Projekta ID
24-TA-2782Atzinuma sniedzējs
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
Atzinums iesniegts
22.11.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Par:13.lpp. Finansējuma aprēķinā tiek izmantots direktora vietnieku slodžu skaits atkarībā no izglītojamo skaita izglītības iestādē, kā arī papildus aprēķinātajam tiek paredzēta vēl 1 vietnieka slodze valsts ģimnāzijām metodiskās funkcijas nodrošināšanai.
Iebildums un priekšlikums.
Aprēķinātais direktora vietnieku skaits ir pietiekams izglītības iestādes pārvaldībai, bet nav pietiekams, lai nodrošinātu vidējā līmeņa vadītāju darbu - piemēram, matemātikas nodaļas vadītāja darbu izglītības iestādē ar 500 un vairāk skolēniem. Vidējā līmeņa vadītāji ir izšķirīgi, lai nodrošinātu mācību satura apguves pēctecību un saskaņotību izglītības iestādē un nodrošinātu kvalitatīvu mācīšanu un mācību pieredzi visā izglītības iestādē. Šobrīd vidējā līmeņa vadība izglītības iestādēs ir iztrūkstoša, un tas ir viens no būtiskiem iemesliem nevienmērīgai mācīšanas un mācīšanās kvalitātei pat vienas izglītības iestādes ietvarā. Nepieciešams papildināt modeli ar slodžu un finansējuma aprēķinu vidējā līmeņa vadītāju darbības nodrošināšanai.
Iebildums un priekšlikums.
Aprēķinātais direktora vietnieku skaits ir pietiekams izglītības iestādes pārvaldībai, bet nav pietiekams, lai nodrošinātu vidējā līmeņa vadītāju darbu - piemēram, matemātikas nodaļas vadītāja darbu izglītības iestādē ar 500 un vairāk skolēniem. Vidējā līmeņa vadītāji ir izšķirīgi, lai nodrošinātu mācību satura apguves pēctecību un saskaņotību izglītības iestādē un nodrošinātu kvalitatīvu mācīšanu un mācību pieredzi visā izglītības iestādē. Šobrīd vidējā līmeņa vadība izglītības iestādēs ir iztrūkstoša, un tas ir viens no būtiskiem iemesliem nevienmērīgai mācīšanas un mācīšanās kvalitātei pat vienas izglītības iestādes ietvarā. Nepieciešams papildināt modeli ar slodžu un finansējuma aprēķinu vidējā līmeņa vadītāju darbības nodrošināšanai.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Par: 9.lpp. Ja izglītības iestādei vienā klašu posmā ir vairākas programmas īstenošanas vietas, finansējuma aprēķinā tiek ņemts vērā faktiskais klašu komplektu skaits, taču, ja vidējais klases piepildījums ir mazāks kā 16 izglītojamie klasē, tad finansējums tiek aprēķināts atbilstoši normētajam klašu skaitam (skat. 3.tabula), pamatojoties uz kopējo izglītojamo skaitu konkrētā klases līmenī. Piemēram, ja izglītības iestādē sākumskolas posmā ir 3 programmas īstenošanas vietas ar kopējo izglītojamo skaitu 1. klasē 18, finansējums tiks aprēķināts par vienu 1.klasi nevis par 3 klasēm.
Nav saprotama šī nosacījuma sasaiste ar DEGURBA iedalījumu. Piemēri:
A scenārijā divas atsevišķas sākumskolas DEG7 teritorijā, kurā katrai ir 24 skolēni 1. - 3. klašu posmā, - šajā gadījumā katra atsevišķa sākumskola saņem valsts mērķdotāciju pilnā apmērā (tiek finansētas 6 klases);
B scenārijā viena sākumskola ar divām īstenošanas vietām DEG7 teritorijā, kurā katrai ir 24 skolēni 1. - 3. klašu posmā, - šajā gadījumā sākumskola saņem valsts mērķdotāciju par trīs klasēm.
Šajā gadījumā finansējuma modelis atbalsta divu atsevišķu institūciju uzturēšanu, ne to apvienošanu.
Nav saprotama šī nosacījuma sasaiste ar DEGURBA iedalījumu. Piemēri:
A scenārijā divas atsevišķas sākumskolas DEG7 teritorijā, kurā katrai ir 24 skolēni 1. - 3. klašu posmā, - šajā gadījumā katra atsevišķa sākumskola saņem valsts mērķdotāciju pilnā apmērā (tiek finansētas 6 klases);
B scenārijā viena sākumskola ar divām īstenošanas vietām DEG7 teritorijā, kurā katrai ir 24 skolēni 1. - 3. klašu posmā, - šajā gadījumā sākumskola saņem valsts mērķdotāciju par trīs klasēm.
Šajā gadījumā finansējuma modelis atbalsta divu atsevišķu institūciju uzturēšanu, ne to apvienošanu.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Par: 8.lpp. Ja vidējais klases piepildījums (atbilstoši VIIS datos reģistrētajam kopējam izglītojamo skaitam un klašu skaitam) ir mazāks par 16 izglītojamajiem vai vairāk par 30 izglītojamajiem klasē, finansējums tiks aprēķināts atbilstoši 3. tabulā norādītajam klašu komplektu skaitam.
Šāds nosacījums mudina veidot 30+ vidusskolēnu klases, lai paaugstinātu pedagogu atalgojumu vispārējo vidējo izglītības programmu īstenošanā. Šis nosacījums ir pretējs modeļa mērķiem, kurā optimāls klašu izmērs ir mazāks nekā 30 skolēni klasē. Šis ir būtisks piedāvātā modeļa trūkums, kuru nepieciešams novērst.
Šāds nosacījums mudina veidot 30+ vidusskolēnu klases, lai paaugstinātu pedagogu atalgojumu vispārējo vidējo izglītības programmu īstenošanā. Šis nosacījums ir pretējs modeļa mērķiem, kurā optimāls klašu izmērs ir mazāks nekā 30 skolēni klasē. Šis ir būtisks piedāvātā modeļa trūkums, kuru nepieciešams novērst.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Par: 4.lpp. Modeli plānots ieviest no 2025. gada 1. septembra, ņemot vērā valsts budžetā pieejamo finansējumu.
Modeli iespējams ieviest tikai gadījumā, ja pieejams viss modeļa ieviešanai nepieciešamais finansējums. Nav pieļaujams modeli ieviest ar mazāku finansējumu vai daļā Latvijas pašvaldību.
Modeli iespējams ieviest tikai gadījumā, ja pieejams viss modeļa ieviešanai nepieciešamais finansējums. Nav pieļaujams modeli ieviest ar mazāku finansējumu vai daļā Latvijas pašvaldību.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Par: 6.lpp. Modelī paredzēts papildu finansējums valsts ģimnāzijām (10. – 12. klašu posmā) metodiskās funkcijas nodrošināšanai, kas ir vērtēts kontekstā ar Ministrijas uzsākto darbu pie efektīvas metodiskās funkcijas pārvaldības nodrošināšanas, tādējādi papildu finansējums valsts ģimnāzijām ar laiku varētu tikt pārveidots par snieguma finansējumu, uz kuru varētu pretendēt jebkura vispārējās izglītības iestāde, kas īstenos vidējās izglītības programmu un atbildīs valstī noteiktiem snieguma rezultatīvajiem rādītājiem (Modeļa izstrādes ietvaros snieguma finansējums nav izstrādāts). Jaunā finansēšanas modeļa mērķis ir veicināt izglītības iestādes autonomiju valsts finansējuma pedagogu darba samaksai efektīvā izlietojumā, nodrošinot augstāku izglītības kvalitāti, vienlaikus arī ļaujot nodrošināt, ka katrai izglītības iestādei, neatkarīgi no tās atrašanās vietas un konkrētas pašvaldības noteiktās kārtības finansējuma sadalei, saņem izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo finansējumu pedagogu atalgojumam.
Iebildums un priekšlikums.
Ja valsts ģimnāzijai uztic metodiskā darba uzdevumus, tie nosakāmi trīspusējā līgumā starp valsti, pašvaldību un valsts ģimnāziju, paredzot šo uzdevumu veikšanai nepieciešamus finansu līdzekļus. Vispārēja dotācija funkcijas īstenošanai ir neefektīvs valsts līdzekļu izlietojums, jo šāda finansējuma apmērs ir saistīts ar izglītības iestādes statusu, nevis ar metodiskā darba veikšanas apjomu un kvalitāti.
Modelī “Programma skolā” jau šobrīd jāparedz, ka papildus finansējums ir nevis metodiskās funkcijas nodrošināšanai, bet gan snieguma finansējumam. No 2025. gada 1. septembra paredzēt, ka snieguma finansējums piemērojams visām tām vispārējās vidējās izglītības iestādēm, kuras sasniegušas valsts ģimnāzijas statusa saglabāšanai atbilstošu sniegumu valsts pārbaudes darbos. Ministru kabineta noteikumos vai Ministru kabineta rīkojumā paredzēt, ka līdz 2027. gadam izstrādājami un ar 2027. gada 1. septembri ieviešami precizēti snieguma finansējuma kritēriji.
Iebildums un priekšlikums.
Ja valsts ģimnāzijai uztic metodiskā darba uzdevumus, tie nosakāmi trīspusējā līgumā starp valsti, pašvaldību un valsts ģimnāziju, paredzot šo uzdevumu veikšanai nepieciešamus finansu līdzekļus. Vispārēja dotācija funkcijas īstenošanai ir neefektīvs valsts līdzekļu izlietojums, jo šāda finansējuma apmērs ir saistīts ar izglītības iestādes statusu, nevis ar metodiskā darba veikšanas apjomu un kvalitāti.
Modelī “Programma skolā” jau šobrīd jāparedz, ka papildus finansējums ir nevis metodiskās funkcijas nodrošināšanai, bet gan snieguma finansējumam. No 2025. gada 1. septembra paredzēt, ka snieguma finansējums piemērojams visām tām vispārējās vidējās izglītības iestādēm, kuras sasniegušas valsts ģimnāzijas statusa saglabāšanai atbilstošu sniegumu valsts pārbaudes darbos. Ministru kabineta noteikumos vai Ministru kabineta rīkojumā paredzēt, ka līdz 2027. gadam izstrādājami un ar 2027. gada 1. septembri ieviešami precizēti snieguma finansējuma kritēriji.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli “Programma skolā” neieviest pirms līguma (rakstiska vienošanās) par atsevišķu izglītības iestāžu statusu noteiktā termiņā noslēgšanu starp izglītības iestādes dibinātāju un Izglītības un zinātnes ministriju - par pieejamības skolām un atsevišķu skolu izņēmuma statusiem.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Informatīvo ziņojumu “Par pedagogu atalgojuma finansēšanas modeli “Programma skolā”” papildināt par finansēšanas modeli un pedagogu darba samaksas nosacījumiem:
1) izglītības iestādēm, kurām ir noslēgti starpvaldību līgumi par izglītības programmu īstenošanu;
2) izglītības iestādēm, kuras īsteno izglītības programmu ilgstoši slimojošiem izglītojamajiem;
3) izglītības iestādēm, kuras īsteno izglītības programmu ieslodzījuma vietās;
4) izglītības iestādēm, kuras īsteno neklātienes izglītības programmas,
saglabājot spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktās piemaksas un koeficientu.
1) izglītības iestādēm, kurām ir noslēgti starpvaldību līgumi par izglītības programmu īstenošanu;
2) izglītības iestādēm, kuras īsteno izglītības programmu ilgstoši slimojošiem izglītojamajiem;
3) izglītības iestādēm, kuras īsteno izglītības programmu ieslodzījuma vietās;
4) izglītības iestādēm, kuras īsteno neklātienes izglītības programmas,
saglabājot spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktās piemaksas un koeficientu.
Piedāvātā redakcija
-