Atzinums

Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Direktīva (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) (turpmāk - Direktīva 2023/1971) noteic, ka tās 16. panta 1. punktā - jaunuzstādīti skaitītāji un siltummaksas sadalītāji ir attālināti nolasāmas ierīces. Piemēro tehniskās iespējamības un izmaksu lietderības nosacījumus, kas izklāstīti 15. panta 1. punktā. Direktīvas 2023/1971 15.panta 1.punkts paredz, ka katra dalībvalsts skaidri nosaka un publicē vispārējos kritērijus, metodes un procedūras, lai noteiktu, pie kādiem to uzskata par tehniski neiespējamu vai izmaksu nelietderīgu.

Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk - Ministrija) vērš uzmanību, ka tā savā 29.08.2024 atzinumā izteica priekšlikumu Ekonomikas ministrijai izveidot metodiku arī attālināti nolasāmiem individuāliem skaitītājiem, kas mēra mājsaimniecības karstā ūdens patēriņu katrā ēkas vienībā. Izrietoši Ministrija joprojām aicina vai nu Ekonomikas ministrijai izstrādāt šo metodiku un precizēt anotāciju, ja Ekonomikas ministrija virza Noteikumu projekta 4. redakciju, vai atgriezties pie Noteikumu projekta 3. redakcijas, lai korekti transponētu Direktīvas 2023/1791 normas.

Attiecībā uz precizējumiem anotācijā Ministrija vērš uzmanību, ka nosakot iespējamību ekonomiskā pamatojuma dēļ neuzstādīt jaunos individuālos karstā ūdens skaitītājus attālināti nolasāmus, tas rada pretrunas anotācijas skaidrojumā par precīzas un pārredzamas informācijas sniegšanu, siltumenerģijas patēriņa ietaupījumu, ūdens zuduma risinājumiem, vienlaicīgu un objektīvu rādījumu nolasīšanu, savlaicīgu ūdens noplūdi (avārijas situācijas) risināšanu un dzīvokļu īpašniekiem iespēju taisnīgi maksāt par karstā ūdens individuālo faktisko patēriņu, un citiem ieguvumiem.

No jauna uzstādītie individuālie skaitītāji, kas mēra mājsaimniecības karstā ūdens patēriņu katrā ēkas vienībā, ir attālināti nolasāmi.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Direktīva (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) (turpmāk - Direktīva 2023/1791) nosaka, ka Direktīvas 16. panta 2. punktu ir iespējams nepiemērot "ja, attiecīgā dalībvalsts ir pierādījusi, ka tas nav izmaksu ziņā lietderīgi." Lai pārņemtu Direktīvas 2023/1791 prasības, lūdzam skaidrot, kā Ekonomikas ministrija plāno pierādīt izmaksu (ne)lietderīgumu vai kā tiks veikts valsts līmeņa pētījums par mājsaimniecības karstā ūdens skaitītāju attālinātās nolasīšanas izmaksu (ne)lietderību. Ņemot vērā, ka šobrīd katrā ēkas vienībā (dzīvoklī, nedzīvojamā telpā un mākslinieka darbnīcā) uzstādītie ūdens (tai skaitā karstā ūdens) skaitītāji ir jāverificē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām ūdens patēriņa skaitītājiem un mērīšanas līdzekļiem un to metroloģiskās kontroles kārtību. Piemērojamais pārejas periods ir pietiekams Noteikuma projekta prasību piemērošanā un uzpildē.

Papildus, Ministrija vērš uzmanību, ka nosakot iespējamību ekonomiskā pamatojuma dēļ neuzstādīt jaunos individuālos karstā ūdens skaitītājus attālināti nolasāmus vai esošos darīt par attālināti nolasāmiem, tas rada pretrunas anotācijas skaidrojumā par precīzas un pārredzamas informācijas sniegšanu, siltumenerģijas patēriņa ietaupījumu, ūdens zuduma risinājumiem, vienlaicīgu un objektīvu rādījumu nolasīšanu, savlaicīgu ūdens noplūdi (avārijas situācijas) risināšanu un dzīvokļu īpašniekiem iespēju taisnīgi maksāt par karstā ūdens individuālo faktisko patēriņu, un citiem ieguvumiem.

Individuāliem skaitītājiem, kas mēra mājsaimniecības karstā ūdens patēriņu katrā ēkas vienībā,  kas uzstādīti un nav attālināti nolasāmi, līdz 2027. gada 1. janvārim nodrošina attālinātu nolasāmību vai aizstāj tos ar attālināti nolasāmiem.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Direktīva (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) (turpmāk - Direktīva 2023/1791) noteic, ka, ja individuālu skaitītāju izmantošana katrā ēkas vienībā nav tehniski iespējama vai nav izmaksu ziņā lietderīga, siltumenerģijas patēriņa mērīšanai izmanto individuālus siltummaksas sadalītājus, ar kuriem mēra siltumenerģijas patēriņu katrā radiatorā, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav pierādījusi, ka šādu siltummaksas sadalītāju uzstādīšana nebūtu izmaksu ziņā lietderīga. Tādos gadījumos var apsvērt alternatīvas izmaksu ziņā lietderīgas metodes siltumenerģijas patēriņa uzskaitei. Katra dalībvalsts skaidri nosaka un publicē vispārējos kritērijus, metodes un procedūras, lai noteiktu, pie kādiem to uzskata par tehniski neiespējamu vai izmaksu nelietderīgu.
Līdz ar to Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk - Ministrija) lūdz precizēt Noteikumu projektu svītrojot "ja ir tehniski iespējams un ekonomiski pamatoti" pie trešās, kas ir alternatīvā, metode. Ministrija varētu piekrist, ka ēkas (dzīvokļu īpašnieki vai to pilnvarotā persona) var veikt tehniskās iespējamības un izmaksu lietderības novērtējumu individuālu skaitītāju vai individuālus siltummaksas sadalītāju uzstādīšanai un izmantošanai, taču, nepiemērojot nevienu no iespējām (individuālie skaitītāji un tad individuālie siltummaksas sadalītāji), vienīgais variants ir valsts piedāvātā alternatīvu izmaksu ziņā lietderīga metode siltumenerģijas patēriņa uzskaitei, kas šajā Noteikumu projektā ir minēta kā siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma, izmantojot tiešsaistē periodiski fiksētus siltumnesēja caurplūdes un apkures cauruļvadu virsmu temperatūras datus.

Daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā un nedzīvojamā ēkā patērēto siltumenerģiju uzskaita atsevišķi katrai dzīvojamo un nedzīvojamo telpu grupai.Patērētās siltumenerģijas uzskaitē izmanto attālināti nolasāmus individuālus siltumenerģijas patēriņa skaitītājus, ja tas ir tehniski iespējams un ekonomiski pamatoti. Ja individuālu skaitītāju izmantošana katrā ēkas vienībā nav tehniski iespējama vai nav ekonomiski pamatota, siltumenerģijas patēriņa mērīšanai izmanto individuālus siltummaksas sadalītājus, ar kuriem mēra siltumenerģijas patēriņu katrā radiatorā. Ja individuālu siltuma maksas sadalītāju uzstādīšana katram sildelementam nav tehniski iespējama vai nav ekonomiski pamatota, izmanto siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmu, izmantojot tiešsaistē periodiski fiksētus siltumnesēja caurplūdes un apkures cauruļvadu virsmu temperatūras datus (turpmāk – siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma). Individuālie siltumenerģijas skaitītāji atbilst metroloģiskajām prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par mērījumu vienotību, individuālie siltuma maksas sadalītāji atbilst prasībām, kas noteiktas standartā LVS EN 834+AC:2021 "Siltuma maksas sadalītāji dzīvokļa apsildes radiatoriem. Ierīces ar elektroenerģijas avotu", un siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma atbilst dzīvojamās mājas īpašnieku un radioiekārtu atbilstības novērtēšanas, piedāvāšanas tirgū, uzstādīšanas, lietošanas un uzraudzības regulējumā noteiktajām prasībām.