Atzinums

Ostas likuma 3.pants nosaka pamatnosacījumus, kas jāņem vērā Ministru kabinetam nosakot ostas robežas. Savukārt likumprojekta 1.pants paredz papildināt ar paskaidrojošo nosacījumu, ka tās noteikšanai tiek nodalīts teritorija, kas ostas pārvaldes valdījumā. Lūgums papildināt anotāciju ar skaidrojumu par šī nosacījuma nepieciešamību nosakot ostas teritoriju.

-

Likumprojekta 2.panta pirmā daļa paredz Ostas likuma 4.pantā noteikt, ka attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atradīsies Ministru kabineta noteiktās teritorijas daļa, Ostu likuma 7. pantā paredzētajām ostas pārvaldes funkcijām. Vēlamies vērst uzmanību, ka Ostas likuma 4.pants nosaka nosacījumus nekustamo īpašumiem ostas teritorijā un saskaņā ar šī panta trešā daļas 1.punktu visa valsts zeme ir attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā. Ņemot vērā minēto, lūgums papildināt anotāciju ar informāciju, kādas ostas teritorijas daļu Ministru kabineta  būs tiesības nodot ostas pārvaldībā.  

-

Atbilstoši likumprojekta 2.panta ceturtajai daļai ir paredzēts izteikt Ostas likuma 4.panta septīto prim daļu jaunā redakcijā no kā izriet, ka ostas valdījumā var nodot privātpersonai piederošu nekustamo īpašumu. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 105.pantu "ikvienam ir tiesības uz īpašumu.  teikumu īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību". Tā kā minētā norma satur privātpersonas pamattiesību ierobežojumu, lūgums papildināt anotāciju ar minētās normas konstitucionālo izvērtējumu. 

-

Likumprojekta 3.panta piektā daļa paredz papildināt Ostas likuma 7.panta trešo daļu ar 10.punktu, kas paredz, ka ostas pārvalde privāttiesību jomā var ierosināt grozījumus ostas pārvaldes nolikumā un pieņem lēmumus par ostas robežu projektu, lai nodrošinātu ostas darbības atbilstību attīstības plāniem. Savukārt šī likumprojekta 3.pants pirmajā daļā paredz izteikt ostas likuma 7.panta pirmo jaunā redakcijā, kas nosaka ostas pārvalde ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona vai mazajām ostām — pašvaldības iestāde, kas veic šajā likumā noteiktās ostas pārvaldes funkcijas. Rīgas un Ventspils ostu pārvaldes ir atvasinātas publisko tiesību juridiskas personas, kuru nolikumus apstiprina Ministru kabinets. Tāpat Ostas likuma 3.pantā ostas teritorijas robežas nosaka Ministru kabinets pēc Satiksmes ministrijas ieteikuma. Ņemot vērā, ka ostas pārvaldes nolikumā tiek apstiprināts un ostas robežās tiek noteiktas publiskajās tiesībās, tad ir nepieciešams precizēt likumprojekta 3.panta piekto daļu un izslēgt no tā jauno Ostas likuma trešās daļas 10.punktu.

-

Iebilstam pret likumprojekta 7.¹ panta ceturtajā daļā noteikto, ka ostas padomes priekšsēdētājs ir satiksmes ministra nominētais pārstāvis, kuram ir izšķirošā balss gadījumos, ja balsu skaits dalās vienādās daļās. Šāda norma neatbilst labas korporatīvās pārvaldības principiem kā arī koleģiālas lēmumu pieņemšanas un līdzsvarotas pārstāvniecības principiem. Šāds risinājums faktiski nozīmē valsts pārstāvju pārsvaru četru locekļu padomē, mazinot pašvaldības līdzdalību un ietekmi lēmumu pieņemšanā.
Turklāt šāds plānotais regulējums ir pretrunā atvasinātas publiskas personas juridiskajam statusam un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam. Padomes kompetences jautājumu izlemšana nav nododama Satiksmes ministrijai vai tās pārstāvim, bet ir padomes – kā koleģiālas institūcijas – pienākums. Ja ostas padome par kādu lēmumu nevar vienoties, tad tā attiecīgo jautājumu nevar pieņemt vai arī turpina to izvērtēt un rast risinājumus, līdz tiek panākta vienošanās. Tādējādi, ar nolūku nodrošināt līdzsvarotu pārstāvniecību un caurspīdīgu lēmumu pieņemšanu, tostarp situācijās, kad balsis sadalās vienādi, ieteicams nolikumā paredzēt kārtību konsekventai rīcībai, paredzot jautājuma izskatīšanu atlikt un organizējot tā atkārtotu izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu pēc papildu informācijas iegūšanas un izvērtēšanas. Šāds risinājums veicinātu uzticēšanos starp iesaistītajām pusēm, kā arī atbilstu labas korporatīvās pārvaldības praksei.
Tādējādi lūdzam likumprojektā paredzēt, ka ostas padomes priekšsēdētāju ievēlē ievēlētie locekļi no sava vidus un ostas padome pieņem savus lēmumus ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu.
Ņemot vērā augstāk minēto, lūdzam precizēt likumprojektu un attiecīgi papildināt anotāciju.

7.¹ pants. Ostas padome un izpildaparāts
(1) Ostas padomes un ostas pārvaldnieka tiesības un pienākumus nosaka ostas pārvaldes nolikums.
(2) Ostas pārvaldes sastāvā ir ostas padome kā pārraudzības institūcija un izpildaparāts, kuru vada ostas pārvaldnieks.
(3) Ostas padomē ir četri locekļi: divi valsts interešu pārstāvji, kurus nominē ekonomikas un satiksmes ministri, un divi pašvaldības pārstāvji.
(4) Ostas padomes locekļi no sava vidus ievēlē padomes priekšsēdētāju.
(5) Ostas padome pieņem savus lēmumus ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu.
(6) Ostas padome pieņem lēmumus par ostas finanšu plānu, ostu maksu un pakalpojumu tarifu noteikšanu, ilgtermiņa attīstības plānu un nekustamā īpašuma atsavināšanas jautājumiem.
(7) Visu ostas padomes locekļu vienbalsīgs lēmums nepieciešams, lai apstiprinātu ostas attīstības stratēģiju vidējam termiņam, ostas budžetu kārtējam gadam, vidēja termiņa budžetu un to grozījumus, noteiktu sasniedzamos rezultatīvos rādītājus un mērķus kārtējam gadam, kā arī darījumiem, kas ietekmē ostas vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto aktīvu apjomu vismaz par 15 procentiem un nav paredzēti stratēģijā.
(8) Ostas padomes locekļus nominējošā ministrija vai pašvaldība atlasa atklātā konkursā. Padomes locekļus uz pieciem gadiem ieceļ un atceļ Ministru kabinets. Nominētājam (ministram vai pašvaldībai) ir tiesības atsaukt savu pārstāvi.
(9) Ostas pārvaldnieku atklātā konkursā atlasa un amatā uz pieciem gadiem ieceļ un atbrīvo ostas padome.

Iebilstam pret nevienlīdzīgu pieeju lielo ostu pārvaldībā, kas paredzēta likumprojektā. Tajā norādīts, ka ostas pārvalde ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, taču pārvaldības modelis, kurā iecerēta padome un vienpersonisks pārvaldnieks ar padotu izpildaparātu, tiek piemērots tikai Rīgas un Ventspils ostām. Savukārt LSEZ saglabā esošo – valdes modeli ar deviņiem locekļiem – līdz 2035. gada 31. decembrim. Šāda būtiski atšķirīga pieeja trīs lielajām ostām nav pamatota ar nekādām objektīvām atšķirībām vai izvērtējumu, līdz ar to tā ir juridiski un saturiski nepamatota.
Atšķirīgais lēmumu pieņemšanas mehānisms un pārstāvības struktūra (LSEZ – 9 valdes locekļi; Rīga/Ventspils – 4 padomes locekļi) rada acīmredzami nevienlīdzīgus nosacījumus, kas grauj reformas vienotību un apdraud tās leģitimitāti, tostarp nozares uztverē.
Vēršam uzmanību, ka Satiksmes ministrijas 2025.gada 8.maijā organizētajā starpinstitūciju sanāksmē uz šo nekonsekvenci tiešā veidā norādīja arī virkne iesaistīto pušu – Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Šīs organizācijas pauda viedokli, ka LSEZ pārvaldības modelis attiecināms arī uz Rīgas un Ventspils ostām, uzsverot nepieciešamību pēc vienota pieejas lielo ostu pārvaldībā. Piemēram, LTRK skaidri norādīja, ka LSEZ modelis ir “loģisks balanss” starp valsts, pašvaldības un uzņēmēju pārstāvību, un aicināja to "klonēt" kā veiksmīgu piemēru.
Turklāt Satiksmes ministrijas sagatavotajā un Ministru kabineta 2025.gada 6.maijā pieņemtajā "Informatīvajā ziņojumā par Ostu pārvaldības reformas gaitu un tās pilnveidošanas iespējām" Satiksmes ministrija skaidri atzīst, ka esošais LSEZ modelis ir efektīvs un ļauj LSEZ saglabāt līdzšinējo dinamiku un veicināt reģionālo izaugsmi.
Ņemot vērā iepriekš minēto, uzstājam uz nepieciešamību ņemt vērā nozares viedokli un atteikties no šāda nevienlīdzīga risinājuma un nodrošināt vienotu un pārdomātu pārvaldības pieeju visām lielajām ostām, izvēloties LSEZ pārvaldības modeli arī Rīgas un Ventspils ostām.
Nepamatota un vispusīgi neizvērtēta reforma un pārvaldības atšķirības starp ostām ne vien apdraud reformas mērķu sasniegšanu, bet arī rada nopietnas šaubas par tās caurspīdīgumu, konsekvenci un leģitimitāti.

-

Iebilstam pret piedāvāto valsts pārstāvja iecelšanas kārtību mazās ostas valdēs.
1.alternatīva
Neskatoties uz to, ka pamatā atbalstām likumprojektā ierosinātos grozījumus samazināt mazās ostas valdes locekļu skaitu, iebilstam pret piedāvāto valsts pārstāvja iecelšanas kārtību, kas paredz, ka ministrijas pārstāvi valdē norīko attiecīgā ministrija pēc pašvaldības ierosinājuma. Uzskatām, ka šāda kārtība rada riskus mazās ostas pārvaldības stabilitātei un nepārtrauktībai.
Pirmkārt, ministriju pārstāvji var tikt bieži mainīti bez pamatota iemesla, kas var izraisīt pārvaldības nepārtrauktību un kavēt ostas ilgtermiņa attīstības plānus. Bieža pārstāvju maiņa ietekmēs arī valsts pārstāvības konsekvenci, kā arī sadrumstalos sadarbību starp valsti un pašvaldībām. Tas, savukārt, var novest pie formālas, nevis pēc būtības veidotas valsts pārstāvniecības, kas var mazināt valsts interešu pārstāvību un koordināciju starp institūcijām.
Otrkārt, bieža ministriju pārstāvju maiņa var radīt lieku administratīvo slogu gan pašvaldībai, gan ministrijai, lemjot par piemērotiem pārstāvjiem mazo ostu valdēs. Šāda pārvaldības kārtība varētu arī traucēt ātri un efektīvi reaģēt uz ostas attīstības izaicinājumiem, kas ir nepiemēroti mazajām ostām. Vēršam uzmanību, ka valdības prioritāte ir birokrātijas mazināšana, bet Satiksmes ministrijas piedāvājums faktiski palielina birokrātisko slogu, kas ir pretrunā ar valdības uzstādījumu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, piedāvājam precizēt valsts pārstāvju struktūru attiecīgo ostu valdēs, kā arī noteikt, ka mazo ostu valdē, līdzīgi kā lielo ostu padomē, darbojas vismaz divi pārstāvji no valsts – pa vienam no Satiksmes ministrijas un Ekonomikas ministrijas.
Ekonomikas ministrijas pārstāvība ir nepieciešama, jo tās kompetencē ietilpst vairāki svarīgi aspekti, kas tieši ietekmē mazo ostu attīstību. Saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 22.septembra noteikumiem Nr.588 "Ekonomikas ministrijas nolikums", Ekonomikas ministrija ir atbildīga par politiku tādās nozarēs kā rūpniecība, konkurētspējas attīstība, uzņēmējdarbība un inovācijas. Tā arī koordinē Nacionālās industriālās politikas īstenošanu, kas ir būtiska ilgtermiņa attīstībai, ko mazās ostas nevar sasniegt bez piemērotas ekonomiskās politikas.
Satiksmes ministrijas dalība mazo ostu valdē ir nepieciešama, jo tā ir vadošā institūcija transporta un ostu politikas jomā. Satiksmes ministrija ir atbildīga par politikas izstrādi, kas ietekmē visas nozīmīgākās jomas, kas saistītas ar mazajām ostām – sākot no ostu pārvaldības līdz transporta loģistikai un jūrniecībai. Ministrijas kompetence tieši attiecas uz svarīgiem jautājumiem, kā, piemēram, ostu attīstības veicināšanu un multimodālo pārvadājumu attīstību, kas ir būtiski mazo ostu izaugsmei.
Tādējādi, lai arī atbalstām mērķi samazināt valdes locekļu skaitu, uzstājām uz nepieciešamību pārskatīt mehānismu, kā tiek izraudzīti ministriju pārstāvji mazo ostu valdēs, un nodrošināt šo pārstāvju dalību ne tikai no vienas, bet no Satiksmes un Ekonomikas ministrijām, ņemot vērā katras ministrijas kompetences un ietekmi uz ostu attīstību.
2.alternatīva
Ierosinām noteikt, ka mazās ostas valdē darbojas seši locekļi – divi valsts pārstāvji (Satiksmes ministrijas un Ekonomikas ministrijas amatpersonas), divi pašvaldības pārstāvji un divi komersantu pārstāvji. Šāda kompozīcija nodrošina līdzsvarotu pārstāvniecību, nodrošina ieguvumus depolitizācijai un labai korporatīvai pārvaldībai, kas balstīta uz līdzvērtīgu lēmumu pieņemšanas mehānismu starp trim iesaistītajām pusēm. Šāds modelis atbilst korporatīvās pārvaldības labajai praksei, jo pārvaldības struktūra tiek veidota uz sadarbības un līdzsvara principiem. Tas ir pārredzams, t.sk. novēršot risku, ka ministriju pārstāvji tiek bieži mainīti, kas var apdraudēt ostas ilgtermiņa mērķus. Vienlaikus modelis nodrošina stabilu valsts līdzdalību, jo tiek iesaistītas abas ostu attīstībai svarīgākās nozares ministrijas – Satiksmes ministrija un Ekonomikas ministrija, balstoties uz to atbildības jomām: infrastruktūra, loģistika, transporta politika, no vienas puses, un ekonomiskā attīstība, uzņēmējdarbība, rūpniecība, investīcijas, eksports un inovācijas no otras puses. Šāda pieeja ir līdzīga LSEZ pārvaldības modelim, kur valdes sastāvā nodrošināta līdzsvarota pārstāvība no valsts, pašvaldības un komersantiem, un kuru Satiksmes ministrija ir atzinusi par efektīvu.

1.alternatīva:
(4) Mazās ostas valdi izveido attiecīgās pašvaldības dome ne vairāk kā piecu locekļu sastāvā, iekļaujot tajā valdes priekšsēdētāju – pašvaldības amatpersonu, pa vienai Satiksmes ministrijas un Ekonomikas ministrijas amatpersonai, kuras norīko attiecīgie ministri, kā arī vienu pašvaldības deputātu un vienu ostā funkcionējošo komercsabiedrību pārstāvi.

vai

2.alternatīva:
(4) Mazās ostas valdi izveido attiecīgās pašvaldības dome ne vairāk kā sešu locekļu sastāvā, iekļaujot tajā valdes priekšsēdētāju – pašvaldības amatpersonu, vienu pašvaldības deputātu, pa vienai Satiksmes ministrijas un Ekonomikas ministrijas amatpersonai, kuras norīko attiecīgie ministri, kā arī divus ostā funkcionējošo komercsabiedrību pārstāvjus.

Iebilstam pret likumprojekta 14.panta 4¹ daļā ietverto normu, kas paredz, ka mazās ostas valdes locekļiem un ostas pārvaldniekam tiek piemērotas likumprojekta 7.³ pantā noteiktās prasības un atlases kārtība. Lūdzam svītrot likumprojekta 14.panta 4¹ daļu.
Skaidrojam, ka, pirmkārt, šāda pieeja nav samērīga un atbilstoša mazo ostu pārvaldības faktiskajai struktūrai un mērogam, kā arī var radīt būtisku administratīvo slogu.
Otrkārt, veidojas acīmredzamas pretrunas ierosinātajā regulējumā. Piemēram, likumprojekta 14.panta ceturtajā daļā ir skaidri norādīts, ka mazās ostas valdē ir attiecīgās ministrijas ministra norīkota ministrijas amatpersona un pašvaldības amatpersonas (deputāti), kas faktiski jau ierobežo pretendentu skaitu. Tādējādi, pretendentam jābūt ministrijas amatpersonai un pašvaldības amatpersonai (deputātam), pat ja valdes locekļiem tiek piemērotas šā likumprojekta 7.³ pantā noteiktās prasības un atlases kārtība. Tāpat pretruna ir starp 14.panta ceturtajā daļā un likumprojekta 7.³ panta trešās daļas 5.punktā ietvertajām normām, t.i. – no vienas puses tiek noteikts, ka pašvaldību mazās ostas valdē pārstāv amatpersonas (deputāti), bet no otras puses mazās ostas valdes loceklim tiek paredzēts ierobežojums, kas nosaka, ka par ostas padomes locekļa vai ostas pārvaldnieka kandidātu nedrīkst izvirzīt personu, kura ir vai pēdējo 24 mēnešu laikā līdz pieteikumu iesniegšanas gala termiņa datumam bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības vadības amatpersona.
Papildus jānorāda, ka lielākajā daļā mazo ostu valdes locekļiem netiek paredzēta atlīdzība, kas var būtiski samazināt interesi par valdes locekļa amatu mazajās ostās, jo valdes locekļa amata pienākumi ir jāpilda bez atlīdzības.
Treškārt, 7.³ pantā noteikto prasību un procedūru piemērošana mazajām ostām radītu nesamērīgu birokrātisko slogu, jo paredz atklātu kandidātu atlases procesu, ko praktiski ir sarežģīti īstenot mazās pašvaldībās ar ierobežotu personāla un finanšu kapacitāti, turklāt ar ierobežotu iespējamo kandidātu loku. Tāpat šāds process radītu papildu birokrātisko un finansiālo slogu arī ministrijām, kas būtu atbildīgas par šādu atlases procesu organizēšanu.
Ceturtkārt, jāņem vērā, ka likumprojekta 7.³ panta normas paredzēts attiecināt uz lielo ostu padomes locekļiem un ostas pārvaldnieku, un tajā noteiktie atlases principi (tostarp publiska kandidātu atlase) ir piemēroti lielām institūcijām, kā lielās ostas ar plašu pārvaldības sistēmu un atbildību loku. Savukārt mazajās ostās darbojas nevis padomes, bet valdes, kuru darbība pēc būtības ir operatīva un daudz ierobežotāka. Tādējādi, lielo ostu regulējumu piemērošana mazo ostu pārvaldībai ir nesamērīga.
Piekrītam, ka attiecīgas ministrijas ministram saglabājas tiesības norīkot pārstāvi, tomēr šādai norīkošanai nav nepieciešams piemērot nesamērīgu un smagnēju mazo ostu valdes locekļu publisko atlases mehānismu, kāds tas paredzēts lielo ostu padomēm un pārvaldniekam. Ekonomikas ministrijas ieskatā katrai ministrijai un pašvaldībai, kura norīko savas amatpersonas attiecīgās mazās ostas valdē, ir jābūt iekšējai konsekventai un nostiprinātai pieejai, kādā tā izvēlas norīkošanai minētās amatpersonas, lai tās spētu profesionāli pildīt mazās ostas valdes locekļa amata pienākumus.

-

Lūdzam pārejas noteikumu 31.punktu izteikt redakcijā, kas skaidri nosaka, ka līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai publiskas kandidātu pieteikšanās procedūrā atlasītie vai ieceltie Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdes locekļi turpina pildīt valdes locekļa pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām.
Lūdzam attiecīgi papildināt anotāciju.

31. Līdz šā Likuma spēkā stāšanās dienai publiskas kandidātu pieteikšanās procedūrā atlasītie ostas padomes locekļi Rīgas brīvostā un Ventspils brīvostā, ekonomikas ministra un satiksmes ministra virzītie un ar Ministru kabineta rīkojumu ieceltie pārstāvji turpina pildīt ostas pārvaldes padomes locekļa pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām.

Lūgums papildināt anotāciju par nepieciešamību izslēgt Ostas likuma 4.panta ceturtās daļas 3.punktu (likumprojekta 2.panta otrā daļa).

-

Lūgums papildināt anotāciju par nepieciešamību mainīt Ostas likuma 4.panta sestajā daļā investīciju apjomu, kuram izpildoties, ostas pārvalde var iznomāt vai piešķirt apbūves tiesības tās valdījumā esošajā valsts vai pašvaldības nekustamajā īpašumā vairāk kā uz 45 gadiem (likumprojekta 2.panta trešā daļa).

-

Atbilstoši likumprojekta 2.panta sestajai daļai ir paredzēts papildināt Ostas likuma 4.pantu ar vienpadsmito daļu, kas nosaka ostas pārvaldei pirmpirkuma tiesības uz pašvaldībai piederošu nekustamo īpašumu, izņemot to, kas atrodas ostas pārvaldē pārvaldes valdījumā. Ņemot vērā likumprojekta 2.panta otro daļu, kas paredz izslēgt Ostas likuma 4.panta ceturtās daļas 3.punktu, likuma 4.panta ceturtā daļas izņēmumos nav gadījumi, kad pašvaldībai piederošais nekustamais īpašums netiek nodots valdījumā ostas teritorijā. Līdz ar to, lūgums skaidrot kādi pašvaldībai piederoši zemesgabali var neatrasties ostas pārvaldē valdījumā ostas teritorijā.

-

Lūdzu papildināt likumprojekta 4.panta paredzēto Ostas likuma 7.2 pantu ar ievadtekstu.

-

Lūdzam izvērtēt likumprojekta 7.¹ panta sestajā un septītajā daļā noteikto, kā arī 7.² pantā detalizēti izklāstītās ostas padomes kompetences, ievērojot, ka konstatējamas saturiskas neatbilstības starp 7.¹ panta sestajā un septītajā daļā paredzēto un 7.² pantā uzskaitītajām ostas padomes kompetencēm, kas var radīt neskaidrības par padomes pilnvaru saturu un lēmumu pieņemšanas kārtību. Likumprojekta skaidrībai un piemērojamībai lūdzam izvērtēt (1) precīzi integrēt 7.¹ panta sestās daļas jautājumus 7.² panta kompetenču uzskaitījumā vai vice versa – 7.² panta kompetenču uzskaitījumu precīzi integrēt 7.¹ panta sestās daļas jautājumos; (2) skaidri norādīt vienbalsīguma prasības piemērojamību 7.² pantā minētajam kompetencēm, kad izlemjami konkrētie ostu padomes kompetencē esošie jautājumi.
Ņemot vērā minēto, lūdzam attiecīgi precizēt likumprojektu un anotāciju.

-

Aicinām Satiksmes ministriju izvērtēt likumprojekta 7.³ panta trešās trešās daļas 5.punktā ietverto normu, kas nosaka, ka par LSEZ valdes locekļa vai pārvaldnieka kandidātu nedrīkst izvirzīt personu, "kura ir vai pēdējo 24 mēnešu laikā līdz pieteikumu iesniegšanas gala termiņa datumam publiskas kandidātu pieteikšanās procedūras ietvaros ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības vadības amatpersona (piemēram, valdes loceklis, vadītājs, prezidents, priekšsēdētājs, ģenerālsekretārs)", vispusīgi vērtējot vai minētais ierobežojums ir samērīgs un lietderīgs. Ekonomikas ministrijas ieskatā minētais ierobežojums nav ne praktiski pamatots, ne samērīgs, jo neparedz nekādu individuālu izvērtēšanas iespēju, piemēram, vai politiskās darbības fakts ir radījis interešu konfliktu vai ir ietekmējis lēmumu pieņemšanas neitralitāti. Ekonomikas ministrijas vērtējumā būtiska ir kandidāta profesionālā pieredze un kompetences, tostarp spēja profesionāli un neatkarīgi pildīt valdes locekļa vai pārvaldnieka pienākumus. Turklāt, politiskā darbība pati par sevi nedrīkst kalpot kā soda elements vai izslēgšanas kritērijs profesionālās kvalifikācijas un pieredzes izvērtēšanā.
Vēršam uzmanību, ka pret šo ierobežojumu, cita starpā, izteicās arī atsevišķi Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) locekļi 2025.gada 3.aprīļa sēdē un iesaistītās puses Satiksmes ministrijas organizētajā starpinstitūciju sanāksmē 2025.gada 8.maijā, uzsverot, ka šāda norma neproporcionāli ierobežo pašvaldību pārstāvju iespējas piedalīties ostu pārvaldībā, kaut gan tieši šiem pārstāvjiem ir vislielākā interese par ostu attīstību un integrāciju pilsētas infrastruktūrā un ekonomikā.
Lūdzam minēto ierobežojumu svītrot.
 

“7.³ pants. Prasības un atlases kārtība ostas padomes locekļiem un ostas pārvaldniekam 
(1) Ostas padomes locekļu un ostas pārvaldnieka nominēšanas process atbilst korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem, nodrošinot atklātu, godīgu un profesionālu atlasi, lai izveidotu profesionālu un kompetentu pārvaldes institūciju. 
(2) Kandidātu nomināciju ostas padomes locekļu amatiem nodrošina attiecīgā ministrija vai pašvaldība, organizējot publisku kandidātu pieteikšanās procedūru. 
(3) Par padomes locekļa vai ostas pārvaldnieka kandidātu nedrīkst izvirzīt personu: 
1) kurai nav augstākās izglītības; 
2) kura ir sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, ja sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta; 
3) kurai, pamatojoties uz kriminālprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, ir atņemtas tiesības veikt noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai citu profesionālo darbību; 
4) par kuru ir pasludināts maksātnespējas process.
(4) Ostas padomes locekļa vai ostas pārvaldnieka kandidāts, iesniedzot pieteikumu publiskas kandidātu pieteikšanās procedūras ietvaros, apliecina savu atbilstību šajā pantā noteiktajām prasībām.”

Ņemot vērā ņemot vērā pastāvošo juridisko tehniku likuma grozījumu sagatavošanā, ierosinām apvienot likumprojekta 6. un 7.pantu vienā pantā.

-

Lūdzu noteikt konkrētu datumu, kad stājas spējā jaunā Ostas likuma pārejas noteikumu 30.punkts.

-

Lūdzam skaidrības labad papildināt likumprojekta anotāciju ar detalizētu skaidrojumu par īpašuma atsavināšanas un maiņas kārtību. Šobrīd anotācijā trūkst skaidrības, piemēram, par to (1) kādi kritēriji un procedūras jāpiemēro, lai pamatotu atsavināšanu vai maiņu; (2) kā tiek noteikta atlīdzība atsavināšanas darījumiem; (3) kādi ir domstarpību un strīdu izskatīšanas mehānismi īpašnieku aizsardzībai. Ņemot vērā, ka likumprojekts skar būtiskas īpašuma tiesības, šie aspekti anotācijā ir jāatspoguļo pietiekami precīzi, lai varētu izvērtēt ierosināto regulējuma normu piemērošanu, tostarp, atbilstību, piemēram, Satversmes 105.pantam, kā arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumam.
Ņemot vērā minēto, lūdzam attiecīgi precizēt anotāciju un likumprojektu.

-