Atzinums

Vēlamies norādīt arī uz to, ka nepiekrītam Finanšu ministrijas izziņā norādītam apgalvojumam, ka diskusijas par patērētāju kreditētāju uzraudzības sistēmu reformu ir bijušas ilgstošas. No izziņas izriet, ka diskusijas par reformu pēc būtības ar finanšu nozares asociācijām ilga mazāk nekā divus mēnešus. Savukārt, plašākai sabiedrībai, tajā skaitā LPIAA, iespēja iepazīties ar plānoto reformu detalizēti radās, kad Finanšu ministrija 2025. gada 23. decembrī Tiesību aktu portālā publicēja šo informatīvo ziņojumu. LPIAA ieskatā šajos apstākļos diskusiju uzskatīt par ilgstošu nav pamata.

-

Uzskatam, ka plānotais reformas temps būtiski apdraud patērētāju aizsardzības līmeni gan īstermiņa, gan ilgtermiņā.
Ziņojumā paredzēts, ka:
- grozījumi normatīvajos aktos tiks izstrādāti līdz 2026. gada 30. aprīlim
- funkciju nodošana Latvijas Bankai notiks ar 2027. gada 1. janvāri.
Salīdzināšanai vēlamies atgādināt, ka atbilstoši publiski pieejamai informācijai, kad savulaik Latvijas Banka pārņēma Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) funkcijas, process norisinājās vairāku gadu garumā:
- 2020. gada pavasarī tika veikts attiecīgs izvērtējums, kurš ietvēra arī ieguvumu un risku analīzi;
- Saeima 2021. gada 23. septembrī galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Latvijas Bankas likumu, kā arī pavadošo likuma grozījumu paketi;
- Latvijas Banka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkcijas pārņēma ar 2023.gada 1.janvāri.
LPIAA uzskata, ka tik atšķirīgas pieejas izmantošana attiecībā pret patērētāju aizsardzību ir nepieņemama. Reformu plānots īstenot pārāk īsā termiņā, bez atbilstoša ieguvumu un risku izvērtējuma un konsultācijām ar iesaistītajām pusēm. Šobrīd nav pat apzināti nepieciešamie tiesību aktu grozījumi.

-

Gan sūdzību izskatīšana, gan strīdu izskatīšana ir no patērētāju tiesību ievērošanas uzraudzības atšķirīgi mehānismi un ziņojuma priekšlikumu daļā šo funkciju nodošana Latvijas bankai nav paredzēta. Šī iemesla dēļ, lūdzam vai nu atbilstoši precizēt ziņojumu vai nu svītrot no tā teikumu “Papildus tam, sūdzību un strīdu izskatīšana vienā iestādē nodrošina gan vienotu praksi, gan ērtāku procesu patērētājiem.”

-

Uzturam 2026.gada 5.janvārī pievienotos iebildumus pilnā apmērā, jo precizētais ziņojums un projekta papildu dokumentiem pievienotā izziņa nesatur atbildes uz LPIAA iebildumiem.
Vēlamies atgādināt, ka savos iebildumos norādījām uz nepieciešamību pamatot tik būtisko izmaiņu ieguvumus un saprotami aprakstīt pārējas procesu, kura gaitā saglabāsies tiesiskā noteiktība un necietīs uzraudzības kvalitāte. Precizētajā ziņojumā šī informācija nav atrodama.
Atbildes skaidrojumā (izziņā) Finanšu ministrija norāda tikai uz to, ka ar piedāvāto funkciju nodošanu Latvijas Bankai, tiek mazināta uzraudzības sadrumstalotība, funkciju dublēšanās, kā arī mainoties uzraudzības finansēšanas modelim, nozare iegūst arī finansiālu ietaupījumu, kas var tikt novirzīts kreditēšanas aktivitātei.
Sakarā ar to, ka patērētāju uzraudzības jomā ne funkciju dublēšanās, ne uzraudzības sadrumstalotība nepastāv, jo šobrīd to veic tikai PTAC, secināms, ka reformas rezultātā patērētāju uzraudzība tiks sadrumstalota un rodas funkciju dublēšanas risks. Turklāt, precizētajā ziņojumā nav kliedētas arī LPIAA bažas par uzraudzības kvalitātes pasliktināšanos.
No šiem apstākļiem secinām, ka patērētāju aizsardzības līmeņa paaugstināšana vai vismaz saglabāšana līdzšinējā līmenī nav šīs reformas mērķis. Šādos apstākļos informatīvajā ziņojumā piedāvāto risinājumu neatbalstām.

-