikrolieguma statusu, – ir jāsedz valstij, ja vien ierosinātājs nevēlas brīvprātīgi segt ekspertīzes izmaksas, kā tas noticis līdz šim spēkā esošo noteikumu ietvaros.
Šeit uzsveram, ka mežizstrāde Eiropas Savienības (turpmāk ­– ES) nozīmes biotopos, kas pēc šobrīd spēkā esošajiem normatīviem, ja vien tie neatrodas “stingrā režīma” kategorijas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (turpmāk ­­– ĪADT) vai atbilstošā  ĪADT zonā, vai mikroliegumā, mežizstrāde, tai skaitā kailcirtes, ir atļautas un tiek īstenotas. Taču dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” pieejamā informācija liecina, ka dabiskie meža biotopi, kas lielākoties pārklājas ar ES nozīmes biotopu veidiem, bieži ir īpaši aizsargājamu, apdraudētu sugu dzīvotnes. Latvijā ir nesen veikta ES nozīmes biotopu inventarizācija (“Dabas skaitīšanas” projekts), taču tās mērķis nebija kartēt īpaši aizsargājamas sugas un dati par sugām tikai ievākti nereprezentatīvā apjomā kā brīvprātīgs ekspertu nodevumu “papildinājums”. Dati par lielu daļu īpaši aizsargājamo sugu joprojām ir fragmentāri un mikroliegumu izveide praksē ir vienīgais risinājums, kā novērst varbūtēju ne tikai ES nozīmes un Latvijā īpaši aizsargājamu biotopu, bet arī īpaši aizsargājamu meža sugu, tostarp ļoti retu, bet izplatības ziņā vāji izpētītu, sugu dzīvotņu un indivīdu iznīcināšanu mežizstrādes procesā.
Ir atbalstāma prioritāšu noteikšana mikroliegumu izveides objektiem (ik pa laikam aktualizējams saraksts, ko varētu noteikt Dabas aizsardzības pārvalde, balstoties uz aktuālajiem datiem un jaunākajiem pētījumi). Tas būtu veids, kā pamatoti koncentrēt resursus uz būtiskākām nepilnībām sugu un biotopu aizsardzībā. Piemēram, ir īpaši aizsargājamas sugas, kuru visas zināmās atradnes atrodas ārpus ĪADT un to aizsardzībai nav izveidots neviens mikroliegums vai ļoti neliels īpatsvars kādas sugas atradņu ir aizsargātas ĪADT un/vai mikroliegumos – tātad faktiski tās netiek nekādā veidā aizsargātas un ir pakļautas augstam iznīcināšanas riskam. Šādu vērtējumu šobrīd noslēguma stadijā īsteno LIFE FOR SPECIES projekts (Latvijas Universitāte un partneri). Taču pašlaik ieteiktie grozījumi (grozījumu 12. punkts) viennozīmīgi attālina šādas faktiski neaizsargātas sugas no reālas aizsardzības, jo paredzamo augsto izmaksu dēļ mikroliegumi, visticamāk, netiks ierosināti. Pašlaik noteikumu grozījumu projektā netiek piedāvāts nekāds risinājums, kā resursus koncentrēt uz būtisku trūkumu novēršanu, bet izmaksas vienkārši tiek pārceltas uz ierosinātāju.
Nav pieņemama tiesību akta projekta virzība. Tiesību akta projekts nodots izskatīšanai TAP tikai ar 4 dienu apspriešanas termiņu, kas nav samērīgs ar tā ietekmi uz sabiedrību un vidi. Netiek ievērots Orhūsas konvencijā (jeb Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem) un Eiropas Savienības tiesībās nostiprinātais sabiedrības līdzdalības princips, kas pieprasa pienācīgu laiku viedokļu sniegšanai.
Kļūdaini norādīts, ka tam nav ietekmes uz iedzīvotāju vai uzņēmēju izdevumiem, vai administratīvo slogu. Tā vietā, lai samazinātu administratīvo slogu vai birokrātiju, sagatavotie grozījumi šo slogu pārliek uz iedzīvotājiem. Tiesību akta projektā piedāvātajiem grozījumiem nepieciešams plašas sabiedrības (tai skaitā nevaldības organizāciju un ieinteresēto fizisko personu) izvērtējums, tāpēc kategoriski iebilstam Tiesību akta projekta apgalvojumam, ka sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas. Kopumā tiesību akta projekts ignorē sabiedrības intereses un vajadzības, kas redzams no sākumā definētā tiesību akta mērķa, kurā vienpusīgi norādītas tikai valsts pārvaldes vajadzības: “vienkāršot mikroliegumu izveidošanas procesu un samazināt valsts institūciju izmaksas, kas rodas ekspertu piesaistei atzinuma sagatavošanai par mikroliegumu izveidošanu.”
 

-

Sk. vispārīgo iebildumu tiesību akta sākumā. 

12. Īpaši aizsargājamās sugas un biotopa mikrolieguma pieteikumu par mikrolieguma izveidošanu (turpmāk – pieteikums) atbildīgajā institūcijā var iesniegt jebkura persona, aizpildot šo noteikumu 4. pielikumā minēto veidlapu. Persona, iesniedzot pieteikumu, var pievienot eksperta sagatavotu atzinumu. Eksperta atzinumā pamato mikrolieguma un tā buferzonas, ja attiecināms, izveidi, kā arī norāda nepieciešamās mikrolieguma un tā buferzonas, ja attiecināms, apsaimniekošanas, tostarp pieļaujamo saimniecisko darbību, un aizsardzības prasības."

Aicinām 13.punktu izteikt šādā redakcijā
 

13. Atbildīgā institūcija pārbauda, vai pieteikumā minētā mikrolieguma teritorija nepārklājas ar jau esošu mikrolieguma teritoriju vai īpaši aizsargājamu dabas teritoriju, kuras aizsardzības un izmantošanas noteikumi nodrošina attiecīgās sugas vai biotopa (sugas vai biotopa, kura dēļ mikroliegums tiek plānots) aizsardzību. Atbildīgā institūcija izvērtē pašvaldības teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā paredzēto atļauto zemes izmantošanu potenciālajā mikrolieguma un tā buferzonas, ja attiecināms, teritorijā. Ja teritorijas pārklājas, par to informē ekspertu, kurš izvērtē plānotā mikrolieguma nepieciešamību.”

Iebilstam 14.punkta svītrošanai. Ja Valsts mežu dienesta budžetā trūkst līdzekļu, viens no iespējamajiem risinājumiem ir tiesību aktos noteikt atalgojuma augstāko likmi. Jāievēro arī tas, ka atbildīgajai institūcijai nav katrā ziņā jābūt Valsts mežu dienestam. 


 

14. Ja pieteikumam par mikrolieguma izveidošanu nav pievienots eksperta atzinums, atbildīgā institūcija 15 darbdienu laikā pēc mikrolieguma izveidošanas pieteikuma saņemšanas lūdz sniegt attiecīgās biotopu grupas, sugas vai sugu grupas ekspertam atzinumu par plānotā mikrolieguma teritorijā esošajām sugām un biotopiem, slēdzot savstarpēju vienošanos. Atbildīgā institūcija piesaista ekspertu atzinuma sagatavošanai un nodrošina viņu ar tās rīcībā esošo informāciju un kartogrāfisko materiālu par mikrolieguma izveidošanas priekšlikumā minēto teritoriju.”

Aicinām 27.1. apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:

27.1. par mikrolieguma un tā buferzonas, ja attiecināms, izveidošanu, lēmumā nosakot aizsardzības un apsaimniekošanas prasības, atļauto saimniecisko darbību, atrašanās vietu un platību, balstoties uz eksperta atzinumu.

Aicinām apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:

27.2. par lēmuma pieņemšanas termiņa pagarināšanu, ja plānotā mikrolieguma teritoriju nevar izvērtēt sugas vai biotopa bioloģiskā cikla dēļ

Aicinām 28.punktu izteikt šādā redakcijā

28. Atbildīgā institūcija nosūta pieteikuma iesniedzējam, zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, pašvaldībai un ekspertam lēmumu par mikrolieguma izveidošanu vai atteikumu izveidot mikroliegumu, vai šo noteikumu 27.2. apakšpunktā  minēto lēmumu. Lēmumam par mikrolieguma un tā buferzonas, ja attiecināms, izveidošanu pievieno mikrolieguma pieteikumu un eksperta atzinumu, kurā ietverta informācija par mikrolieguma individuālajām apsaimniekošanas un aizsardzības prasībām

Nav skaidrots, kāpēc 31.punktā minēti tikai dabas rezervāti un nacionālie parki, bet nav minēti dabas parki, dabas liegumi un aizsargājamo ainavu apvidi.

-

Aicinām 63.punktu izteikt šādā redakcijā

63. Lēmumu par mikrolieguma statusa atcelšanu pieņem tā atbildīgā institūcija, kura pieņēmusi lēmumu par mikrolieguma izveidošanu, izvērtējot mikrolieguma atbilstību izveidošanas pamatojumam (kritērijiem) un tā eksperta sniegto atzinumu, kas veicis pārbaudi dabā. Mikrolieguma statusa atcelšanu veic atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai par jauna mikrolieguma izveidi. Ja pēc mikrolieguma izveidošanas tā platība ir ietverta īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, atbildīgā institūcija ir tiesīga lemt par mikrolieguma statusa atcelšanu, pamatojoties uz eksperta atzinumu, ja īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumi nodrošina nepieciešamo aizsardzību sugai vai biotopam, kura aizsardzībai mikroliegums ticis izveidots.

Aicinām 64.puntu izteikt šādā redakcijā

Atbildīgās institūcijas pieaicinātais eksperts atzinumu mikrolieguma statusa atcelšanai sniedz šo noteikumu 12., 13., 14., 15., 17., 18. un 27.2. punktā noteiktajā kārtībā

Lūdzam skaidrot, kāpēc no 6. punkta tabulas ir izņemta informācija par kvartāliem un nogabaliem.
 

-

Aicinām 17.pantu izteikt šādā redakcijā:

17. Atbildīgā institūcija 15 dienu laikā pēc tam, kad saņemts eksperta atzinums, nosūta tās rīcībā esošo izveidojamo mikroliegumu raksturojošo informāciju pašvaldībai un zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, kura īpašumā tiek plānota mikrolieguma un tā buferzonas, ja attiecināms, izveidošana. Pašvaldība un zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas sniedz atbildīgajai institūcijai viedokli par mikrolieguma izveidošanas pieteikumu (par mikrolieguma un tā buferzonas, ja attiecināms, izveidošanas pamatotību, aizņemto platību, atrašanās vietu, aizsardzības un apsaimniekošanas prasībām). Atbildīgā institūcija, pieņemot lēmumu par mikrolieguma izveidošanu, izvērtē pašvaldības un zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja viedokli un sabiedrībai nozīmīgas sociālās un ekonomiskās intereses."
 

Piekrītam piedāvātajai 33.panta redakcijai

-