Atzinums

Uzturam spēkā publiskās apspriešanas laikā izteiktos iebildumus/priekšlikumus par noteikumu projektu.
[Papildināts pārkopējot]
1. Autostāvvieta, kas atrodas fiziski blakus ēkai definīcija (Noteikumu projekta 1.1. punkts)
Noteikumus ir plānots papildināt ar jaunu 3.44. punktu šādā redakcijā: “3.44. autostāvvieta, kas atrodas fiziski blakus ēkai – automašīnai paredzēta vieta, kas paredzēta ēkas iemītnieku, apmeklētāju vai darbinieku lietošanai un kas atrodas ēkas īpašuma teritorijā vai ēkas tiešā tuvumā. Šā apakšpunkta ietvarā tā ir vieta blakus ēkai ar iekštelpu, kuras vides regulēšanu veic izmantojot enerģiju.”
Kā tas izriet no Komisijas paziņojuma, kurā sniegti norādījumi par jauniem vai būtiski grozītiem pārstrādātās Ēku energosnieguma direktīvas (ES) 2024/1275 noteikumiem (C/2025/6438) (turpmāk – EPDB paziņojums), jēdziens autostāvvieta nav definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2024/1275 par ēku energosniegumu (turpmāk – EPBD). Attiecīgi no tā izriet, ka tas ir dalībvalstu kompetencē izlemt to, kas tiek izprasts ar autostāvvietu attiecīgās direktīvas tvērumā, transponējot EPBD normas nacionālajos normatīvajos aktos.
Vēlamies uzsvērt, ka nebūtu pamatoti EPBD kontekstā uzskatīt, ka par autostāvvietām būtu uzskatāmas autostāvvietas, kur automašīnas tiek novietotas stāvēšanai īslaicīgi. Attiecīgi īslaicīgai stāvēšanai novietotās automašīnas neizmantos elektrouzlādes pakalpojumu un tādējādi nesasniegs EPDB mērķi – samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, bet panāks tieši pretēju efektu – tiks radīta papildu siltumnīcu gāzu emisija uzlādes punktu, kabeļu un kabeļkanālu izbūvē.
Kā piemēru varam norādīt, ka mazumtirdzniecības veikaliem, jo īpaši pārtikas veikaliem, ir unikāls darbības modelis, kur automašīnas “nestāv” vārda tradicionālajā nozīmē, bet tikai apstājas uz nelielu brīdi, lai iegādātos veikalā produktus un tos ar automašīnu nogādātu uz nepieciešamo lokāciju. Apmeklētāji šajās vietās parasti pavada aptuveni 30 minūtes. Arī EPBD paziņojumā ir norādīts, ka lielveikalu autostāvvietās automašīnas tiek novietotas mazāk par vienu stundu.
Papildus pretēji EPBD mērķim būtu šo definīciju attiecināt uz autostāvvietām, kas tiek izmantotas tikai preču saņemšanai vai piegādei, jo pavadītais laiks, veicot šādas darbības, nebūs pietiekami ilgs, lai būtu lietderīgi veikt elektrouzlādi.
Norādāms arī, ka EPBD paziņojumā ir noteikts, ka īstenojot “autostāvvietas, kas fiziski atrodas blakus ēkai” definīciju, dalībvalstis var izvēlēties iekļaut autostāvvietas, kas atrodas ēkas īpašuma teritorijā vai ēkas tiešā tuvumā. Šajā gadījumā būtu jāņem vērā apstāklis, ka lielākoties pie nedzīvojamajām ēkām, it īpaši mazumtirdzniecības veikaliem, autostāvvietas tiek paredzētas vairāk nekā tās tiek izmantotas, tāpēc mūsu ieskatā būtu pamatoti attiecināt šo jēdzienu tikai uz ēkas tiešu tuvumu, nevis uz visu nekustamo īpašumu, tādējādi lietderīgi un ekonomiski turpmākos pienākumus attiecinot tikai uz autostāvvietām, kuras klienti un lietotāji parasti praktiski izmanto.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lai pienācīgi transponētu EPBD normas un saglabātu EPBD mērķi, šo normu kontekstā būtu nosakāma tāda autostāvvietas definīcija, izslēdzot no tās teritorijas, kurās automašīnas parasti tiek novietotas īslaicīgi uz ne vairāk kā 60 minūtēm vai ir paredzētas preču saņemšanai vai piegādei, kā arī šī definīcija būtu attiecināma tikai uz ēkas tiešu tuvumu.
Attiecīgi piedāvājam izteikt 3.44. punktu šādā redakcijā: “3.44. autostāvvieta, kas atrodas fiziski blakus ēkai – autostāvvieta, kas paredzēta ēkas iemītnieku, apmeklētāju vai darbinieku lietošanai un kas atrodas ēkas tiešā tuvumā. Šā apakšpunkta ietvarā tā ir autostāvvieta blakus ēkai ar iekštelpu, kuras vides regulēšanu veic izmantojot enerģiju.”

Un papildināt noteikumus ar 3.45. punktu šādā redakcijā: “3.45. autostāvvieta – automašīnas stāvēšanai paredzēta vieta, kurā automašīna parasti tiek novietota stāvēšanai uz laiku ilgāku par 60 minūtēm un nav paredzēta preču saņemšanai vai piegādei.”

2. Prasības jaunām ēkām un ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu (Noteikumu projekta 1.2. un 1.4. punkti)
Noteikumu 4. punktu ir plānots izteikt šādā redakcijā: “4. Būves projektējot, ņem vērā ugunsdrošības, darba drošības, akustikas, higiēnas, optimālas iekštelpu vides kvalitātes, pielāgošanās klimata pārmaiņām, risku, kas saistīti ar spēcīgu seismisko aktivitāti, oglekļa piesaistījumiem, kas saistīti ar oglekļa uzglabāšanu ēkās vai uz tām, vides pieejamība personām ar invaliditāti, būvju emisiju āra vidē un citu regulējošo normatīvo aktu un standartu prasības.”
Noteikumus ir plānots papildināt ar jaunu 6.1 punktu šādā redakcijā: “6.1 Ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams, risina prasību izpildi arī šādās jomās:6.11. optimālas iekštelpu vides kvalitāte;6.12. ugunsdrošība;6.13. pielāgošanās klimata pārmaiņām;6.14. riski, kas saistīti ar spēcīgu seismisko aktivitāti;6.15. vides pieejamība;6.16. bīstamu vielu, tostarp azbesta, nodošana atkritumu apsaimniekotājam;6.17. būvju emisija āra vidē.”
Lūdzam ņemt vērā, ka Latvijā nav novērojama spēcīga seismiskā aktivitāte, ko būtu nepieciešams atsevišķi ievērot, projektējot jaunas ēkas un ēkas, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu. Šāda prasība apsvērt ļoti teorētisku risku radītu papildu administratīvo slogu ēku īpašniekiem projektēšanas laikā. Attiecīgi mūsu ieskatā šī daļa nebūtu piemērojama Latvijas gadījumā un tādējādi tā būtu izslēdzama no Noteikumu projekta.

Papildus vēlamies norādīt, ka jēdziens “personām ar invaliditāti” noteikumu projektā ir lietots neatbilstoši un korekti būtu norādīt “personām ar kustību ierobežojumiem”, lai tādējādi netiktu izslēgtas personas, kam nav invaliditāte, bet ir pārejoši kustību ierobežojumi, piemēram, personas ar traumām, seniori, grūtnieces.
Attiecīgi lūdzam izteikt noteikuma 4. punktu šādā redakcijā: “4. Būves projektējot, ņem vērā ugunsdrošības, darba drošības, akustikas, higiēnas, optimālas iekštelpu vides kvalitātes, pielāgošanās klimata pārmaiņām, oglekļa piesaistījumiem, kas saistīti ar oglekļa uzglabāšanu ēkās vai uz tām, vides pieejamība personām ar kustību traucējumiem, būvju emisiju āra vidē un citu regulējošo normatīvo aktu un standartu prasības.”
Un izteikt noteikumu 6.1 punktu šādā redakcijā: “6.1 Ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams, risina prasību izpildi arī šādās jomās:6.11. optimālas iekštelpu vides kvalitāte;6.12. ugunsdrošība;6.13. pielāgošanās klimata pārmaiņām;6.14. vides pieejamība;6.15. bīstamu vielu, tostarp azbesta, nodošana atkritumu apsaimniekotājam;6.16. būvju emisija āra vidē.”

3. Saules enerģija (Noteikumu projekta 1.6. punkts)
Noteikumus ir plānots papildināt ar jaunu 130.2 punktu šādā redakcijā: “130.2 Ja tas ir tehniski piemēroti, ekonomiski un funkcionāli īstenojami, tad saules enerģijas iekārtu izvietošanu paredz:130.21. jaunai ēkai, kas ir publisko struktūru īpašumā. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2026. gada 31. decembra; 130.22. jaunai nedzīvojamai ēkai ar kopējā platību lielāku par 250m2. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2026. gada 31. decembra; 130.23. jaunai dzīvojamai ēkai. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2029. gada 31. decembra; 130.24. jaunai autostāvvietai ar jumtu (tajā skaitā nojumei), kas fiziski atrodas blakus citai ēkai. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2029. gada 31. decembra;130.25. nedzīvojamajās ēkas ar kopējo platību lielāku par 500 m2 nozīmīgas atjaunošanas gadījumā vai veicot darbību, kurai nepieciešams būvvaldes akcepts, darbiem uz jumta vai ēkas inženiertehniskās sistēmas uzstādīšanai. Šā apakšpunkta prasība piemērojama no 2027. gada 31. decembra.”
Mūsu pieredze rāda, ka modernizējot PV sistēmas esošajās ēkās, kā arī ar to saistītās uguns un zibens aizsardzības sistēmas, jāņem vērā ēkas konstrukcijas viengabalainība, piemēram, zaļie jumti, zema plātņu nestspēja vai cits, ēnojums un ugunsdrošība. Vajadzīgā slodzes rezerve papildu PV sistēmai var nebūt pieejama. Tāpēc saules enerģijas ražošana saistās ar vairākiem izaicinājumiem:
a) nepieciešams pietiekami kvalificēts personāls;
b) nepieciešami materiāli, kam jāatbilst noteiktām tehniskām prasībām un kuru sagāde nav vienkārša.
Ievērojot minētās problēmas, PV sistēmu uzstādīšana var prasīt ievērojami vairāk laika nepietiekama personāla un materiālu dēļ un tādējādi apgrūtināt komercdarbības īstenošanu, kā rezultātā radīt ievērojamu finansiālu slogu un zaudējumus komersantiem. Attiecīgi lūdzam noteikt pēc iespējas garāku termiņu PV sistēmu uzstādīšanai, kā arī iespēju būvniecības procesā noteikt vēlāku termiņu PV sistēmu uzstādīšanai pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā.
Pastāv bažas, ka tīkla infrastruktūra nav veidota tā, lai ļautu publiskajā tīklā lielos apjomos ievadīt pašražoto elektroenerģiju. Turklāt pārmērīga saražotās elektroenerģijas pārnešana uz kopējo tīklu apdraud elektroapgādes drošību un uzticamību veseliem reģioniem.  Kā galveno faktoru ieviešanā mēs uzskatām uzsvaru uz augstiem pašlietošanas rādītājiem, lai izvairītos no nevēlamas tīkla ievades vai tīkla slodzes. Attiecīgi aicinām normas saskaņot ar Akciju sabiedrību “Sadales tīkls”, izvērtējot gan papildu slodzes, gan arī pieejamās slodzes Latvijas teritorijā.
Tāpat mēs savā praksē novērojam, ka saules enerģijas sistēmu izmantošana sniegotos reģionos rada saules sistēmu kopējās efektivitātes samazināšanos, palielinoties temperatūrai saulainos reģionos. Tāpēc pārmērīga PV uzstādīšana nešķiet piemērota no ekonomiskā un ekoloģiskā viedokļa un tas būtu jāņem vērā nosakot šādas prasības.
Mēs ekoloģisku un ekonomisku iemeslu dēļ kritiski vērtējam PV sistēmu uzstādīšanu uz autostāvvietām ar jumtu. PV autostāvvietu konstrukcijas ir ne tikai daudz dārgākas nekā cita veida jumta sistēmas, bet arī sistēmas sākotnējā CO2 bilance ir ievērojami sliktāka, jo ar tām ir saistīti masīvi pamati un ir liels materiālu patēriņš. Visaptverošas ilgtspējas stratēģijas nolūkos mēs dodam priekšroku zaļajam segumam, kas veicina bioloģisko daudzveidību, nevis papildu būvniecības pasākumiem. Tāpēc mēs aicinām paredzēt iespēju izpildīt prasību par saules enerģijas sistēmām ar alternatīvām zaļās apbūves sistēmām tajā pašā nekustamajā īpašumā, kas ir efektīvāks risinājums.

Mēs aicinām rūpīgi izvērtēt pasākumus attiecībā uz PV paplašināšanu uz nedzīvojamo ēku un autostāvvietu jumtiem un Noteikumu projekta anotācijā noteikt izņēmumus saskaņā ar EPBD 10. panta 4. punktu konkrētos gadījumos, vienlaikus saglabājot EPBD mērķi nodrošināt piemērotu saules enerģijas iekārtu izvietošanu, ja tas ir tehniski piemērots, ekonomiski un funkcionāli īstenojams. Piemēram, izņēmumi būtu nosakāmi gadījumos:
1) PV sistēmas uzstādīšana nav salāgojama ar ēkas konstrukcijas viengabalainību, piemēram, zaļajiem jumtiem, zemu plātņu nestspēju vai citu, ēnojumu un ugunsdrošību;
2) Neiespējamība nodrošināt vajadzīgo slodzes rezervi;
3) Nepietiekama esošā tīkla infrastruktūra, lai spētu droši uzņemt saražoto elektroenerģiju;
4) Autostāvvietu PV jumta segums tiek aizstāts ar zaļo segumu;
5) Tiek pierādīts, ka 100 % no patērētās elektroenerģijas tiek iegūta no atjaunīgiem enerģijas avotiem.

4. Ilgtspējīgas mobilitātes infrastruktūra (Noteikumu projekta 1.6. punkts)
Noteikumus ir plānots papildināt ar jauniem 130.3, 130.4 un 130.5 punktiem šādā redakcijā: “130.3 Jaunām nedzīvojamām ēkām ar vairāk nekā piecām automašīnu stāvvietām un nedzīvojamām ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, ar vairāk nekā piecām automašīnu stāvvietām:130.31. katrām piecām stāvvietas vietām paredz vismaz vienu uzlādes punktu;130.32. vismaz 50 % automašīnu stāvvietām paredz priekšlaicīgi ierīkotus kabeļus, bet pārējām automašīnu stāvvietām kabeļkanālus (elektrības kabeļiem paredzētus kanālus), lai vēlāk būtu iespējams ierīkot elektrotransportlīdzekļu, ar elektroenerģiju darbināmu velosipēdu un citu L kategorijas transportlīdzekļu tipu uzlādes punktus;130.33. paredz velosipēdu stāvvietas, kas veido vismaz 15 % no nedzīvojamo ēku vidējās lietotāju kapacitātes vai 10 % no kopējās lietotāju kapacitātes, ņemot vērā platību, kas vajadzīga arī lielāka izmēra velosipēdiem nekā standarta velosipēdi130.4 Šī būvnormatīva 130.3 punkta prasību piemēro arī tad, ja vienlaicīgi izpildās šādi kritēriji:130.41. autostāvvieta atrodas ēkas iekšienē;130.42. tiek veikta nozīmīga atjaunošana;130.43. būvniecības ieceres pasākumi ietver vai skar autostāvvietu vai ēkas elektroinfrastruktūru.130.5 Šī būvnormatīva 130.3 punkta prasību piemēro arī tad, ja vienlaicīgi izpildās šādi kritēriji:130.51. autostāvvieta atrodas fiziski blakus ēkai;130.52. tiek veikta nozīmīgas atjaunošana;130.53. būvniecības ieceres pasākumi ietver vai skar autostāvvietu vai ēkas elektroinfrastruktūru.”
Par uzlādes punktu jaudu un skaitu
Neapdzīvojamo ēku spektrs ir plašs, piemēram, rūpnīcas, bankas, mazāki un lielāki mazumtirdzniecības veikali, biroji, komerciāli pārvaldītas autostāvvietas. Parasti visām nedzīvojamām ēkām ir autostāvvietas, lai gan to lietotājiem un klientiem autostāvvietu izmantošanas un uzturēšanās laiks ir pilnīgi atšķirīgs. Kā jau iepriekš tika minēts, piemēram, vidējais autostāvvietas izmantošanas laiks pārtikas mazumtirdzniecības veikalos ir tikai apmēram 30 minūtes.
EPBD 14. pantā nav noteikta uzlādes punktu uzstādītā jauda. Kā tas ir zināms, pastāv uzlādes punkti ar dažādu uzlādes jaudu, kas var nodrošināt lēnāku vai ātrāku automašīnas uzlādi. Ātrās uzlādes punktu iegādes un uzstādīšanas izmaksas ir ievērojami augstākas nekā lēnās uzlādes punktu. Tomēr ātrās uzlādes punktu uzstādīšana ir ļoti lietderīga, jo īpaši  mazumtirdzniecības uzņēmumu autostāvvietās. Tas ir tāpēc, ka ātrās uzlādes punkts ar jaudu 150 kW ar 30 minūšu uzlādi var nodrošināt iespēju automašīnai veikt līdz pat aptuveni 220 km lielu attālumu, savukārt ar parasto uzlādes punktu ar parasto jaudu 11 kW var uzlādēt automašīnu tikai aptuveni 30 km attālumam.
Šajā kontekstā var rasties mērķu konflikts, jo, ja EPBD 14. pants tiks transponēts identiski, pastāv risks, ka daudzi īpašnieki izmaksu dēļ izlems (vai pat būs spiesti izlemt) uzstādīt tikai parastās uzlādes punktus, kas ir finansiāli izdevīgākais risinājums, kaut arī ēkas lietotāji vai klienti tos neizmantos uzlādei, jo neuzskatīs par lietderīgu tik īsam apmeklējumam uzlādēt automašīnu nelielam veicamajam attālumam. Pastāv risks, ka EPBD mērķi netiks sasniegti, ja netiks ņemts vērā konkrētais uzlādes ilgums noteiktās nedzīvojamās ēkās, un ka kopējās investīcijas uzlādes infrastruktūrā nebūs ekonomiski pamatotas un tādējādi paliks lielā mērā neizmantotas. Saskaņā ar EPBD 49. apsvērumu lēna uzlāde tiek uzskatīta par ekonomisku. Tomēr tā funkcionālā un loģiskā ziņā nevar tikti paredzēta konkrētām nedzīvojamajām ēkām, piemēram, pārtikas mazumtirdzniecības veikaliem.
Arī EPDB paziņojumā ir noteikts, ka “[d]ažādās ēku kategorijās var ievērojami atšķirties tas, cik ilgi transportlīdzeklis ir novietots stāvvietā. Lielās nedzīvojamās ēkās (ar vairāk nekā 20 automašīnu stāvvietas vietām), piemēram, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu ēkās, kurās apmeklētāji parasti novieto automašīnas uz neilgu laiku, t. i., mazāk nekā uz vienu–divām stundām, lieljaudas uzlādes punktu uzstādīšana varētu apmierināt apmeklētāju vajadzības labāk nekā parastas jaudas uzlādes punkti. Tāpēc dalībvalstis var apsvērt iespēju paredzēt noteiktu elastību, izstrādājot savas prasības par uzlādes punktiem šai ēku kategorijai, ja vien tās nodrošina vajadzīgā uzlādes punktu skaita pieejamību, ņemot vērā autostāvvietas lietotāju vajadzības.” Kā tas izriet no EPDB paziņojuma, dalībvalstis var apsvērt elastību šādām ēku kategorijām, ja tiek nodrošināta vajadzīgā uzlādes punktu skaita pieejamība, ņemot vērā autostāvvietas lietotāju vajadzības. No ekoloģiskā un ekonomiskā aspekta būtu loģiski noteikt iespēju izpildīt savas tīri kvantitatīvās saistības uzstādīt konkrētu skaitu uzlādes punktus saskaņā ar EPBD 14. panta formulējumu, pamatojoties uz vajadzību analīzi. Attiecīgi pamatojoties uz lietotāju vai klientu vajadzībām un ņemot vērā ekonomiskos apsvērumus – uzstādīt ātrās uzlādes punktus, nevis lētākus, bet mazāk jaudīgus, parastos uzlādes punktus. Elektromobilitātes izplatībai nav nozīmes, vai, piemēram, 10 automašīnas var sasniegt tādu pašu uzlādi piecās stundās kā divas automašīnas 30 minūtēs. Izšķirošais faktors ir kopējais elektrības apmērs, ko var uzlādēt elektromobiļos.
Tā vietā, lai uzlādes punktus uzskaitītu pēc to skaita, mēs lūdzam ieviest īpašu kvalitatīvu, uz jaudu balstītu noteikumu kā līdzvērtīgu iespēju prasību izpildei. Mēs ierosinām vērtēt uzstādīto uzlādes jaudu pret EPBD noteikto uzlādes punktu skaitu ar uzlādes jaudu 11 kW. Attiecīgi noteikt, ka ir pieļaujams aizstāt kvantitatīvo prasību uz katrām piecām autostāvvietām izvietot vienu uzlādes punktu, ar iespēju izvietot mazāku skaitu lielākas jaudas uzlādes punktus, kuru jauda pārsniegtu šobrīd Noteikumu projektā iekļauto uzlādes punktu skaitu reizinot to ar 11 kW, kas praksē ir uzskatāma par parasto uzlādes jaudu. Piemēram, ja saskaņā ar noteikumiem būtu jāizvieto 20 uzlādes punkti, tad īpašnieks būtu tiesīgs izvēlēties uzstādīt 20 punktus ar jebkādu jaudu, vai arī tos aizstāt ar uzlādes punktiem kuru jauda būtu lielāka par 20x11 kW, kas ir 220 kW. Attiecīgi īpašnieks varētu uzstādīt piecus 50 kW uzlādes punktus. Īstenojot noteikumus valsts mērogā, kas paredz stingru uzlādes punktu skaitu, radīsies masveida nepamatotas investīcijas un pārmērīgs piedāvājums, kurš neatbildīs pieprasījumam. Mēs uzskatām, ka ir nepieciešami elastīgi noteikumi, kuri pamatojas uz lietotāju uzvedību un tehniskajām nepieciešamībām.
Vēlamies uzsvērt, ka šāda pieeja atbilstu Eiropas Savienības tiesību aktiem. Nosakot nepieciešamību uzstādīt lielāku jaudu nekā to būtu pienākums uzstādot vairākas lēnas uzlādes stacijas, tiktu pārsniegtas EPBD 14. pantā noteiktās minimālās prasības. Tas atbilstu arī EPBD 1. panta 3. punkta nosacījumam, kas neliedz dalībvalstīm uzturēt spēkā vai ieviest stingrākus pasākumus, ja tie ir saderīgi ar Eiropas Savienības tiesībām.
Pamatojoties uz EPBD 1. panta 3. punktā noteikto minimālo transponēšanas prasību, šāda aizstāšana, kas balstās uz kvalitatīvu pieeju, atbilstu EPBD 14. panta prasībām, ņemot vērā gan direktīvas mērķi, gan samērīguma principu. Proti, Eiropas Savienības likumdevējam saprotami bija jāstandartizē un jāvispārina EPBD iekļautās normas. Tādējādi tas sākotnēji nenošķīra dažādu uzlādes punktu tipu jaudu, tāpēc tika noteiktas tikai minimālās prasības. Tomēr tas neliedz dalībvalstīm, kurām ir pienākums īstenot direktīvu, sasniegt direktīvas mērķi īstenojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta 3. punktā noteiktos brīvību izvēlēties īstenošanas formas un metodes, izmantojot vēl efektīvākus alternatīvus līdzekļus, kas atsevišķos gadījumos pēc iespējas precīzāk atbilst samērīguma principam. Šāds alternatīvs līdzeklis, kas ne tikai neietekmē EPBD sistēmu un nesamazina tās mērķu sasniegšanas pakāpi, bet vienkārši to papildina, ir iepriekš aprakstītā kvalitatīvā pieeja, kas nodrošina uz vajadzībām balstītu un lietotājiem orientētu uzlādes infrastruktūras paplašināšanu.
Par kabeļu priekšlaicīgu ievilkšanu
Attiecībā par prasību priekšlaicīgi ierīkot vismaz 50% automašīnu stāvvietām kabeļus vēlamies uzsvērt, ka EPBD paziņojumā ir noteikts, ka dalībvalsts var apsvērt kabeļu iepriekšējas ievilkšanas aizstāšanu ar kabeļkanāliem ar ievilcējvadu. Mūsu ieskatā kabeļkanāli ar ievilcējvadu sasniegtu EPBD mērķi pat vēl labāk, jo netiktu radītas papildu siltumnīcefekta gāzes, priekšlaicīgi ievietojot kabeļus, kas iespējams nākotnē nebūs atbilstoši vai nenodrošinās pietiekamu jaudu, kā rezultātā būvniecība būs jāveic atkārtoti. Papildus vēlamies norādīt, ka Noteikumu projekta anotācijā noteikti būtu uzsverams EPBD paziņojumā noteiktais, ka uzlādes punktu kabeļi tiek ieskaitīti 50% apmērā ar priekšlaicīgi izvietotajiem kabeļiem. Piemēram, autostāvvietā, kurā ir 20 automašīnu stāvvietas vietas, 10 vietās, t. i., 50 %, vajadzētu būt priekšlaicīgi ievilktiem kabeļiem. Turklāt uz katrām piecām stāvvietas vietām jābūt vismaz vienam uzlādes punktam, t. i., šajā piemērā jābūt vismaz četriem uzlādes punktiem. Šie četri uzlādes punkti būtu jāuzstāda četrās no 10 stāvvietas vietām, kurās veikta kabeļu iepriekšēja ievilkšana.
Par izņēmumiem
Vēlamies uzsvērt, ka EPBD 14. panta 5. punktā ir noteikts, ka dalībvalstis var nepiemērot Noteikumu projekta 130.3, 130.4 un 130.5 punktus, ja pastāv šajā punktā noteiktie gadījumi. Mūsu ieskatā no ekonomiski lietderīgā aspekta būtu paredzēt EPBD 14. panta 5. punkta b) apakšpunktā paredzēto izņēmumu – uzlādes punktu un kabeļkanālu ierīkošanas izmaksas pārsniedz vismaz 10 % no ēkas nozīmīgās renovācijas kopējām izmaksām, lai noteiktu skaidru izņēmumu, kad ekonomiskais aspekts ir pietiekami būtisks, lai tiktu paredzēts izņēmums no šī pienākuma. Papildus arī vēlamies uzsvērt, ka funkcionāli būtu nepieciešams paredzēt izņēmumu no uzlādes punktu uzstādīšanas pienākuma, ja tā rezultātā rastos būtiskas problēmas vietējās energosistēmas darbībai un tiktu apdraudēta vietējā tīkla stabilitāte.

Vēlamies vērst uzmanību, ka atbilstoši EPBD 14. panta 3. punktam dalībvalstīm ir tiesības koriģēt prasības attiecībā uz vietu skaitu velosipēdu stāvvietā konkrētām nedzīvojamo ēku kategorijām, kurām parasti ar velosipēdu nepiekļūst. Uzskatām, ka veloinfrastruktūras attīstība ir prioritizējama mērķtiecīgi – tajās pilsētvides zonās, kur pastāv reāls pieprasījums. Kā izņēmumi, kur nepastāvētu pietiekams pieprasījums būtu norādāmi, piemēram, objekti ārpus pilsētām, ražošanas infrastruktūra, noliktavas, palīgēkas u.c. objekti. Nepamatota būvniecības apjomu palielināšana vietās ar zemu pieprasījumu ir pretrunā ar ilgtspējas principiem, jo lieka materiālu izmantošana rada nevajadzīgu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju slogu būvniecības procesā. Papildus norādām, ka esošie tehnoloģiskie risinājumi nodrošina elektrovelosipēdu sniedzamību līdz pat 100 km, kas ir pietiekami ikdienas mobilitātes vajadzībām bez papildu uzlādes. Līdz ar to obligāta uzlādes punktu izbūve publiskās stāvvietās šobrīd vispārīgi pat nebūtu uzskatāma par kritisku vai lietderīgu investīciju.
Apkopojot iepriekšminēto, lūdzam izteikt 130.3 punktu šādā redakcijā: “130.3 Jaunām nedzīvojamām ēkām ar vairāk nekā piecām automašīnu stāvvietām un nedzīvojamām ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, ar vairāk nekā piecām automašīnu stāvvietām:130.31. katrām piecām stāvvietas vietām paredz vismaz vienu uzlādes punktu;130.32. vismaz 50 % automašīnu stāvvietām paredz priekšlaicīgi ierīkotus kabeļus vai kabeļkanālus ar ievilcējvadu, bet pārējām automašīnu stāvvietām kabeļkanālus (elektrības kabeļiem paredzētus kanālus), lai vēlāk būtu iespējams ierīkot elektrotransportlīdzekļu, ar elektroenerģiju darbināmu velosipēdu un citu L kategorijas transportlīdzekļu tipu uzlādes punktus;130.33. paredz velosipēdu stāvvietas, kas veido vismaz 15 % no nedzīvojamo ēku vidējās lietotāju kapacitātes vai 10 % no kopējās lietotāju kapacitātes, ņemot vērā platību, kas vajadzīga arī lielāka izmēra velosipēdiem nekā standarta velosipēdi.”
Un papildināt ar 130.11 un 130.12 punktiem šādā redakcijā: “130.11 Šo noteikumu130.31. punktā noteikto uzlādes punktu skaitu var aizstāt ar tādu uzlādes punktu skaitu, kuru kumulatīvā uzstādītā jauda būtu lielāka par šo noteikumu 130.31. punktā uzstādāmo uzlādes punktu skaitu reiz 11 kW.130.12 Šo noteikumu 130.3 punkts var nepiemērot, ja uzlādes punktu un kabeļkanālu ierīkošanas izmaksas pārsniedz vismaz 10 % no ēkas nozīmīgas atjaunošanas kopējām izmaksām vai, ja tā rezultātā, rastos būtiskas problēmas vietējās energosistēmas darbībai un tiktu apdraudēta vietējā tīkla stabilitāte.”

-