Atzinums

Iebildumi par iespējamo robežšķērsošanas punkta "Pāternieki" slēgšanu

Cienījamie Ministru kabineta locekļi!

Vēlamies vērst uzmanību uz iespējamo ekonomisko ietekmi, ko var radīt robežšķērsošanas punkta "Pāternieki" pilnīga slēgšana, un lūdzam izvērtēt arī nozares sniegtos argumentus.

"Pāternieki" šobrīd ir vienīgais autoceļu robežšķērsošanas punkts starp Latviju un Baltkrieviju, kas nodrošina legālu kravu tranzītu. Šis koridors ir nozīmīgs ne tikai Latvijas uzņēmumiem, bet arī Eiropas un Āzijas loģistikas ķēdēm.
Mūsu uzņēmums ikdienā organizē starptautiskos pārvadājumus, tostarp Eiropas Savienības un Āzijas valstu tranzīta kravām. Caur Latviju tiek pārvadātas pilnībā legālas, muitas kontrolētas un sankcijām neatbilstošas kravas uz un no Kazahstānas, Uzbekistānas, Mongolijas, Ķīnas un citām Centrālāzijas valstīm.

Jau šobrīd liela daļa Āzijas tranzīta ir pārorientējusies uz Poliju un citiem maršrutiem. Latvijai iespējas konkurēt par šīm kravu plūsmām kļūst arvien ierobežotākas. Pāternieki ir pēdējais autoceļu koridors, kas Latvijai vēl ļauj saglabāt daļu no šī tirgus un nodrošināt darbu Latvijas autopārvadātājiem.

Tieši caur šo robežšķērsošanas punktu tiek nodrošināta ievērojama daļa no tiem Āzijas tranzīta pārvadājumiem, kurus vēl apkalpo Latvijas transporta uzņēmumi.

No šī tranzīta ieguvēji ir ne tikai autopārvadātāji. Darbu un ienākumus saņem arī:
muitas noliktavas;
muitas brokeri;
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD);
loģistikas centri;
degvielas uzpildes stacijas;
autoservisi;
apdrošināšanas uzņēmumi;
daudzi citi ar loģistiku saistīti uzņēmumi;
valsts budžets nodokļu veidā.

Ja šis tranzīta koridors tiktu slēgts, kravu plūsmas nepazudīs – tās vienkārši tiks novirzītas caur citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un citu valstu pārvadātājiem. Rezultātā darba vietas, nodokļu ieņēmumi un ar tranzītu saistītā pievienotā vērtība nonāks citu valstu ekonomikās, nevis Latvijā.

Turklāt pati elektroniskā rindas rezervēšanas sistēma robežšķērsošanai katru mēnesi valsts budžetā ienes ievērojamus ieņēmumus. Šos līdzekļus būtu iespējams novirzīt papildu robežsargu piesaistei, infrastruktūras uzlabošanai un drošības pasākumu stiprināšanai, nevis atteikties no šiem ieņēmumiem pilnībā.

Jāņem vērā, ka runa ir par pilnībā legālām kravām, kas tiek pārvadātas atbilstoši Eiropas Savienības un Latvijas normatīvajiem aktiem, ir pakļautas muitas kontrolei un sankciju uzraudzībai. Šajā gadījumā jautājums nav par legālā tranzīta drošību, bet gan par to, vai šī ekonomiskā darbība saglabāsies Latvijā vai pārcelsies uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Pilnīga robežšķērsošanas punkta slēgšana pati par sevi negarantē nelikumīgas migrācijas izzušanu. Savukārt legālais tranzīts, darba vietas un nodokļu ieņēmumi tiks zaudēti nekavējoties.

Tāpēc aicinām izvērtēt alternatīvus risinājumus:
pastiprināt robežkontroli;
palielināt personāla skaitu;
ieviest papildu drošības pasākumus;
izmantot esošos ieņēmumus robežapsardzības stiprināšanai;
saglabāt robežšķērsošanas punkta darbību legālām kravu pārvadājumu plūsmām.

Aicinām izvērtēt iespēju stiprināt Latvijas drošību, vienlaikus saglabājot valsts ekonomiskās intereses, uzņēmumu konkurētspēju, darba vietas un Latvijas kā starptautiska tranzīta koridora nozīmi.

Lūdzam sniegt skaidrojumu par šādiem jautājumiem:

Vai pirms iespējamā lēmuma pieņemšanas ir izvērtēta Lietuvas pieredze un risks, ka pēc atbildes pasākumu ieviešanas no Baltkrievijas puses līdzīgā situācijā varētu nonākt arī Latvijas pārvadātāji?
Kā šādā gadījumā valsts plāno aizsargāt Latvijas uzņēmumu, autovadītāju un citu Latvijas valstspiederīgo likumīgās intereses, ja viņu transportlīdzekļi vai uzņēmējdarbība tiktu būtiski ietekmēta?

 

-